svētdiena, 2009. gada 13. decembris

26 advente


Ah...
kā Lāsma nobijās, kad attapās, ka 1.advente jau pagākjusi un nemaz un nekādi nav pamanīta, jo izrādās, ka franči to nu nekādi neatzīmē un patiesībā pat galīgi nav lietas kursā, ka pastāv tāda tradīcija.

jāā... un lāsma pati uztaisīja vainagu :)

Tā nu Lāsma devās medības un samedija daudz daudz egļu zarus. Nevarēja īsti saprast vai tās medības legālas vai nelegālas, bet medijums rokās tika! :D :D :D
tā nu tika rotājumi visām biedru istabiņām un manējai arī. un sākot ar to dienu mūsu mājās ienāca egļu smarža, sveces pie vakariņu galda un daža laba ziemassvētku dziesma, kas ar to pašu meldiņu dziedama kā franciski, tā angliski, latviski, vāciski un itāliski :)) :))

Un rekur Vincent jau galigi iejuties ziemassvētku noskaņās :D

25 Lyon - fete de lumiere


kārtīgs ceļojums ar autobus, kas deva laiku izgulēties un saprast, ka no 80 cilvēkiem braucienā - 1/3 ir spāņi, 1/3 itāļi un 1/3 vācieši ... nu tad vēl grupas vaditāji francūži un es :D

kopā ar mūsu jaunatrastajiem draugiem Lioniešiem :D :D dikti patikt

gaismu bija daudz un dikti, bet diemžēl īsti ne fotoaparātam pa ķērienam. Nu bet. Tāda puķes izaugušas , tādi šovi uz sienām, mājas kas sabrūk / tad sadeg/ tad sasalst/ tad nokļūst kā tajā multenē "Jungle", kur jāmet kauliņi un viss ietinas efejās! / u ntad traki cilvēciņi, kas skraida und ejo pa fasādēm :D :D tāākšss

ak kā Džūlija gribēja kaķīti un tur bia veseli 10 bez mājām .... tikai neviens nedevās rokās

24 BRUSSELS





1cents turp, 1 cents atpakaļ ..... :D :D (nu vienīgi tas autobuss 20 eiro..), bet ņemot vērā , cik lielisks bija laiks Briselē... nieka lieta! un ņemot vērā 3 franču puišus, pie kuriem dzīvojām >> noteikti bija vērts braukt!

frites, šokolade, un alus! Alus labs. es jau neesmu nekads profiņš. vispār alu nedzeru. bet Briselē noteikti ir alus dzērēju paradīze !

Āāāā! un aizmirsu pateikt, ka uz lidostu daļēji aizgāju kājām! Elīna atnāca visus 15km ... nu es tikai drusciņ, lai ieekonomētu līdzekļus pastaigājos pa ceļa malu un izbaudīju, ka esmu kā stopētājs, kuram nav vajadzīgs stopēt, jo var taču arī aizkājot :D

postpostscriptum. pievērs uzmanibu pedejajai bildei! ;)

sestdiena, 2009. gada 12. decembris

23 falling in love with Pyrénées



Ak! Ak, mani mīļie mans šodienas stāsts ir īsta pasaka. Ne tāda pasaka kā grāmatās, šoreiz pasaka ar laimīgu sākumu un laimīgām beigām. 

Viss sākās jau vakar vakarā, kad pēc nedēļas nemītīka bezmitas darba caurām dienām, pēcpusdienām,vakariem un naktīm ar gulēšanu ne vairāk kā 3-4stundas dnn ... mana nedēļa beidzot bija nonākusi tik tālu – ka arī piektdienai tuvojās beigas. Laimīgas beigas. Arī uz pirmdienu darāmā tik daudz kā Ziemeļos sniega un nez vai tas sniegs zina, ka teorētiski viņam būtu jāsamazinās kaut vai globālās sasilšanas pēc ^__^ ... tākš. Bet nolēmu, ka tā to turpināt nedrīkst darbs be z apstājas taču ir tā kā nabaga lopiņam ēzelim, kam klapes uzliktas uz acīm. Par ēzelīti būt jau nav slikti, ja var baudīt ainavu, kas vienmēr riņķī un apkārt .
Tātad- stingri nolēmu (savā pēdējajā nedēļas nogalē Francijā ŠOGAD) izdarīt kaut ko foršu! Un tātad manas trešdienas un piektdienas ir vissskolojošājās nedēļas dienas, jo skolā pavadu laiku no 8-20 , kad pa vidu ir tikai viens 20min pārtraukums! Traks tas franču dzīves ritms tomēr. Mūsējie pārtraukumi starp lekcijām vismaz dod iespēju izlocīt kājas.
Tātad 5d vakarā mudīgi atrgriezos mājās. Džūlijai beidzot nolēmusi īstenot savu jau mēnesi sapņoto sapni par „nelielu”Apero-Party mūsu jaunajās mājās. Apzīmējumu „nelielu” viņa laikam izmantoja speciāli priekš Stefānijas, lai viņa akceptētu šitādas izdarības mājās. Viņa ir mūsu mājas nopietnais cilvēks (boss Štefī).
Un vēl- šodien draudzenei no Azerbaidžānas Narminai 22.dzimšanas diena. Ar viņu un vēl Turalu runājam krieviski. Atklājies, ka Montpellier ir krietni daudz krieviski runājošu cilvēku. Lielākā daļa no bijušajām PSRS republikām... Tā nu (patiesībā jau laikam manas iniciatīvas pēc, viņa pati sev par pārsteigumu piekrita sarīkot dz.d. ballīti. Nevar taču pieļaut,ka cilvēks paliek bez dz.d. svinēšanas! ! !)
Ceļā turp Tramvajā : Baltā sieviete ar 3 tumšādainiem bērniem. Citu par citu jaukākiem. Un puisītis ap 5 gadi uzrāpās uz krēsla atzveltenes un teica: mammu es tev pamasēšu muguru tā kā tētis! :D :D tāda aina nevar neizraisīt smaidu.
Lāsma ar pudeli vīna un šokolādi vakaram.
Tā nu vakaru sāku stipri interesantā krieviski runājošā kompānijā, kur cilvēki salasījušies no pasaules malu malām. Meitene no Kazahstānas vk super! Un Gļebs- tāds āksts, bet vislabākajā nozīmē! Pirmo reizi redzēju puisi, kurš tā dejo :D :D smieklus gribēdams nenovaldītu, bet neviens jau necentās valdīties :D

Ap 11 saņēmos un tomēr teicu, ka jādodas mājās . Bet ne jau mājās gurķoties Miķelis gāja! ;) Mājās bija „muzikālais apero-party”. Man jau bija sajūta, ka būs labi. Ne jau grautiņveidīgais šitais pasākums... bet nezināju jau ko īsti gaidīt – nez, kas notiek, kad Džūlijai dod vaļu. Tagad zinu, ka Džūlijai vaļa jādod biežāk :D Ierodoties mājās ... precīžak atverot durvis manas smadzenes īsti neticāja redzētajam. Bohēma. Tas nav vienkārši vārds. Un superīīgi franču puiši. Jau poažistami un vēl nepazīstami cilvēki. Ivans, Vincent, Bene, Janin, Ira, Diana, Bene, Odetta, Giz, Clara ... un tad vēl tie ko nepazīstu. Fantastika, jo jūties kā mājās (laika jau tāpēc, ka biju mājās), tapēc, ka pazīstamie cilvēki, jau šķiet kā draugi gadiem ilgi un tāpēc, ka bija džambs, ģitāra, satbule, harmonikas, neskaitāmas grabināmas ietaises, klarnete, flauta, sveču apgaismojums, punšs ... un daži te tāaa māk dziedāt

Vakars bija tik izdevies, ka negribēja vien beigties. Tad, kad sanāca drusku miegs, tad Bene bija lielisks dakteris šim pasākumam un pagatavoja „pates aļjo-oļjo-specLāsmas stilā” (jo es dikti gribēju uzlabot simtgadīgu itāļu recepti pastas pagatavošanā :D) un – pēc paēšanas (cik kg pastas domā vajag visiem šitiem ļautiņiem un mūsu lielākais katls nav diez ko liels :D :D ). Ap 4 svētku vaininiece Džulija, teica, ka iešot uz 10min atpūsties mana istabā. Iazgāja un neatgriezās, bet ciemiņi nemaz nelikās manām namamātes trūkumu. Ap 5 ... tomēr sāka justies, ka nav vairs nakts, bet jau rīts un tad – gaidīja daļējs miers. Gulēt labi, bet ja tavai gultai šķērsām jau kād ir iegūlies, tad pastāv dažādi risinājumi. Tā nu sākumā atbruņoju Džūliju no viņas zābakiem un gulēšanai traucējosiem aksesuāriem. Tad domāju, kā lai, nepamodinot viņu pārvietu, bet izrādījas, ka viņas miegs (vismaz šonakt) ir tāds, ka var pacelt pagriezt, sapurināt un tāpat nekādas dzīvības pazīmes nemanīt. Un tad – laimīgs miegs.

Bet tas ir tikai ievads, jo labākās lietas sākās šodien no rīta, jeb jau stipri pie pusdienlaika, kad uzmodāmies tā ap vienpadsmitiesm.
Saulīte ārā spīd. Un vakar ar Beni mēs noslēdzām vienošanos, ka nākošajā PILNĪGI saulainajā dienā dosimies ceļojumā. Un daru, ko darīdama, bet debesīs nav neviena paša mākonīša. Tātad- atkāpšanās ceļa vairs nav. Ja tāda vienošanās ir noslēgta – tad jāturās pie vārda (ak kā man patīk šādas druagu piedzīvojumu būšanas! Tas tā kā tās 2meitenes no vācijas, ka netīšam sarunāja, ka tad kad pabeigs skolu, aks rādījās pēc kādiem 3 gadiem – tad dosies ceļojumā uz Baikālu. ... laiks paiet, bet norunas paliek!)
Sarakstamies ar sms, lai nolemtu, kurp dodamies – Avignon ? Narbon? Kādas pilsētas vēl kartē var ieraudzīt tuvākā/tālākā rādiusā. Ok lai būtu šodien Narbonne. Pulsktens jau tuvu pie 12, nākošais vilciens 13:08 . Ar Džūliju nolemjam, ka paēdīsim, bēēēēt --- lēmums gatavot „puašiš” kas teorētsiki varētu tiks pielīdzināts latvju pelākajiem zirņiem, tikai izskatās vairāk pēc lazdu riekstiem un ir baltā krāsā! Bet tā kā Džūlija ļoti rūpējas par manu veģetāro veselību, tad , citēju „Proteīni, tev jāēd, proteīni!nevar tikai dārzeņus! :D” --- un jā lēmums gatavot puašis sautējumu ar sīpolie un papriku laikam nebij atas pats gudrākais, jo pat ņemot vērā, ka bijām viņus 2 dienas izmērcējušas maltīte bija gatava tikai 12:40. jāēd mudīgi. Un stacija jau nav tālu (Laimiņ , tu jau zini!  ..un tev vajadzētu jaunajā gadā uzzināt! ;) ).
Bet otra problēma- ēšana ļoti veicina domāšanas procesu! Un tā nu Džūlijas domāšanas aparāts dikti sarosījās un pēķšņi viņa atcerējās, cik daudz viņai jādara- šodien projekta darbs jātaisa (ensemble avec un mec de l’ecole), Giulianai 14:00 surprise party, un vēl visa māja jāizmazgā pēc tās maģiskās „mūzikas taisīšanas”vakardienas.

Tā nu pēc „i don’t know what to do with myself” motīviem, viņa ļoti apjukusi ēd to mūsu kopīgo (supergardo) sautējumu, un nemaz nekoncentrējas uz garšas niansēm. „Giulia, organize yourself!” „No, i can’t...ķīselis galvā!” Lāsma uzzīmē shēmu, lai palīdzētu Džulijai pieņemt lēmumu 4 (galvenie) varianti. Vadlīnijās:
1 – lecam un braucam! jeb fiksi paēdām ar velosipēdiem uz saciju un braucam baudīt sauli vienlaga uz kurieni!
2- ēdam mierīgi, tu ieej dušā, es izmazgāju māju un barucam ar nākošo vilcienu 15 (jāņem vienīgi vērā, ka saulīte riet jau 5 un vilcienā 1 stunda...)
3- paliekam mājās, visu savedam kārtībā, 14:00 ejam pie Giulianas .... (no sun today)
4- paliekam Montpellier, ēdam mierīgi, visu savedam kārtībā, ņemam velosipēdus un dodamies atklājumu braucienā pa Montpellier

Ak, cik grūti izlemt. Un laimīgās minūtes tikšķ uz priekšu un draud jau drīz padarīt 1. ! (visskaistāko) variantu par neiespējamu.
Un tad liktenis (tas labais onkulis, kurš vienmeŗ palīdz lietām atrast savu īsto fizikālo stāvokli universā. Zvans Benei – Bene: „Es esmu stacijā, man nopirkt biļeti ari Tev Lāsmiņ!” Ahā! – Labi Džūlij, saņmeies, lecam un laižam! .. Dž:„Ai....je ne sais pas, Lā ....”
Ok. Es skrienu. Velosipēds līdz satcijai ir vienas minūtes vēja pūtiens.
Bene ir pretī – un uzreiz sāk – ar „Ak piedod, peidod, Lāsm!” Uz vienu sekundes simtdaļu man šķiet jau- kas tad nu par lietu. Bet pal,dies Dievam, ir cilvēki, kas tev neliek prasīt paskaidrojumus, bet paši uzreiz turpina stāstu , un Bene ir no šiem cilvēkiem! „Ak Lāsm, es nopirku laikam nep[areizās biļetes”. Es sajaucu noskaumus un tagad mums ir biļetes uz Perpigan.... ko mēs tagad daram/ un skatās uz mani ar tiešām skumjām kastaņbrūnā itāļu acīm. Lāsma smejas! Tu ko! Nieka lietas> lai tad būtu šodienai Perpignan! Tu esi kādreiz tur bijusi? Nē...! Es arī nē! Tad jau būs interesanti! Pie tam man šķiet, ka tas ir starp Pirenejiem un jūru! Tiešām!? Jāāā! Nu tad jau labi! Kura mūsu platforma? B. Nu tad ko mēs te vēl gaidam! Un aiziet.

Tāds bija sākums. Tiešām labs sākums. Un viss pārējais bija vēl labāks, jo saldo taču vienmēr pietaupa beigām :D :D

Vilciena logs. Sajūtas kā filozofam, kas devies ceļojumā, mainīgā ainava, ezers, kalns, kalni, ezeri, jūra, saule. Tāda saule! Ēnu spēles. Atbraukuši.
AK DIEVS! TĀDA MĀJA! Pirmoreiz redzu ta’du māju, kuru ieraugot pirmā doma- es gribu tur dzīvot, strādāt, palikt, es gribu lai tā ir mūsu māja. Visas tās domas sekundes laikā izskrien caur galvai. Paskatos uz Beni, lai kaut ko teiktu un tad atskan viņas vārdi : „Ko tu teiktu Lāsm, ja mēs šiten kādreiz uztaisītu arhitektu biroju”. Lāsma smejas :D :D vēderu turēdama! L:”No kurienes tev tāda ideja!” B:”Nu bet tāda māja! Un visi, kas mācās arhitektūru, taču vēlas nodibināt savu biroju!Un es gribētu strādāt kopā ar tevi!” :D Jipī! L:„Uh, kas par komplimentu! un tas jau skan nopietni!Plāns kā Debesu-skrāpis. Tu esi droša, ka varēsi mani tik ilgi izturēt!?” B.: „Nu vismaz pagaidām, tas man nekādas grūtības nav sagādājis! Nevar jau zināt, kāda tu paliksi pēc gadiem, bet nu mēs varētu riskēt, ja to māju dabūjam, tad gan jau opēc tam kaut ko izdomāsim!”:D L:”Njāā...bet nez vai tas maz ir iespējams..” B:”Kā tad nu ne! Tur ir plakāts, ka viņi to māju tagad pārdod!” L :”Tu ko, nopietni!?Nevar būt!” B:”Kas tur nevar! Viss var būt! Nāc, skaties!” L:”Ev, tiešām!!” B:”Nu ja ka tiešām!” L :”Ev , apskatamies kārtīgāk to māju”! tad atskan vairāki komentāri par to ,cik māja laba.... un liela! Klausies, mēs jau tur varētu arī dzīvot. Jā mēs un mūsu labākie draugi! Un strā’dat. Un Pireneji ar roku aizsniedzami un jūra – vispār nav nekur jāsniedzas :D . L:”Ev moš piezvanam viņiem un pajautājam!Tur rakstīts- Madam un Misjē Šurumburumi” B:”Jā, jā, Lāsm, zvanam un sakam, ka esam krievu miljonāru pāsrtāvji! Mūsu bosi vēlas investēt Francijas nekustamajos īpašumus un atsūtīja mūs apskatīties māju” L:”Nu ja! Kāpēc gan ne!”


Fantastisks vijoļ-ūķītis. Divas vijoļmeistares. (kūstošs skatiens). Privātā stīginstrumentu darbnīca. Lāsma tiek ielaista. „Bonjour! Varbūt, lūdzu, jūs varētu būt tik laipni, man ļoti gribētos izmēģināt čellu ...” Tādi iozbrīnīti skatieni raugās pretim, bet laikam nespēj atteikt manam lūgumam . Viena meitene pārtauc stīgu pievienošanas darbu un saka- Pas de problem. Smaids. Čells.
Es tikai domāju, ka man patīk šis instruments. Bet tagad es zinu.
Lai saprastu vai tas ir priekš tevis, pietiek ar vienu lociņa vilcienu, vienu dobju stīgas skaņu.
Jā. Un tikai pirms projām iešanas, ieteicos, ka šis čells man patika vislabāk no visiem tike ko esmu redzējusi. Neesmu neko jau daudz redzējusi, bet dažus jau tomēr esmu un Gunda un Magda (dvīņumāsas) abas spēlē čellus ... meitene nosmējās un teica, ka man laikam esot laba gaume. Šis esot antīks čells un maksājot 13 tūkstošus eiro. Acis drusku ieplešas un žoklis (labi , ka iedomās) atkaras (labi, ka spēju vismaz minimaļi ietekmēt savas sejas izteiksmes!!!  ) ... nevaru nepārjautāt. Bet atbilde palike tā pati. Labi, ka to uzzināju pēc tam, kad instrumentu turēju savās rokās, citādi, es laikam nezinu ... jā, citādi būtu bijis grūtāk. Jau tā bija sajūta, ka turi rokās kaut ko super-vērtīgu!.
Jau sākumā bija sajūta, ka šī nebūs standarta ekskursija pa vecpilsētu. Rezultātā notika tūrsita sapnis- apmaldijāmies pilsētas labākajos rajonos. Apmaldijāmies, iemaldijāmiesm visādās franč-spāņ-marokāniskās būvēs un visbeidzot fantastiskā dzīvojamajā rajonā, ko varētu salīdzināt ar Burāno-Parmas miksli. Visu sakarināta vešiņa, mājas tādsu meditaranee toņos, bēšs, oranžs, gaišs bordo ... fantastika. Skaidri redzams, ka tas nav bagāto ļaužu rajons, tas ir rajons normāliem parastajiem cilvēkiem. Cilvēkiem, kas zina kā izmantot ielu. Onkas, kas iznesuši ārā krēslus un pīpē pīpes. Tantes, kas sit jaunāko klaču. Puikas kas stāvlaukumā spēlē volejbolu. Visa apkārtne piesātināta ar dzīvību. Mājas nav mēmas- tās runā pie katra loga izkarinātas drēbes, kas jau tev stāsta stāstu par tās iemītniekiem un ļauj iztēlei aizklīst stāstos par dažādiem raibiem likteņiem.
Attatapīgā meitene kafejnīcā. Kas ar izdomas palidzibu nodabūja grenadīna pudeli no augšējā plaukta, kas nebūtu paredzēts viņai pa ķērienam. Vajag drusku pakāpties, tad paņemt tukšu šampanieša glāzi, ar glāzes kājiņu aizķert pudeli, pavilkt to tuvu plaukta palai, tad veikli pavilkt un noķert pudeli rokā! Tā tā visa māka. :D

Labi. Nu tad 17.dec (pēc 5 dienām) 11:10 ielidoju RIX 


Black Eyed Peas - “I Gotta Feeling”


22 Elīna ciemos









Ak! cik jocīgi sanāca visa tā padarīšana. Es biju Lionā un tai pašā laikā Elīna bij' pie manis ciemos :D :D

trešdiena, 2009. gada 2. decembris

21 maison indivisable BALTA ZIRGA IELĀ

No Mtp


Miiljaa esmu maajaas! ^__^

No Mtp


un tādiem, kas māk satasīt visādas grimases, un var man arī šo to iemācīt :D :D
No Mtp




No Mtp


lai cik tālu no mājām-mājām cilvēks būtu, viņš vienmēr meklē vietu, ko saukt par savu, par savām mājām. un vēl saka, ka katrs ,ko meklē, to atrod (prtams ja pietiekami cītīgi meklē) .. un tā nu ir sanācis, ka no savas francijas sagadu taisni to,ko biju gaidijusi (protams ar dažiem izņēmumiem - traki daudz mājasdarbu veidā). Un dzīvoju kopā ar fantastiskiem cilvēkiem. :) (Vai ne, Laim! ^__^)

No Mtp


No Mtp
Un vīns arī par sliktu nenāk :D :D

20 cremaillere pie Janin





No Mtp



KRĀSU KOSMOSSS ! tā saucās pasākums! :)) :))
Uzminiet nu kādas krāsas es izmantoju! :D :D ah, ah.. kā man patika. Krāsa vienkārši perfecta! :))

otrdiena, 2009. gada 1. decembris

19 avokādo un citi zvēri

Failu hostings

Failu hostings

Failu hostings

Ah,ah... vēl 16 dienas un būšu mājiņās.... ziemassvētki, skaistie, baltie nāk ar kaudzi piparrūķiem ^__^

ceturtdiena, 2009. gada 19. novembris

18 j'ai une internet ORANGE !

Labais mīļie! šis ļoti īss, konkrēts un kodolīgs paziņojums- tagad mūsu jaunajās, mīlīgajās un mājīgajās mājās kopā ar kartupeļu pankūkām, avokādo (Marijas!) salātiem, malancani un mums dzīvo arī Oranžais internets! Marche tres bien! Signal Stregth:Good/Very Good ;)

ceturtdiena, 2009. gada 5. novembris

17 raducanu

uhtii - shonedeelj mums ir "INTENSIF" , kas noziimee, ka katru dienu no 8 liidz 8 jaabuut skolaa; workshopi sit augstu vilni un pagaidiet tik kad redzeesiet, ko mees esam uzbuuveejushi :D :D

Sākās viss ar projektu konkursu- kuru nu tad būvēsim Eschelle 1:1 !??? (man jau liekas, ka mūsējais bija vissmukākais. bet nu... tas otrs, ko uzbūvējām arī nebija zemē metams (lai gan pāris reizes zemē nokrita, bet izturēja tomēr triecienu :D :D , tad jau laikam būs labs ;) )


No Mtp

otrdiena, 2009. gada 3. novembris

16 "faire du stop"

Uhtī. Pēc loģikas izspriedu vislabāko ceļu, pēc kartes to atradu. Vispār jau biju gribējusi izbraukt līdz autostrādie ar autobusu, bet izrādījās, ka svētdienās pirmais autobuss ir 11:40 ...un tā kā pusdienlaiks priekš stopēšanas jau ir pārāk vēls laiks- nolēmu izstopēt arī no pilsētas. :D
Jā kātad. !!!
Viens zvejnieks mani izveda līdz ceļam.


Kopuma atpakalj celjaa no Troyes to Montpellier kopeejais ieguvums : divas pacinjas krekeriishu, 1 colas pudele, 1 colas bundzinja, 1 grand pain au chocolat un e-pasta adrese :) :D

nevar jau sacensties ar turpcelju, bet taapat - peedeejais shoferrits Pascal vispaar pqtiesiibaa brauca uz Aix-En-Provence, bet noleema izpaliidzeet un aizvest mani liidz pasham Montpellier centram. Nu kas tad tur liels nieka lieta 400km liikums ... tjaa; Milzum liels paldies vinjam un paareejiem

15 Mari, Vairis



Uhtii! Pirmajaa mirklii radaas ideja šo grāmatu sākt ar teikumu – šoreiz daudz detaļās neiedziļinaōss, jo tik daudz noticis...bet laikam tā nesanāks.
Gribas jums pastāstīt! Jums,kas lasa un pēc tam arī atraksta,ko domā. Jums jau rakstu, jo tieši jums gribētu to visu arī izstāstīt, bet uzrakstīts triviāli- bet vienkārši sanāk lētāk :D

Tātad viss sākās ar to, ko gribēju 1 nedēļu paciemoties pie Mari-noLV un izbaudīt lielo laimi- runāt latviski! Marija-noFrance, kurai ir kāda vietējā stopēšanās pieredze par un ap Montpellier, mani informēja, ka pirmdienas rīts izraudzītajam ceļam ir vispiemērotākais un vajadzētu uz ceļa būt reizē ar saules lēktu.

Tā nu abas ar Annu di Marco-noItalijas saplānojām mūsu ceļu, es samkelēju, kas mums aizdod mazo teltiņu (kas sver mazāk kā mans vecais guļammaiss :D)un domāju, ka brauksim. Bet svētdienāvisādas lietas izmainijās! Pirmkārt jau Annas saimniece (viņa strādā par auklīti-mājkalpotāju) pateica, ka nekur viņa nevar braukt. Lai gan viņai visa nedēļa bija iedota brīva, tagad izrādījās, ka 3dien būs jāstrādā! Un viss! Tik autoritāra saimniece! .. tjā un man pašai izrādījās, ka vajag pirmdien precīzi dienvidū 12:00 būt Montpellier centrā, jo mēs ar savu draba grupu tieši tad taisīsim „flašmobu” jeb „artistic intervention”! tā nu viss tas notika –
Mūsu banda 20 cilvēki – 3 filmēšanas aperatori, 2 fotogrāfi, un mēs- 4 mašīnas, kas uz maģistrālā pilsētas ceļa apturēja satiksmi, izvilka plakātus ar aicinājumu paskatīties apkārt un mirklīti padomāt par to ko var ieraudzīt. ! Viss notika tik ātri. 4 minūtes, un visi organizēti salecam atpakaļ mašīnās, durvis aizcērtas, un mēs jau traucamies uz priekšu, pa pilnīgi tukšu ceļu, jo visi pārējie taču gaidīja aiz mums un ceļš atkal kā pavisam no jauna pamostas un ielec atpakaļ ikdienas sliedēs – atsākaš parastā šosejas dziesma.
Tā kā acīmredzot saullēktu jau esmu nokavējusi- visu dienu pavadu atkārtojot franču valodas vārdiņu tagdnes locīšanu, jo vakarā 18-20 ir KD. Šķiet, ka uzrakstīju ļoti labi (bet šī apziņa reizēm mēdz būt dikti maldinoša .. cerēsim, ka šī reize būs izņēmums, (tā kā ar to zibeni, kas 2x nesper).

Un tā nu vakarā dodos gulēt ar „fingers crossed” ar cerību līdz nākoš
TĀs dienas krēslai veikt 670km (ieskaitot līkumus, laikam drusku vairāk). Tā.

Un nākošajā dienā. Aizbraucu līdz`tramvaja galapunktam, lai atrastu Marijas-noFrance ieteikto stopēšanas vietu. Ring-road jeb apļveida krustojumu. Atrodu vienu apli.... hemm.. tas laikam nav īstais! ... atrodu otro – jautāju onkulītim – viņš saka, ka nav īstais!
Atrodu trešo- kādu pusstundu tur nostāvu un sākt likties, ka īstā diena tiešām būs bijusi vakardiena : ( Mašīnu nav daudz un taš kas ir neizrāda nekādu interesi doties tādā pagarākā braucienā uz valsts ziemeļiem, drīzāk līdz tuvākajam supermārketam..... nolemju paieties drusku tālāk. Atrodu iemeslu, kapēc ma’’sinu tik maz – kādu gabalu tālāk tas ceļš no kura man būtu jāķer mašīnas ir bloķēts ceļa remondarbu dēļ. O la lā! Un ko tad nu! Dūša gandrīz papēžos, iešaujas jau prātā domā tomēr iet braukt atpakaļ uz centru un braukt ar vilcienu par 75eiro ....uh. vai vai vai ...
Un tad ieraugu vēl vienu ring-road! Eju ! ieraugu zīmi „Nimes”!! prieks un laime! Vismaz virziens pareizais! Gaidu gaidu ...mašīnu maz, bet vismaz šis aplis tāds pamatīgs- liels, tas nekas , ka tukšš! (šitādu izteicienu labāk ja var nezimantot attiecībā uz galvu! :D ) un tad viens onkulīts ap 70 un galīgi sirms, skrien garām (trennējoties kaut kādam tur vietējajam krosam) un saka- meitenīt, tu labāk ej uz lielā ceļa, tur vairāk mašīnu! Meitenīte (es): bet tā taču ir autostrāde!tur bīstami. Ma’’sinās pārāk ātri brauc un aizliegts arī! Onkulīts: parausta plecus un saka, nu tu skaties pati, te tev viegli nebūs! (es galvā miljons reižu pateicos viņa, ka viņš teica- viegli nebūs, nevis būs grūti) un nav viņš vēl izzudis manam skatienām, kad apstājas mašīna! Pirmā mašīna šodien! Bet tas arī ir labi! Noteikti negribu atgriezties vakarā mājās pie Benedetes un teikt, skāde, bet nesanāca! Kaut kā vajag aizkulties līdz tai Troyes!
Un sanāca nevis kaut kā, bet super raiti! Viena mašīna, pēc tam nākošā. Tur kur mani izlaida, vēl pat nepaspēju uzrakstīt nākošās pilsētas nosaukumu, kad jau apstājās un teica – ja īstais virziens, tad varu aizvest.
Un nākošais šoferīts Ēriks vispār bija fantastjika! Tāds pavisam jauks. Kopā nobraucām kādus 400 km un visulaiku bija par ko runāt, pat nepamanīju, kā paiet laiks. Tā un beigās viņš vēl teica, ka tad ja izdomājam ar Mariju braukt uz Parizi varam palikt vinja dziivoklii, jo viņš paš šajā nedēļā brauc uz Itāliju uz kalniem. Dzīvo viņš netālu no Monmartras. Tjā
Un tā nu vakarā pirms pieciem jau biju pie Troyes galvenās katedrāles un gaidu ierodamies Mari-noLV :D :D
Tiku svinīgi iepazīstināta ar Danielu- Marijas draugu (un ļooti simpātisku ^__^ ) un tad visi kopā aizgājām uz „Eliksīru” ļoti mājīgu vietiņu, kas man mazliet atgādināja Goiju, bet marija teica, ka parasti te esot kā „Franču bārā”, bet speciāli priekš manis viņi visu pārtaisījuši :D :D

Un nākošā dienā atbrauca Vairis!!es kaut kā biju pārrēķinājusies un domāju, ka esmu atbraukusi krietni ātrāk par viņu, bet nekā :D :D

Ekskursijas pa pilsētu. Rozā līnija un zilā līnija. UTT_universite tecnologie de troyes, geocashing, parks ar vienu vienīgu saulainu soliņu

Un agrs agrs rīts, kad vairis brauc projām. Un ir forši, jo mēs ēdam cepumus un runājam par neko : )

Parīze. Nav daudz ko teikt. Vilcienā ļoti saškrobojos, jo izrādās, tas, ka es sīpolus pāris reizes apmaisīju ar karoti ir pasaules negals un sabojājis visu pannu un Vera prasa kompensaaciju 20eiro ...tjā beediigs praats un liels zaudeejums, jo visu laiku domaaju, kaa lai ietaupa nedaudz naudinjas .tjā. Un bāc pannu taču var nopirkt par 3,5eiro! Var jau ari par 50! Bet es domaaju, ka panna pusgadam der ari par 3,5 eiro. Un ir ar visu teflonu un ko tad tur veel vajag. Ikea pannas vispaar ir visplašākajā izvēlē sākot ar 2,5eiro. Ekonomiski vajag iepirkties. Par pannam es tagad vareetu daudz izstāstīt, bet laikam nav ko vārīties par šito negalu

Pie otrās baznīcas, kur fotogrāfēju mariju, panna jau bija galīgi ārā no prāta! Un paldies dievam! : ) bet garšīgi sanāca ..mjā! sīpoli ar cukini tagad būs mana topa augšgalā ! ^_^

Eifelis. Daniels. Lāsma un Brīvības statuja.



svētdiena, 2009. gada 25. oktobris

14 ratatuijs ( le ratatouille)


Uh! Lās šodien taisija ēst! :D Lielo katlu pilnu ar ratatuiju! un ak man dieniņ ..mm... Lai!, es domāju šis turpmāk varētu būt mans mīļākais ēdiens . Lai gan aimāmiņas kabači tomēr ir lieli konkurenti .. bet tā kā īstu kabaču te nav .. tad- lai dzīvo ratatuijs! ^__^

13 Jaon Baez. incroyablement beau!

ahhhhhhhh..... so beautiful.

Un tas viss notika tik nejauši, bez plānošanas un pat zināšanas, ka koncerts notiek. visu dienu mācījos .. (parunājos videočatā ar Tevi :) ) Un tad pēķšņi Ira - indonēziešu garcon, atrakstija, hei Lasmā! nāc šovakar uz kocertu. Bene kaut ko drusku pīkstēja par, mums taču daudz jāmācās un tā ... nu mēs gājām.

vakars un nakts un +20 grādi ārā. rīts bija auksts, bet vakars uh cik silts, pat jaku nevajdzēja. Un kā viņa dziedāja! viņai taču tagad jau ir ap 70gadu (tā šķiet).

..un tik daudz cilvēku gados ar asarām acīs ...





Un kā Woodstokā teica :mūzika ir priekš cilvēkiem un tai jābūt par brīvu: .. vai kā stipri līdzīgi. Tā nu vienkārši atbrauc un spēlē lielajā parkā - un rezultātā visi cilvēki kas ir pilsētā, ir tur! parkā ap parku, uz ielām (policija jau ar gudru ziņu mašīnas bij novirzijusi citur :D ) un mūziku varēja dzirdēt līdz pat pilsētas vidum (ņemot vērā, ka parks ir maliņā). Ahahaahhh .... beau! joli! j'aime .... ^__^

Happy, happy, happy hippie



ps.un dažās dziesmās piespēlēja kontrabass ;)

12 velo traģēdijas

uh! var būt , ka esmu laimīgs cilvēks, bet ar veiksmi velo jomā tam gan ir visai mazs sakars.
Nopirku dikti smuku velo "Aurora" (skaists vārds takš! :) un saka, ka vienmēr būs rītausma (aurora-in french and italian).
Bet laikam manai Aurorai kaut kas ir sajucis un viņāi vislaiku ir laiks, kad vēl nav nekas lābi ...

Tā nu uzreiz pēc nopirkšanas un kāda pusotra kilometra noripināšanās priecīgā prātā - pārsprāga "chambre-a-air" jeb kamera.
Kad nedēļas laikā saspringtā grafika dēļ universitātē beidzot atradu ūķīti,kur nopirkt kameru (jo caurums bij taisni pie ventiļa un salīmēt īsti neiespējami), tad izrādījas', ka viņiem nav tās drošības siksniņas, kas jāliek starp kameru un pašu metāla ratu. tjā ..
un kad ar divu ļoti izpalīdzīgu Benes kaimiņu palīdzību, kuri palīdzēja drusk, drusk ar padomu garāmskrienot. un pārsvarā pašu spēkiem nomainījām kameru - secinājām, ka vairs nevaram uzlikt ķēdi atpakaļ.
nedēļa pagāja kamēr atradu kādu izpalīdzīgu francūzi, kas man uzmontētu to ķēdi atpakaļ.
tad bija 3,5 lieliskas dienas, kad priecīga ripoju pa pilsētu un izbaudīju to ,ka izmainījies mans skatu punkts (uz dzīvi un pilsētu) un vidējais ātrums :D :D

Un tad tā pati riepa vēlreis un šoreiz ar lielu troksni paziņoja , ka nevēlas ar mani sadraboties! Tjā.
Un tā nu esmu tomēr bez uzticama velo drauga.
Un nevaru saprast pirkt citu (ne jau jaunu :p ) vai turpināt mocības ar šo pašu.
Saka taču, ka jādod otrā iespēja, bet par trešo ... nevar būt tik drošs.
Tā ka šķiet, ka Aurorai draud slīcināšana vietējā upē vai pārtapšana par mākslas instalāciju.

Bene teica, ka varot uztaisīt galdu no viņas :D

Tavas domas?

11 īpašās lietus ziņas

Kad Montpellier līst - tad visas kaut nedaudz slīpaš ieliņas pārvēršas par - ir 2 varianti -
1________krāčaianām kalnu upēm !!
2________niagārām!!!

es piedzīvoju viņas visā spožumā pie tam vairākas reizes.

1x--------------------------------
lielā lietusgāze

2x-----------------------------------
trešdien, kad devos uz savu RENDU . nebij jau citu variantu.mums taču bija - nodošana! un mēs komandā 5 cilvēki! nevar tacu taa..neatnaakt

Un tā nu mājās esot es apsvēru variantus - iet ar kājām 10 minūtes, braukt ar tram 10min un tad ar autobusu 5min, vai arī braukt cauri visai jezgai ar velo ...

un uzminiet nu! (likmes, likmes?:D)izvēlējos pēdējo :D :D

bet kad nokļuvu skolā no manis nebija palicis neviens sauss gabaliņš. jutos drusku kruta, ka esmu tomēr atkūlusies uz šejieni, jo citi sūtīja sms, paliku autobusa pieturā gaidu kad beigsies lietus.

un tad cilvēki sāka man ziedot drēbes. :D dabūju 3 jaciņas un lakatu un beigās šā tā bet apģerbos. nebij visoficiālākais apģērbs manā mūžā uz darba prezentāciju , pie tam basas kājas jo šūzu asaru plūdi bija neapturami. bet nu . forši :D

3-------------J'VAI--------------
INTERNATIONAL SELEBRATION

oi par to jau veselu grāmatu var uzrakstīt. jau no rīta gribēju doties uz skolu, bet tā līst ... domāju, ka sagaidīšu kamēr pārstēj, bet tā arī līdz 8 vakarā nepārstāja, tā nu galu galā devos uz ballīti pa lietu ar velo. vēlreiz. šoreiz biju gudra un paņēmu līdzi pārvelkamaās drēpes + KURPES!!! :) [mammas zināšanai-šodien lekcijas nenotika par godu vakara svinībām, tā ka mācības nekavēju ;) ]

un ballīte bija forša.
tiešām.
Sangria neierobežotā daudzumā!
rums!
biju iedzērusi. galva drusku dulla.
bet bija cilvēki kam gāja trakāk. un jā kad ap 00 skolā pateica, ka slēgs ciet un izdzina visus ārā. tad jā -izrādījas, ka Bene laikam bija iedzērusi par daudz. daudz detaļās neielaidīšos, bet izdevās man atrast visas viņas mantas, atpazīt dator somu, atrast jaku, šalli, sameklēt kādu franču meiteni ar mašīnu un pietiekami skaidrā prātā un kādu franču puisi, kas vienkārši pārmeta viņu pār plecu un aiznesa uz mašīnu (apbrīnojams spēks. kā pelavu maišeli)) Viņa bija pie samaņas un runāja ar mums, bet iešana vai stāvēšana kājās gan bij par grūtu.
un nākošajā rītā viņa tik teica, ka ir melna bilde.atceras tikai, ka bija skolas kafetērijā, dejoja un tād //////// end of the memories. un nez kā es tiku mājās? hei, Lās! kā es tiku mājās?

vispār interesanti. liekas man mazliet intriģējoši kā tas ir, ka tu pavisam neko neatceries. noteikti interesanti.mjā..

un mēs ar Honzu pēc tam vēl aizgājām uz Macadam pub. jā.

trešdiena, 2009. gada 21. oktobris

10 RENDU jeb nodošana

Jupī! kārtējā trešdiena ir garām. trešdienas ir nedēļas grūtākās diiiiiiiiienas! bet tagad tā ir pagājusi. lielu lielu maketu dabūjam abas ar Emilie kopā pa šo nedēļu. lielu lielu darbu >> studentu kafejnīca+dārza labiekārtojums.

