svētdiena, 2009. gada 25. oktobris

11 īpašās lietus ziņas

Kad Montpellier līst - tad visas kaut nedaudz slīpaš ieliņas pārvēršas par - ir 2 varianti -
1________krāčaianām kalnu upēm !!
2________niagārām!!!

es piedzīvoju viņas visā spožumā pie tam vairākas reizes.

1x--------------------------------
lielā lietusgāze

2x-----------------------------------
trešdien, kad devos uz savu RENDU . nebij jau citu variantu.mums taču bija - nodošana! un mēs komandā 5 cilvēki! nevar tacu taa..neatnaakt

Un tā nu mājās esot es apsvēru variantus - iet ar kājām 10 minūtes, braukt ar tram 10min un tad ar autobusu 5min, vai arī braukt cauri visai jezgai ar velo ...

un uzminiet nu! (likmes, likmes?:D)izvēlējos pēdējo :D :D

bet kad nokļuvu skolā no manis nebija palicis neviens sauss gabaliņš. jutos drusku kruta, ka esmu tomēr atkūlusies uz šejieni, jo citi sūtīja sms, paliku autobusa pieturā gaidu kad beigsies lietus.

un tad cilvēki sāka man ziedot drēbes. :D dabūju 3 jaciņas un lakatu un beigās šā tā bet apģerbos. nebij visoficiālākais apģērbs manā mūžā uz darba prezentāciju , pie tam basas kājas jo šūzu asaru plūdi bija neapturami. bet nu . forši :D

3-------------J'VAI--------------
INTERNATIONAL SELEBRATION

oi par to jau veselu grāmatu var uzrakstīt. jau no rīta gribēju doties uz skolu, bet tā līst ... domāju, ka sagaidīšu kamēr pārstēj, bet tā arī līdz 8 vakarā nepārstāja, tā nu galu galā devos uz ballīti pa lietu ar velo. vēlreiz. šoreiz biju gudra un paņēmu līdzi pārvelkamaās drēpes + KURPES!!! :) [mammas zināšanai-šodien lekcijas nenotika par godu vakara svinībām, tā ka mācības nekavēju ;) ]

un ballīte bija forša.
tiešām.
Sangria neierobežotā daudzumā!
rums!
biju iedzērusi. galva drusku dulla.
bet bija cilvēki kam gāja trakāk. un jā kad ap 00 skolā pateica, ka slēgs ciet un izdzina visus ārā. tad jā -izrādījas, ka Bene laikam bija iedzērusi par daudz. daudz detaļās neielaidīšos, bet izdevās man atrast visas viņas mantas, atpazīt dator somu, atrast jaku, šalli, sameklēt kādu franču meiteni ar mašīnu un pietiekami skaidrā prātā un kādu franču puisi, kas vienkārši pārmeta viņu pār plecu un aiznesa uz mašīnu (apbrīnojams spēks. kā pelavu maišeli)) Viņa bija pie samaņas un runāja ar mums, bet iešana vai stāvēšana kājās gan bij par grūtu.
un nākošajā rītā viņa tik teica, ka ir melna bilde.atceras tikai, ka bija skolas kafetērijā, dejoja un tād //////// end of the memories. un nez kā es tiku mājās? hei, Lās! kā es tiku mājās?

vispār interesanti. liekas man mazliet intriģējoši kā tas ir, ka tu pavisam neko neatceries. noteikti interesanti.mjā..

un mēs ar Honzu pēc tam vēl aizgājām uz Macadam pub. jā.

3 komentāri: