Kumārs man ir gatavojis ēst jau 3 reizes. Pirmajā reizē Clewent aizmirsa, ka es neēdu gaļu un tā nu viņi abi man par prieku bija pagatavojuši vistas sautējumu. :/
es ēdu plikus rīsus un piekodu tomātu
Otrajā reizē bijām pie Kumāra draugiem Annas un Kamillas ... un šoreiz viņš pats aizmirsa par to, ka neēdu gaļu. Tjā. Un beigās es ēdu rīsus , kuros bija iegriezti mazi tomātu kubiciņi.
Tas viss par iepriekšējo nedēļu . BET šovakar Kumārs speciāli priekš manis pagatvoja fantasttiski garšīgu indiešu veģetāro ēdienu!!! superīgu! ... tikai tik traki spicy, ka acis asaro :D :D Kumāra colocators , kurš ari ir no indijas, bet no vis,vis,spaisīgākā reģiona, gan teica, ka tas nekas neesot un Kumārs pats teica, ka vispār neko nejūtot un ēda acis nemirkšķinot.
Jā. Bet labi, ka pieredzējuši indiešu pavāri tik pat labi kā garšvielas pievienot ēdienam māk tās arī atvienot. izrādās atliek pieliet klāt nedaudz olīveļļas un drakoniski asās garšvielas gandrīz vispār vairs nejūt :D garšīgi!!! un palika rītdienai arī :))
Tā mans vārds izskatās
லாஸ்மா in tamil (Kumāra dzimtā valoda)
లాస్మా in telugu (valoda, kurā runā visspaisīgākajā indijas reģionā)
लासमा in hindi (viena no divām Indijas oficiālajām valodām. Otra ir angļu :) )
otrdiena, 2009. gada 29. septembris
17 mācības franču modē..un lūdzu vēl glāzi piena!:D
Mācību priekšmeti, kuri man jau bijuši, necik jautri vis neizklausījās. Pat studenti, kuriem lekcijas vadīja dzimtajā valodā ik pa mirklim iesnaudās. :D Tjā
Conception des reseaux – jeb design networks – jeb kas slēpjas zem arhitektūras čaulas. Visas komunikācijas, notekūdeņi, kanalizācijas, drenāžas . Tjā. Nav tā labākā lieta, ko mācīties tiks skaistā valodā. Mūsu kuratore, teica, ka ja gribot varot pēc tam izvēlēties kaut ko no citiem semestriem, bet pirmo nedēļu jāapmeklē visas standarta lekcijas šis varētu būt viens no priekšmetiem, ko aizvietot ar kādu citu !
Tad bija „Histoire de l’art et de l’architecture” jeb Arh.vēsture. Nu šī bija tikai ievadlekcija, bet tad jau redzēs, ko dzīve rādīs. Izskatās, ka mācīsimies par XIX-XX gs. Un lekcijas 2.daļā skatījāmies filmu par Zahu Hadidu un vienu viņas projeketētu skolu/universitāti/zinātnes centru. Bet tagad meklēju googlē un nevaru tādu projektu atrast. Skāde! O nē ! atradu gan : ) Phaeno Science Centre
Tad bija „Construction et materiaux” Kur mācīja mūs par metālu ķīmiskajām īpašībām, reakcijām ar Oglekli...tjā. tur ar bij gana daudz no tā, ko es nesapratu. Tagad māčisimies par metāliem un pēctam par betoniem.
Un vēl Processus de conception! Šis gan ir ļoti interesants priekšmets. Un pasniedzējam tāda drusku aizmakusi balss :D vispār interesanti. Gan no vēstures, gan par dzīvnieku skeletu līdzībām, dažādiem arhitektūras teorētiķiem : D
Rīt būs mana pirmā projektēšana (jeb arhitekta acuraugs) – STUDIO / attelier. Sauc kā grib. Tāpat viens un tas pats :D
... baumo, ka mans profesors Monsieur William Hayet esot bargs un liekot daudz strādat. Nezz, nezz. Bet tas jau labi. Tad vismaz varbūt manu darbu latvijā arī pieņems un kredītpunktus ieskaitīs : )
Āun rekur labākie no maniem šodienas pierakstiem. Var redzēt, cik es daudz no tā visa esmu sapratusi :D
Conception des reseaux – jeb design networks – jeb kas slēpjas zem arhitektūras čaulas. Visas komunikācijas, notekūdeņi, kanalizācijas, drenāžas . Tjā. Nav tā labākā lieta, ko mācīties tiks skaistā valodā. Mūsu kuratore, teica, ka ja gribot varot pēc tam izvēlēties kaut ko no citiem semestriem, bet pirmo nedēļu jāapmeklē visas standarta lekcijas šis varētu būt viens no priekšmetiem, ko aizvietot ar kādu citu !
