10_tulznas uz pirkstu galiem

time is running out even faster then money.

luckily or unfortunately.

09_studentgenius.com

http://vimeo.com/12825744

08_dnb nord bank

yesterday made a pasta with in sun dried tomatos .... mmmmm....almost like in small italian cafe! njam-njam-njam



And today i was in "small excursion" to a bank building together with another 49 "architecture geeks"

http://www.archdaily.com/80038/dnb-nord-office-building-audrius-ambrasas-architects/

was fun/ especially i liked it on the roof, because panorama was magnificent. i had never seen riga from that side :D

07_jū-hū_school elections.vote for me!!!!!

vēlēšanas iekš rtu rit pilngaitā!

vote-vote-vote! :D

06_jellyfishes

http://www.hylozoicground.com/gallery/index.html

05_beigas ilgi tuvojās un beidzot pienāca

Mmm... in the lates time there have been many things i thought i should tell you.
One of the is i have changed my living space! Good friend of mine helped me to carry around furniture in my apartment ... and finally - i have new room! brand new and really cosy :D :D Dont know if it would be appropriate to make "cremaierre" for this kind of thing, but well ... :) feels good

Second think - esmu oficiāli pageigusi 3.kursu unnnnnnnnnn........ wait for it >>>>>> PĀRCELTA 4.TAJĀ!!!! Esmu tagad īsta un realā 4.kursa studente un ar to varat droši mani apsveikt, jo šodien tika nokārtots mans pēdējasi erasmusa pārpalikums.
un tagad varu teikt - esmu brīva ! and happy :)

Kā nu gadījies kā nē, pie manām durvīm klauvēja zemnieka paskata onkulis kārtīgos gumijas zābakos. Izrādījās, ka vēlas mna ietirgot "meitenīt, skat, kādi mums skaisti karpelīšu un burkāni vispār pirmās šķiras! Kādi skaisti un kraukšķīgi! " manā prātā uzreiz iešāvās doma par kādu ainu no "sniegbaltītes" .. bet tomēr no burkāniņiem atturēties nespēju! Gan jau kādi rūķi mani pēc tam izglābtu :D
un tā nu vakar ķēros pie lielā maisa tukšošanas-
Receptes nekādas nebija. Brīva improvizācija. Viss sākaš ar burkānu rīvēšanu un tad viss cits pats sametās pannā un --- param_param _ sanāca kaut kas TIK garšīgs, ko nemaz nezināju, ka mans pavaāra talants tik tālu sniedzas. šķita jaunas garšas sajūtas atklāšana. magical burkānu sautējums ar sīpoliņiem, ķimenēm un kariju (=hash brownies???) ! debešķīgi! un tā kā Elīna nevēlējās man pievienoties lielā katla tukšošanā (jo viņa -kārumniece- laikam priekšroku dod saldumiem), tad sanāca man veselai dienai ko ēst. mjam
Laimiņ- nežēlīgi un steidzami vēlos tās burkānkūkas recepti !!!


by Peteris

ps. ā! un vēl jau kādu laiku uz mana virtuves goda visā lepnumā braši stāv smalcinātas linsēklas ;) un ķirbju eļļa ar mega daudz Magniju :))

04_panda

No LVsides

mīlu, mīli, mīlu jūs manas mazās zeltenes!

03_Month of OCtober is special

I already had that feeling! There is sth special about this month! :)) :)) and now i know WHY


Interesants fakts par 2010.gada oktobri:



tajā ir 5 piektdienas, 5 sestdienas un 5 svētdienas. Tas notiek tikai reizi 823 gados.
Tāds mēnesis skaitās naudas mēnesis saskaņā ar fen šui. Lai mums visiem brangs mēnesītis padodas :)) ;))

02_market

One sunny -could say even- afternoon She wake up after rather sad evening.and saw, that sun is shining. that people are happy. she saw that people are behaving different in riga in saturdays, then they are on all the other days of the week. cause saturdays are special !? or because this saturday is special?
and that was the moment she decided to go to the market. to the market she has never been before. and it could seem very strange, because she is living 450meters from this market already for more then 6YEARS! .... so this is the story , how Lasma finally got to the Agenskalna tirgus :)

She just took a velo - and >> Heidāā! bought dilles, lociņi, sviesta pupiņas ...... mmmm and dzērvenītes and smilšērkšķīši (khi-khi-khi giggles)...
So simple and easy as it was!
Was so nice.! and now She has a strong feeling to have somebody to return to -> a reall-reall market lady : ) :)


And now She is hoping to have fantastic dinner this evening _______hopefuly Elina gets home early

Cheers, my sweets!

01_back at school

We - ARCHITECTS TO BE - are living in the 5th floor in our university now :))
Having the best place in whole building, our own keys and water heaters... and soon (hopefully) also heating :D :D

Living over there - Azenes iela 16, Rīga! Lielas plašas, gaišas un saulainas telpas! . Šuk-Šuks is definitely soon coming! :D _ we might take a bottle of wine :D :D

and well yes. there is rather a "cottage cheese" in my head for /dont know really what/ reason, but still
THERE should be! must be! have to be ! and will be ...(hope so) mechanics and all the other 4 subjects i have to finish till the 30th of October! ==== MY BIG BIG BIG IMPORTANT DEAD-LINE! ... seriously.

but seems like i have lost some of the concentration skills (or maybe i am just turning out to want to go out more then i used to before. change . but well- i am more of the tranquil kind of person, am i not ;)

017 nuit blanche x5semaines

le stage

param param param. dwell actually i still don't understand what is my final opinion about this experience. but the fact is that all the experiences, even the hard ones , (Especially the hard ones!) , make us smarter and stronger. So i believe i have became little bit both of them all ... [proud ]

and the other conclusion would be - you can get used to almost everything. and your body can get used to working 12hours-13hours-some times all night long. maybe it s because of training. i don't know. but if the first week was ABNORMALLY HARD, then the others were already alright. no problem, i would say ... and actually after finishing the work at 23h in the night (which started 9h30 in morning) all the last week ... i still had a lot of strength :D and will to go out ... to climb to Sacre Coeur and enjoy the paris in night ... and more :D


but still .... if you want to live real life! IF I WANT TO LIVE REAL LIFE ....... I MUST (and fast) find some compromise between these total extremes of "NO DAY / NO NIGHT"

016 apburtapilseta apburtalasma

Apburtā Lāsma

Sveiki mani mīļie. Ir pagājis neiespējami ilgs laiks, kopš mana pēdējā blogojuma. Hm, hm. Laikam to var izskaidrot vienīgi ar tik pat neiespējamu aizņemtību. Darba diena 12h dienā reizēm ari 7/7 dienām nedēļā .
Darbs. Boulo + Metro+Dodo. Dam dam dam. Tādas bija manas pēdejās piecas nedēļas. Manas pēdējās piecas nedēļas Parīzē. Mīlsetības un sapņu pilsētā. Pilsētā kurā jūties kā mazs cilvēks, un tajā pašā laika tik nozīmīgs un īpašs, jo tieši tev ir gadījusies tā laime tur dzīvot. Dažādi pilsētas nostūri, kurus galvenokārt iepazinu pēc darba dienas beigām, attiecīgi skaitot no 23 vakarā.
Un bāc! Lai saka cilvēki, ko grib! Daži ļaujas gauzties par iedzimto parīziešu noslēgtību vai velns zin ko vēl nē! Viss tas ir mīts! Parīzieši ir laipni draudzīgi un ļoti ļoti franciski cilvēki ☺ un dzimusi es noteikti esmu laimes krekliņā (jā, mammu? Kapēc tu šo detaļu no manas agrās bērnibas man esi noklusējusi,ko :D :D )
Tātad ņemot vērā to, ka man nekad nebija laika ...
Un ja jau mani pazīsti (diezgan labi jau laikam pazīsti) tad zini, ka Lāsma mēdz būt makten aizņemta ar visu ko, kas virmo viņas galvā un nedod ne miera ne miega. Un strādājot konkrētajā arhitektu birojā...varētu atļauties teikt, ka tava privātā dzīve tiek reducēta līdz 5stundām miega diennaktī un pārējās 15 tu pavadi domājot par darbu un atlikušās divas cenšoties pāslēgties no viena stāvokļa otrā. (Nabaga Ēriks. Viņš tikai kā pus gadu ir precējies un no darbā vienmēr ir pirmais un projām iet pēdējais. Trakums.)
Bet TĀTAD – neskatoties uz to visu, (var arī skatoties) Lāsmai noveicās iepazīties ar burvīgiem cilvēkiem. Pasaule šķiet pilna ar burvīgiem cilvēkiem, jo es ar tādiem nepārtraukti nejauši satiekos. Vai varbūt man vienkārši tiek pasaules labākā daļa ... vai varbūt daļa kas man tiek ir vislabākā tieši priekš manis. Nu kas to lai zina. Bet
Clara, Sofia, Davids, Vincents, Clement, Nina, Eduardo, Nacho, otra Sofia, Fanny, Eric, Benjamin, Lisa, Aurora, Marco ..
Ak Dievs, ja “Mana Parize” bija tik lieliska tajās dažās stundās, kad nestrādāju un negulēju (un nebija jau ari tik briemsigi, kad strādāju un gulēju :D ) ... tad varu tikai vīzijā izteloties, cik skaista varētu būt vienkārši nedēļa parīzē, kad dari tikai to, ko gribi. Un tā nav nekāda kārdināšana. Tā ir realitāte/. Tā IR sapņu pilsēta. Vienalga vai esi vai neesi tūrsist. Patīk vai nepatīk tev būt vienam no viņiem tūristiem (ai kāds smags vārds). Bet varbūt tie ir “pasaules klaidoņi” “ceļotāji”. Vienlaga vai pieskaiti sevi pie viņiem vai nē . Esi vai neesi jau kādreiz dzīvē skatijies uz notre damme de paris, eifeļa torni, luvru, concordi ... vienalga esi vai neesi. Un vienalga cik daudz reizes jau esi. Tas skats vienmēr apbur.

Un tā nu Lāsma bija apburta uz veselu mēnesi ar atliektiem galiem ...
Un tagad Lāsma ar TGV brauc atpakaļ uz siltajām jaukajām māļajām Montpellier mājām, kur viņu gaida viņas lielā Montpellier ģimene. Kuri visi tik tik tik traki pietrūka .... ak Dievs cik viegli ir pieķerties cilvēkiem.
Lai gan nē! Nav nemaz tik vienkārši. Precizējot jāsaka- cik viegli pieķerties lieliskiem cilvēkiem, tādiem “īstajiem cilvēkiem” ar kuriem jautri, kuriem uzticies no pirmā acu skatu un no kuriem negribi atvadīties/ nekad negribi atvadīties. Tāpēc vislabākais risinājums šādos gadījumos – (mēs laikam esam tiešām ģeniāli :D :D ) ir dzīvot kopā! ☺ tieši tā ari mēs daram. Un šodien tieši pusnkatī es ierodos atpakaļ pie cilvēkiem, kas jau kļuvuši par nedalāmu daļu no manis un bez kuriem būšanu projām no savām mīļajām meitenēm “priežu lejās un augšās” un mainīgos ang;lijas nostūros es noteikti nekādīgi nevarētu pārdzivot. Ak mammu, kā tavai meitai ir paveicies.Vai nu tu vai kāds no mums iepriekšējā dzīvē noteikti izdarījis kaut ko neiedomājami labu, lai ierakstītu zvaigznes tik daudz prieka un veiksmes. Jo pat tad kad šķet, ka ka kaut kas iet galigi greizi, galu galā sanāk galīgi galīgi labi ...

apburtalasma apburtapilseta

* * *
Nu kā ar to Vulkānu Islandē un trako 3000km stopošanas sprintu divās dienās :D :D
Ar pilnu sirdi
Lā.

015 Aurora

Pats sākums Parīzē bija traks.... un tālāk negāja nemaz mierīgāk :D :D

un kad uz mirkliti šķita, ka mana Amēlijas Parize, tāda "pajocīga" izskatās, Vincents iepazistināja mani ar Auroru.



days quote from Parisiene life : Je vis à être calme. prendre une cigarette. manger. un verre de vin. fête. sommeille.de travailler un peu quand même ..et faire l'amour.

014 Charlie and his angels

Hello my dears!
I believe you gave already heard something about our crazy-crazu-crazy road trip Spain-Morocco-......continuing :D :D Laimina, Giulia and me leaving continent of Europe ! it should have been on national news :)
Uncountable km by car/walking/hitch-hiking/swimming/walking ... uhhh
So it all started with GIULIA! ☺ So the day oh her birth- is day to CELEBRATE for ever and always!




So once upon a time in evening of a nice French day- Giulia called: “Lasmina! Can you came over to my room!” Lasmina came, and Giulia said – hey,girl, we should go on voyage during school break! We could do Spain+Portugal trip, youknow! I have friends in Lisbon.. and so it STARTED.



You know the plans can grow in speed of bamboo trees! But we decides this time to let destiny to guide us! How many people, how many times, have planned they trips, imagined destinations, read the tourisme guides, known what to expect and what to see, actually already seen on photos before really arriving there. We consciously decided to be crazy, be differnet, and follow our path, where ever it takes us.




>>of course it was a bit scary. Mostly in the same beginning leaving home, and now knowing where we gonna sleep tonight.
>>as well as next day , being in Carcassone just together with my sister airily spanding all day, just walking around, seing the castle. Sitting on the bridge and putting our feet in clean+cold river water :D. Green grass , blue sky and a dear person beside is everything human beeing needs to feel happy. So i can say for sure i was happy.
But as it happens in the trips which are not very strictly organized, everything changes really fast and unpredictible. So we were waiting Bene and Virginie joing us the same afternoo ... after we were waiting them to join us in the evening.... and finally at 7 in the evening they called to say, that they will not arrive. Actually they didnt even call. That was me calling. Yeah. Doesnt sound like very nice beginning.
So we were on the road.
Grigonu sister are fast in deciding (maybe not one by one , but together definitely!) so we just took our belonging on the back, and went to look for the nearest road to Barcelona. On the way found one salesmen, who had bunch of cardpaper boxes, so we took one, he said we could yake more, but wasnt necessary you know. Just to write the name of the autostop citys on our way .
Laimina said she has a good feeling about this. And as you sould always trust in your intuition (!!!) good feeling about something means it’s gonna turn out just fine.
And really. So it goes! Nice people, nice cars, nice drivers, nice stories...
:D :D i can’t tell you everything you know :p
and when night comes we were 30km from Barcelona ... but it was already 2in the night and we decided to stay there.



Spanish people.
Spanish language.
Spanish everything :D
And Moroccain driver from “basque Morocco”! He was so helpful, and gave us necklet in their traditional colors. Just suggested better not to wear it in Morocco ;D




And then Giulia was arriving!
And then 3 girls were taking their challenge and going into Africa first time in our lives. Hahaha Arriving was funny. It’s true that as you eneter the doors of the port the same moment god knows from where arrive people – everyone just saying to help you/what are you looking for/ i’m taxi driver, but can help you with anything :D
Finally taxi drivers was the one we chose to be our first guide of Tangier. And that turned out to be a good choice. But of course we didnt know about it in the beginning. Hah
All our bags in baggage and he said he knows a good moroccain place to rent a car. Not big international companies, where it is more expensive.
So moroccan it is cause we are arrived here to get to know Morocco till the core.
Arived in strange place. Too europen to be ! but found a car. That’s a good thing. And for 10eur that he didnt want to reduce price (you know negotiating the price, dont you), finally he added us 3 cd. What was very lucky for us, because when being in the mountins radio doesnt catch anything, and being in dessert. Haha ... yeah
Traditional music, and special mountain song selection.
Three girls in the car, sheeps and donkeys and people... everything so differnet from that the eyes are used to.



Khalil who joined us .... and became our Charlie! Good morning, Charlie ... :D*






Hammam! Do you know what is it! It is the best way to wash yourself ever!!!! When being in Rome you get to see ruins of ancient roman thermes ...... but when being in Morocco – you go to them! Le Hammam..... created some time in Ottoman empire / Maghreb countries! And it is SOOOOOOOOO GOOOOOOOD ! Well i wont tell you all the procedures :D :D, but after you feel like born again!


Atlas mountains. Breathtaking.
You know, what they say abou traveling with car- you can stop wherever you want! It’s definitely true , espectially if you have so A M A Z I N G drivers as Giulia and Khalil! Thank you ! You are our heros! Deserve many hugs and kisses for all those kilometres which were gone supervized by you! :*





Valleys

Rock seller with blue-grey eyes.
Waterfall guard for 28 years! Knowing how to say cheers in 18 languages! ... and of course berber viskey. Haš
And of course girls want to swim!
Arriving in Zagora. One strange moment of waiting our host, and not knowing how is it gonna be, and turns out to be ..perfect.
Mohameds home. Small deser. Million-stars hotel = dessert! Other 6travelers from Slovakia! Tagin in the dinner .... everyone together eating by hands. Eat one time like this from one plate, and it gives you insuperable sense of familly.
How can it be. You didnt know anyone like half an hour ago, and then there are so kind people all around you. (sunny smile) (feeling like Sunny)
3 BIG D’s :
Dessert Dramadans Dunes























***
there are actually so many things that happened, so many experiences and so many feelings. So much emotions that i try to express it , but i dont know am i able to really tell it all.
Maybe because we were experiencing in reality our DreamofMorocco. And some moment you could just feel fullfilled. And i dont know how to describe the things for you to imagine. It was fantastic.
And even writing this... it is first time when writing something so happy in the same time i can phisically feel my heart aching.
i didnt know it is so hard to say goodbye… goodbye to country and Khalil
I remember that after summer camp, which longed 1month there were people crying to say goodbye, then I didn’t get it! Now I got it.my heart was quietly aching all the way back to Tangier. ..
I think Amuch was the one who saved us, from real depression without Khalil. Otherwise car would have been too empty.
***
Oh, guys ... it was all so great! I am so happy we were into this all together.
Peace Love and Kisses

013 domas+fakti+notikumi

yesterday - first time in my life - went to the bar , taking word atlas with me.

Odette forced me into singing .... oh lala. and gave me guitar. oha la la. Lasma and thoses things doesnt go together. haha. improvisation. funny. changing the roles and then recording :D

ideāls sautējusm spāņu gaumē,

pavārgrāmata + uzzināju, kura ir visgaršīgākā no cilvēka daļām (kanibālisms...) tjā.
Džūija teica, ka jāzina tač, kura daļa tā labākā ja nu kādreiz nonāk nezināmā pasaules malā, kur nav nekā cita

avantūra priekšā, aizrautiba liela.

trying to learn new logiciel - Vestor Works.. bizzare, bet kaut cermas, ka ar laiku paliks labāk. ... ĻĻOOOTI cerams!

012 4 saules+24

Sveiki, mīļie, mīļie mani :)) :)
experimentēšana man vienmēr bijusi pie sirds... un lomografāfēšanās-fotogrāfēšanās . aj cik tas ir jauki. it īpaši ja debesis zilas un kompānija laba.

paldies Francii !

un vēl iepriekšējā krāmu tirgū iegādājos vel divus dīvainus foto-taparātus --- tad jau rezdēs, kas no tā visa sanāks, bet process patīkams. u n r e i z ē m d a ž i g u d r i c i l v ē k i m ē d z t e i k t k a p r o c e s s i r t a s s v a r i g a k a i s v i s ā p a d a r ī š a n ā :))











un tik skaists laiks ārā. istabā palikt negribās un mācīties ne tik. gribās satikt draugus iet uz parku, uzlādēt saules baterijas caur saviem "sejas saules paneļiem"

un patīk. patīk mana Francija. un jūtos labak kā vispār būtu gaidijusi, lai gan mans leves of expectations jau parasti nav no tiem zemākajiem neviena attieciba ne uz sevi citiem, ne ari uz apstakļiem, kas nekad nedrīkst būt spēcīgāki par mani :p :P

bēē

nu tajā pašā laikā jau jāatzīst, ka jūtos nedaudz vainīga, ja no rīta pieceļos 9 (tas jau būtu it kā normāli :D :D) ... bet pectam tā vietā lai zīmētu plānus kopā ar Francii un Vincentu dodos uz žarden de plants JEB botanisko darzu .... un ak cik skaists dārzs. pie tam izrādās pirmais bot.darzs visā francijā. un tur vel atrodās vesels bars varžu, kas mums par godu (bet laikam jau par godu viena otrai) dzied skanīgā varžu korī ... un vēl atrodas divas zelta zivtiņas, kas bailīgi paslēpušās zem zara iekš strūklakas, kas pilnīgi noteikti atgādina grāmatu "noslēpumu mežs" ... vai vismaz nārnijas latetnas vērta strūklakas skulptūra , kas noteikti paliek atmiņā.

vēl šajā rīt\a atklāju tādas vietas montepllier, k agraak nebiju ne zinaajusi ne kā .... piemēram divus super baltus vienradžus kas laistās saules staros, bet fantastiski zilām debesim, kurās nav ne miņas no tā, ka tās prastu būt arī citādākas .... (nu piemērma melnas nakti). šķiet, ka tās prot būt vien tik skaistas, zilas un iepriecināt ikvienu, kas no rīta pabāž galvu pa sava mājokļa logu .


paldies tev saule.
paldies, ka Visi MEXIKAS dievi tevi radija tādu, kā esi.
vislabāko priekš mums .

011 kontrasti

tā viena ned'ēla mājās-mīļajās mājās. bija vienkārši perfekta! tiešām perfekta. ne ko pielikt, ne atņemt. viss īstajās vietās/īstajos laikos un pareizajās proporcijās /
paldies ir vārds ko vajag mācēt pateikt.
paldies jums :*




zini, sajutos pilnīgi kā no filmas, bet ne jau parastajā veidā. kā no filmas par kādu tālbraucēju šoferi, vai jūrnieku, kurš atgriežas mājās uz nedeļu/vai mēnesi. izslāpis pēc savas ģimenes/ un tad (jo tas protams padara sižetu straujāku) nemaz tik jauki viņam neiet. sanāk visādi kašķi .. un tāā
un tā nu es biju vēljoprojām dzīvoju tajā realitātes saulainajā pusē. tajā pusē, par kuru citi reizēm tikai izmet pa kāda noburbinātai frāzei par "blabla bla..rozā brilles" :D

010 tapas/neige=barselona

tā nu ganījās kā ne, bet by the accident found myself in Barselona! nebij ne plānots, ne ari kas darits lietas labā. un vēl paveicās, ka lidma'šina uz Latviju (ciemos pie mīļā mistera Radiņa) bija sestdien un no barselonas atgriezāmies 5dien vakarā. viss kā būtu bijis plānots, bet patiešībā - kā sniegs uz galvas Francijas dienvidos uzkrita. un sniegs pie mums tiešām uzkrita uz galvas ^____^

009 ???

ļoti ļoti gribu, lai visi gribētu vienu un to pašu, būtu brīvi tai pašā laikā un būtu priecīgi un apmierināti . varētu kopā darīt visu vai neko ...
ah

008 pirātu kuģis /braucam

jēēēy!!! sanāca ceļojums uz Luxemburgu!

ņam. bija liels prieks satikt kādu sen nesatiktu cilvēku. tikai laika kārtējo reizi pietrūka, bet ko var darīk , ka abiem mūždien tik daudz darbu. .. Un tai pašā laikā prieks, jo satiekoties varēja justies tā "pareizi" .

tā nu Vairis man novadīja kārtīgu eksursiju pa Luxembourgu. :D :D pa nakti jau neko daudz nesapratu, bet nākošajā rītā staigājot apkārt izveidojās saprašana par to ,kur esam bijuši.

Fabienne un Matthias un Pols bija labi nama tevi un mate + viņu nams tiešām skaists. :))

patika patika. bet tā pēdējā nakts gan bija dīvaina. traki daudz vampīru, vilkaču .. tjā tēja un devoir domicile :D

aiai- un tik garšīgas dzērvenītes un barankas. tagad visi cienājas.

007 nešķiramās+iekarot Amēriku

šodien - satiku (braucot ar "dušmaņiem" norīgas uz bausku). pareizāk jau būtu teikt redzēju /vai varbūt satiku.
nu bet tātad fakts tāds - atpazinu Laimiņas māsiņas bijušo klasesbiedreni un pēc nepilnas minūtes ilgas smadzeņu piepūlēšanas, pat atcerējos māsas klasesbiedrenes vārdu (Lielais bravo manai galvai. pati par viņu ļoti nopriecājos).
Tātad viņu sauc Zane! (no b1vsk).

Un zini, ko viņa teica - (protams izrauts no konteksta, bet - "Jā jūs ar Laimiņu jau nešķiramās!" Un tas man likās tik IDEĀLI TRĀPĪGI TEIKTS! pilnīgi izteic manas pašreizējās sajūtas.
bet nobrīnījos, ka viņa tā teica, jo nez vai, kad Laim - tu biji 9.klasē mēs jau bijām tādas!!! ?
mēs taču vienmēr par kko plūcāmies ! ne? un ari tagad jau tāpat iet :D :D hahah nu labi - varbūt drusku labāk. bet jā.

_____________________________________________
saruna ar Paulu
____________________________________________
(ņemot vērā, ka mums bija lielais plāns šovasar uz 1,5 mēnesī iekarot Amēēēriku. kuru mēs ... tomēr nolēmām atlikt uz kādu laiku

Paula:(koķeti) Māsa?
Lāsma(es): Jā?
P.: Māsa, kāpēc jūs nolēmāt nebraukt lielajā ceļojumā?
L.: ...nu mīļā, bija visādi iemesli.
P.: (kautrīgi smiedamās) man liekas es zinu.... ^__^
L.: Ja? kāpēc tad?
P.: smejas
L.: (nu jau ziņkārīgi) nu,nu, saki!
P.: (čukstus) dod ausi! >>> (kautrīgi /vai laimīgi ?!?) tāpēc, ka jūs gribat pavadīt vasaru kopā ar mani :)
L. (smejas :D :D) tiešām.
L.: tu to pati izdomāji mīļā?
P.: (lepni) jā! (plus smaids)
L.: kā tad tu to izdomāji?
P.: tā, ka jūs mani abas ļoti mīlat ! (smaids, kas sadod pa sirdi!)


L.: mīlam gan, saulīt! dikti mīlam.

tā... jā... pēc tam vairs nav ko teikt.

vienīgi
pieņēmām parezu lēmumu, Laimiņ :*
Bučas, Mana Nešķiramā!