Šitādos tempos tik cilvēks saprot, cik patiesībā viņam ir jaudas :D :D . beeeeeet......es tagad sāku domāt, ka sapratusi jau esmu, varbūt tagad tomēr varētu atpūsties :D :D. bet laikam nespīd. lai gan nākošnedēļ laikam paņemšu brīvdienas un laidīšos uz ziemeļiem ciemos pie kādas jaukas meitenes MČ :)) :)) jupī! bet lai to izpelnītos sākumā sestdien svētdien vajdzēs kārtīgi parukāt ;D šoreiz esmu pārī ar Mathiew (viņš dikti gudrs)! vajag man ar kaut ko prātīgu izdomāt :D


Ps. Williams šodien teica, ka es esot pirmais erasmus, kas jebkad izvēlējies viņa studio! tjā! un tad mēs visi 21 par to tā garšīgi nosmējāmies! labi tomēr

09 Gaudojošie vēji un Dante
















Šī svētdien izvērtās kā liels un skaists piedzīvojums. tikai no siltuma gan šoreis šajā dienvidrfrancijas nostūrī nebija ne miņas :D
kopā ar ivanu, janinu, dianu un alehandro ar mašīnu devāmies nelielā piedzīvojumā. 5 eiro no galviņas un var kārtīgās avanūrās iekulties.

Atkalredzēšnās ar daiļo - veco pilsētu"Arlu" bija stipri savāda. iepriekšējā reizē dzīvojot pie pilsētas zīmes un upes teltī tā arī nebiju šo pilsētu sapratusi un tagad tik viegli noorientējos, ka nokošajā "Rencontre Arles" festivālā droši varēšu būt par gidu ;)

Vēja māt gan mūs nežēloja. senā kalnu cietoksnī, kur tagad no tā visa cietokšņa galvenokārt ir saglabājies kalns :D :D un tur varēja dabūt dzirdēta tādas vēja stabules. un ne tikai drīzāk jau mežragu un tubu! nezinu kādi vēl pūšmie instrumenti varētu būt gana raksturojoši .

Un par grandiozu vakara noslēgumu kalpoja pēdējie četri eiropā palikušie flamingi ar maigi rozā "ādas krāsu" :D. tā

un fantastiskas vakariņas. kas šķiet bija dubultā fantastiskas d''el lielā noguruma, lielā nosaluma un tā ka beidot varējām sēdēt siltumā un omulībā, kas piesātināta ar ūķīša saimnieku dažādiem pašrocīgi darinātiem mākslas priekšmetiem. gleznas no dakšinām un mešģīnēm un veciem lampu abazūriem.
Un tad Ivans sāka attēlot guļošu falmingo :D :D :D un tas bija patiešām trakoti smieklīgi.
šodien sanāca patīkami daudz smieties . samērojot ar šņaukāšanos, smiešanās noteikti bija kādas 5reizes vairāk ^__^ (les flamants rouges)

un braucot pa nakti mājās un skatoties zvaigznēs:
"We live on one amazingly beautiful planet"

(..)"and that already means that we all are exceptionally lucky "

No Les Baux Provence


No Les Baux Provence


No Les Baux Provence


ps. pirmo reizi biju banzīcā, aks man tiešām patika. pareizāk būtu teikt nelielā kalnu baznīciņā. nebija tur nekāda krustā sistā jēzus. tikai Marija ar bērniņu un nekādas liekas greznības. tapēc arī ieliku bildes,lai vari redzēt :)

Bonusā Vincents van Gogs un viņa gleznotā dzeltenā kafejnica ar zilajām nakts debesīm

otrdiena, 2009. gada 13. oktobris

08 cepums un šapella

No Mtp


šodien norīta cēlos 5:40, lai ar pirmo kursējošo autobusu nonāktu skolā, cik agri vien iespējams un ķertos pie darba. ierados pirms 7iem (kad daži devās mājās pēc smagas darba nakts) tjā un sāku strādāt.

12sākās mana SPāāāāāāņu valodas lekcija! (vai es jau stāstīju, ka tagad franču valodā mācos spēņu valodu. ļoti interesanti censties saprast, ko pasniedzēja māca. bet viņa ir tiešām tiešām laba skolotāja :)

un pēc tam turpinu maketēt

nācās pieņemt vienu no tiem smagajiem lēmumiem, kādi katram studentam laikam reizēm jāpieņem. attiecīgi -cik nozīmīgs ir lekciju apmeklējums. pēc sekundes simdaļā izsvērtiem argumentiem, nolēmu, ka labāk uz rītdienu dabūt gatavu "projektu"! un lekcijas var ari pagaidīt!nav taču zaķis neaizbēgs :D

bet "projekts" gan ir baigais zaķis. viņiem te tāds inovatīvs (nezinu gan, cik labs, bet ļoti efektīvs noteikums ) >> ja nenodod darbu uzdotajā dienā, tad nenodod vispār! tā, ka nepaspēj dabūt gatavu, tad iesākumu drīskti mierīgi lingot laukā miskastē .... un mierinot sevi, vismaz domāt, ka esi no tā kaut ko iemācījies :)

bet tā nu es šonakt pabeidzu. pēc vairāk kā 16stundu ilga maketēšanās maratona ... kurš vispār iesākās jau svētdien, tā ka tagad bija tikai nobeiguma daļa :)

No Mtp




un kad ar kājām pārnācu mājās pie Chloes ... varat iedomāties ! viņa bija priekš manīm pagatavojusi ķirbju zubu (jo es tač neēd gaļ' :) ) un atstājusi lielo katlu uz plīts. zupa vēl bij drusk' remdena, bet kad uzsildīju! tad nu gan - uh! pa pirmo! (un tā kā pa dienu laiku ēšanai veltīgi netērēju .. tad garšoja vēl dubult labi salkušā vēderā :) )

ak ak. jāgaida rītdiena, kad varēšu aizstāvēties ^_^
(turi par mani īkšķi! ( aizliec kāju aiz auss un tad kreisās kājas kreiso īkšķi ar labo roku par mani! vismaz 1 stundiņu! :D )

No Mtp


________________________
ps. un stāsts par cepumu bija tāds. ka pēc tam kad beidzu darbu un ar lielu labpatiku šķūrēju visus atgriezumus konteinerī atradu cepumu :) tik garšīgi apdrupis šokolādes cepums, ko kāds bezrūpīgi atstājis paciņā, laikam nospriežot ka tā tukša, jo arī es sākumā tā nospriedu. vēk nekad šoko-cepums nebij tik ļoti mani ielīksmojis, vai varbūt tas bija padarītais darbs, kas mani ielīksmoja :D
__________

No Mtp