Tad bija „Histoire de l’art et de l’architecture” jeb Arh.vēsture. Nu šī bija tikai ievadlekcija, bet tad jau redzēs, ko dzīve rādīs. Izskatās, ka mācīsimies par XIX-XX gs. Un lekcijas 2.daļā skatījāmies filmu par Zahu Hadidu un vienu viņas projeketētu skolu/universitāti/zinātnes centru. Bet tagad meklēju googlē un nevaru tādu projektu atrast. Skāde! O nē ! atradu gan : ) Phaeno Science Centre
 |
| No Mtp |
 |
| No Mtp |
 |
| No Mtp |
 |
| No Mtp |
Tad bija „Construction et materiaux” Kur mācīja mūs par metālu ķīmiskajām īpašībām, reakcijām ar Oglekli...tjā. tur ar bij gana daudz no tā, ko es nesapratu. Tagad māčisimies par metāliem un pēctam par betoniem.
Un vēl Processus de conception! Šis gan ir ļoti interesants priekšmets. Un pasniedzējam tāda drusku aizmakusi balss :D vispār interesanti. Gan no vēstures, gan par dzīvnieku skeletu līdzībām, dažādiem arhitektūras teorētiķiem : D
Rīt būs mana pirmā projektēšana (jeb arhitekta acuraugs) – STUDIO / attelier. Sauc kā grib. Tāpat viens un tas pats :D
... baumo, ka mans profesors Monsieur William Hayet esot bargs un liekot daudz strādat. Nezz, nezz. Bet tas jau labi. Tad vismaz varbūt manu darbu latvijā arī pieņems un kredītpunktus ieskaitīs : )
Āun rekur labākie no maniem šodienas pierakstiem. Var redzēt, cik es daudz no tā visa esmu sapratusi :D
 |
| No Mtp |
 |
| No Mtp |
pirmdiena, 2009. gada 28. septembris
16 izbrauciens ar autobusu kādi 100km uz Ziemeļiem
No rīta ceļos agri. Vakar pa nakti nākot mājās izmetu līkumu un noskaidroju, ka kūku veikals svētdienās strādā no 7:30-12:30 un puķu veikals no 8:30-12:30. Tā ka ceļos no rīta 7:30. mani mati dabū sen kāroto krāsas devu. Kumārs apsver friziera profesiju. 9 esmu pie maiznīcas. Njam Njam Njam. „Aveņu kalna” kūka ir taisni tāda, kā esmu iztēlojusies, tikai diemžēl pārāk maza priekš 12cilvēkiem. Tā ka izvēlos vēlvienu. Puisis maiznīcā ļoti jauks, mēģina man kaut kā izksaidrot kas tad tasi kūkās iekšā. Izdodas tā stipri aptuveni. :D :D
Tā nu vedu ekskursijā līdzi 2tortes un 22svecītes .. nav jau gluži kā Karlsons būtu vēlējies, bet tomēr labi : )
Skaista diena. Esam absolūti in wild area. Te kādreiz pirms daudziem gadiem bijusi militārā bāze bet nu jau 20 gadus kā atrodas Eksperimentaļās arhitektūras centrs 100ha platībā vietā kur reti kurš augs var izaugt. Tik tāda izdegusi zālīte un visādi asi krūmi, kas ķeras drēbēs.
Bet kādi te visādi dizainiski objekti un Ēkas ar dinamiskiem slīpiem pīlāriem un tāda gulta un tāda eiropas+japāņu stila ēciņa. Viss kas vajadzīgs dzīvošanai. Un tādas izlietnes! Abaldetj! Un tādas dušas un tualete! Nekad i neiedomātos!
Vakarā ciemojamies pie Guillaume drauga arhitekta, kuram ir TĀDA TĀDA māja. Nekas šiks un tai pašā laikā viss tik smuks. Koks. Un kaktusi kas ienāk iekšā mājā. Skats pār neviena cita neapdzīvotiem pakalniem. C’est kul! Jeb That’s cool!
uzzināju, ka viens no iespējamiem variantiem kā radies nosaukums Mont-kalns un epellier-epilēt ---> jeb Epilētie kalni :D
Pārgājiens pa kalniem un vācijas/latvijas floras un fauans salīdzinājums : ) Secinājums: mums noteikti ir vairāk stārķu un varžu kā viņiem :D
Noorganizēju, ka katrs ieraksta kādus interesantu stāstus vēl bonusā Andersenam un tā nu tagad tai grāmatā ir veltījumi latviešu, vācu, bulgāru, rumāņu, spāņu, itāļu, protams franču valodās un dažādas karikatūras arīdzan :D
Un Džūlija dabūja kūkas ar svecīte'm, ko viņa teica ka sen neesot darijusi. Laikam itālijā savādāk svin
Un izrādījaš, ka nevienā citā valstī nav dzirdējuši par tradīciju gaviļnieku mest augšā gaisā !!!!!!!!! :D Can you imagine birthday without flying up in the sky!!! ?
Tā nu vedu ekskursijā līdzi 2tortes un 22svecītes .. nav jau gluži kā Karlsons būtu vēlējies, bet tomēr labi : )
Skaista diena. Esam absolūti in wild area. Te kādreiz pirms daudziem gadiem bijusi militārā bāze bet nu jau 20 gadus kā atrodas Eksperimentaļās arhitektūras centrs 100ha platībā vietā kur reti kurš augs var izaugt. Tik tāda izdegusi zālīte un visādi asi krūmi, kas ķeras drēbēs.
Bet kādi te visādi dizainiski objekti un Ēkas ar dinamiskiem slīpiem pīlāriem un tāda gulta un tāda eiropas+japāņu stila ēciņa. Viss kas vajadzīgs dzīvošanai. Un tādas izlietnes! Abaldetj! Un tādas dušas un tualete! Nekad i neiedomātos!
Vakarā ciemojamies pie Guillaume drauga arhitekta, kuram ir TĀDA TĀDA māja. Nekas šiks un tai pašā laikā viss tik smuks. Koks. Un kaktusi kas ienāk iekšā mājā. Skats pār neviena cita neapdzīvotiem pakalniem. C’est kul! Jeb That’s cool!
uzzināju, ka viens no iespējamiem variantiem kā radies nosaukums Mont-kalns un epellier-epilēt ---> jeb Epilētie kalni :D
Pārgājiens pa kalniem un vācijas/latvijas floras un fauans salīdzinājums : ) Secinājums: mums noteikti ir vairāk stārķu un varžu kā viņiem :D
Noorganizēju, ka katrs ieraksta kādus interesantu stāstus vēl bonusā Andersenam un tā nu tagad tai grāmatā ir veltījumi latviešu, vācu, bulgāru, rumāņu, spāņu, itāļu, protams franču valodās un dažādas karikatūras arīdzan :D
Un Džūlija dabūja kūkas ar svecīte'm, ko viņa teica ka sen neesot darijusi. Laikam itālijā savādāk svin
Un izrādījaš, ka nevienā citā valstī nav dzirdējuši par tradīciju gaviļnieku mest augšā gaisā !!!!!!!!! :D Can you imagine birthday without flying up in the sky!!! ?
 |
| No Mtp |
 |
| No Mtp |
 |
| No Mtp |
15 Kastings.
Par to ko darīju pa dienu labāk nestāstīšu, jo absolūti pārtērēju savu nedēļas budžetu. Bet jā. Tā laikam vajadzēja. Nopirku Džūlijai dāvanas – Le petit livre de gros mots jeb „Apsaukāšanās franciksi”. Un vēl H.K.Andersena pasakas bērnie franciski --- bet šai grāmatai man jau tad uzradās „LIELĀKS”plāns.
Tad uzrodod Benedettas appartamnetos, kur man tiek sniegta privātsunda „Italiano pastas” pagatavošanā un tas viss speciāli priekš manis, jo viņas ar Giuliu jau pirm pusstundiņas paēdušas.
Melandzane! So tasty!!! Looooooove it
Dienas notikums (-i) mūsu iespējamo dzīvokļabiedru kastings. Jo vieta/miteklis/un mēs pašas tik labas, ka kandidātu pieteicies vesels desmits, bet istabiņas brīvas tikai divas .
Vakar satiku Odettu(spain) un Clairu(france). Šodien pa dienu- Annu di Marco(italy).
Tā kā to cilvēku daudz nolēmām labāk vakarā sarīkot nelielu „Possible Future Collocators APERO”. Tā nu ieradās Ivan (spain), Adrien(france, dzimis 21.novembrī) un Triin(estonia). Plus vēl Stephanie bija uzaicinājusi dažus savus draugus, un mēs ar Giuliu paņēmām līdzi Benedettu un vēlāk musm pievienojās vēl visādi ļautiņi, kas pazina Benedettu un tad vēl kādi no Vācijas, kas nepazina nevienu, bet apceļoja Franciju un nejauši satika mūs. Proves tā teikt sanāca labu labās. Katram vajadzēja par sevi izstāstīt 5 interesantas lietas, ko citi nezina.
Lāsma:
Number1 : Džūlija says:”She’s totaly crazy!” un tas tiek ieskaitīts kā pirmais.
Number2 : iesnas es ārstēju ēdot sīpolus ar medu.
Number3 : Once i colored my hair with onion water.
Number4 : I am a pagan. And like the way how ancient people treated this world.
Number5 : I am vegetarian. Why? Again this question. Because i don’t want sb to die because of me.
Kādos 23:00 visa mūsu kompānija pārvācas uz citu iestādījumu
...klačas sit augstu vilni, mūzika laba .... šķiet, ka pat pašai Džūlijai aizmirsies, kas tad tūliņ būs par dienu un pulsten precīzi, precīzi 00:00 abas ar Benadettu sākam dziedāt. Visi apkārtējie veikli pievienojas un džūlija izkstās ļoooti iepriecināta : )
Dāvana ar viņai patīk un tjā ... viss turpinās
Līdz ap 1:30 nolemju kājot mājās.
Pārrodos.
Kumāra vēl nav.
Pēdējās 3 naktis viņš nav bijis mājās, tā ka jūtos gandrīz kā savā dzīvoklī.
Un tad kaut kad pa nakti viņš pārrodas kopā ar vēl divām meitenēm, kam nav kur palikt pa nakti, tā ka tagad mēs esam 3 sērfotājas. Viņas gan tikai šonakt jo rīt braukšot uz jūrmalu. Abas mācās par pavārēm – Katarina par kuģa pavāri, bet Jokito (japāniete) franču nacionālo kulināriju.
Tad uzrodod Benedettas appartamnetos, kur man tiek sniegta privātsunda „Italiano pastas” pagatavošanā un tas viss speciāli priekš manis, jo viņas ar Giuliu jau pirm pusstundiņas paēdušas.
Melandzane! So tasty!!! Looooooove it
Dienas notikums (-i) mūsu iespējamo dzīvokļabiedru kastings. Jo vieta/miteklis/un mēs pašas tik labas, ka kandidātu pieteicies vesels desmits, bet istabiņas brīvas tikai divas .
Vakar satiku Odettu(spain) un Clairu(france). Šodien pa dienu- Annu di Marco(italy).
Tā kā to cilvēku daudz nolēmām labāk vakarā sarīkot nelielu „Possible Future Collocators APERO”. Tā nu ieradās Ivan (spain), Adrien(france, dzimis 21.novembrī) un Triin(estonia). Plus vēl Stephanie bija uzaicinājusi dažus savus draugus, un mēs ar Giuliu paņēmām līdzi Benedettu un vēlāk musm pievienojās vēl visādi ļautiņi, kas pazina Benedettu un tad vēl kādi no Vācijas, kas nepazina nevienu, bet apceļoja Franciju un nejauši satika mūs. Proves tā teikt sanāca labu labās. Katram vajadzēja par sevi izstāstīt 5 interesantas lietas, ko citi nezina.
Lāsma:
Number1 : Džūlija says:”She’s totaly crazy!” un tas tiek ieskaitīts kā pirmais.
Number2 : iesnas es ārstēju ēdot sīpolus ar medu.
Number3 : Once i colored my hair with onion water.
Number4 : I am a pagan. And like the way how ancient people treated this world.
Number5 : I am vegetarian. Why? Again this question. Because i don’t want sb to die because of me.
Kādos 23:00 visa mūsu kompānija pārvācas uz citu iestādījumu
...klačas sit augstu vilni, mūzika laba .... šķiet, ka pat pašai Džūlijai aizmirsies, kas tad tūliņ būs par dienu un pulsten precīzi, precīzi 00:00 abas ar Benadettu sākam dziedāt. Visi apkārtējie veikli pievienojas un džūlija izkstās ļoooti iepriecināta : )
Dāvana ar viņai patīk un tjā ... viss turpinās
Līdz ap 1:30 nolemju kājot mājās.
Pārrodos.
Kumāra vēl nav.
Pēdējās 3 naktis viņš nav bijis mājās, tā ka jūtos gandrīz kā savā dzīvoklī.
Un tad kaut kad pa nakti viņš pārrodas kopā ar vēl divām meitenēm, kam nav kur palikt pa nakti, tā ka tagad mēs esam 3 sērfotājas. Viņas gan tikai šonakt jo rīt braukšot uz jūrmalu. Abas mācās par pavārēm – Katarina par kuģa pavāri, bet Jokito (japāniete) franču nacionālo kulināriju.
14 Vendredi. Jour et nuit.
Piektdienas diena sākās ļoti priecīgi ar skaipa zvanu. Kuru es noteikti nemaz nebūtu pamanījusi, jo visapkārt visi zāģēja un nagloja, bet slava bogu, ka Raould pamanīja skaipa klausulīti tirināmies uz mana laptopa ekrāna.
Tā nu ar dievu gādību es tiku pie nepilnas 3 minūtes garu skaipa sarunu ar Laimiņu (jā Tevi gan!!! ) un visi brīnījās lielām ausīm (un acīm arī), kādā valodā ta’mēs tur runājam.
Šodienas sūtība bija skrūves. Skrūvējām kopā visu jau vairāk vai mazāk gatavo struktūru. Koks uz skrūves ruLzz.
Ddienas beigās mums bija paredzēta tikšanās ar iespējamās pagaidu dzīvesvietas īpašnieku. Kurš izra’dījās ļoti jocīgs onkulis. Ar ļoti jocīgu plānu sava dzīvokļa izīrēšanai. Viņš mums dzīvokli esot ar mieru izīrēt uz mēnesī kā viesnīcā. Katru dienu laikā kad mēs būšot skolā viņš nākšot un visu uzkopšot, nomazgāšot traukus un nomainīšot palagus. Mēs jautājām vai nevar bez tādām ekstrām un drusku lētāk, bet onka ietiepīgs kā auns. Tā ka nekāds darījums mums nesanāca
Tad ar tram atgriezāmies pieturā „Universite Sciences et Lettres”, no kurienes parast vajag ar autobusu „Direction Navette” uzbraukt augšā kalnā .... vai arī kātot visu ceļu kājām. Bijām piekusušas un jau trešo reizi uzstopējām kalnā. [happy face]
Jo bija paredzēts, ka mums šodien tāds kā workšopa nobeiguma barbekjū. Bet nekā. Vārti bija aizslēgti un atslēdziņa nolauzta, jeb pareizāk sakot „tā īgnā tante, kas man vakar sabojāja omu, šodien bija visus aizdzinusi mājās un teikusi, ka nekāda svinēšna. Pat mūsu pasniedzējiem.Tā Yolanda gan ir īgņa.galīgākā. ” Ļoti cenšos savu nervu sistēmu nostiprināt pret viņas īgnumu.lai nepielīp. Tjāā ... iesprosto vienu sievišķi akvārijā (viņa sekretāre un jāstrādā stikla kastē)un tad var redzēt, kas no tā sanāk :D
Tīri nejaušības pēc nolēmām tomēr aizklīst pie mūsu skolotājiem Chloe un Guillaume uz viņu dzīvokli. Un tavu lielu pārsteigumu, kad ieradušās tur atklājām, ka visi mūsu komandas biedri ir tur un ballīte iet pilnā sparā!!!
Avokādo maizītes mm....... un sieri visādu dažādu veidu. Dzert negribējās, bet tie sieri gan bija garšīgi! Un tad sākās BUNGOŠANA. Divas meitenes, kam workšopā bij palicis garlaicīgi bija pa to laiku sameistarojušas bungas. Mēs ar Giuliu sākām ... un tad pieslēdzās pārējies ar trinkšķinšānu un spāņu nacionālajām dziesmām.
Pasākums bija stipri iesilis, bet tad vienā brīdī visi kā sarunājuši (tai skaitā arī es) nozuda :D. Tīri jocīgi. Bet pazaudēju Giuliu. Tad nu tēloju pūci un saucu Ferdinandu, kurš stāvēja uz 6 stāva balkona kopā ar kvēlojošu punktiņu, kas nešaubīgi lika saprast, ka skursteņi francijā ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Tā nu es tur tēloju pūci un Benedetta par mani smējās tik ilgi līdz nolēmām tomēr doties prom un Giuliu nemaz negaidīt.
Tā kā izvēlējāmies shortcutu, tad tad kad nonācu līdz tramvajam un iekāpu tajā iekšā – TUR sēdēja Giulia (džūlija). Tjāā. ... smieklīgi sanāca atkal satikties. Un man vispār vajdzēja tikai 1 pieturu nobraukt un tad nu no visiem atvadīties. Gaisa skūpsti lidoja visos virzienos, jo pa īstam sabučot 5 cilvēkus un katru 3 reizes man nepietika laika.
Tā nu ar dievu gādību es tiku pie nepilnas 3 minūtes garu skaipa sarunu ar Laimiņu (jā Tevi gan!!! ) un visi brīnījās lielām ausīm (un acīm arī), kādā valodā ta’mēs tur runājam.
Šodienas sūtība bija skrūves. Skrūvējām kopā visu jau vairāk vai mazāk gatavo struktūru. Koks uz skrūves ruLzz.
Ddienas beigās mums bija paredzēta tikšanās ar iespējamās pagaidu dzīvesvietas īpašnieku. Kurš izra’dījās ļoti jocīgs onkulis. Ar ļoti jocīgu plānu sava dzīvokļa izīrēšanai. Viņš mums dzīvokli esot ar mieru izīrēt uz mēnesī kā viesnīcā. Katru dienu laikā kad mēs būšot skolā viņš nākšot un visu uzkopšot, nomazgāšot traukus un nomainīšot palagus. Mēs jautājām vai nevar bez tādām ekstrām un drusku lētāk, bet onka ietiepīgs kā auns. Tā ka nekāds darījums mums nesanāca
Tad ar tram atgriezāmies pieturā „Universite Sciences et Lettres”, no kurienes parast vajag ar autobusu „Direction Navette” uzbraukt augšā kalnā .... vai arī kātot visu ceļu kājām. Bijām piekusušas un jau trešo reizi uzstopējām kalnā. [happy face]
Jo bija paredzēts, ka mums šodien tāds kā workšopa nobeiguma barbekjū. Bet nekā. Vārti bija aizslēgti un atslēdziņa nolauzta, jeb pareizāk sakot „tā īgnā tante, kas man vakar sabojāja omu, šodien bija visus aizdzinusi mājās un teikusi, ka nekāda svinēšna. Pat mūsu pasniedzējiem.Tā Yolanda gan ir īgņa.galīgākā. ” Ļoti cenšos savu nervu sistēmu nostiprināt pret viņas īgnumu.lai nepielīp. Tjāā ... iesprosto vienu sievišķi akvārijā (viņa sekretāre un jāstrādā stikla kastē)un tad var redzēt, kas no tā sanāk :D
Tīri nejaušības pēc nolēmām tomēr aizklīst pie mūsu skolotājiem Chloe un Guillaume uz viņu dzīvokli. Un tavu lielu pārsteigumu, kad ieradušās tur atklājām, ka visi mūsu komandas biedri ir tur un ballīte iet pilnā sparā!!!
Avokādo maizītes mm....... un sieri visādu dažādu veidu. Dzert negribējās, bet tie sieri gan bija garšīgi! Un tad sākās BUNGOŠANA. Divas meitenes, kam workšopā bij palicis garlaicīgi bija pa to laiku sameistarojušas bungas. Mēs ar Giuliu sākām ... un tad pieslēdzās pārējies ar trinkšķinšānu un spāņu nacionālajām dziesmām.
Pasākums bija stipri iesilis, bet tad vienā brīdī visi kā sarunājuši (tai skaitā arī es) nozuda :D. Tīri jocīgi. Bet pazaudēju Giuliu. Tad nu tēloju pūci un saucu Ferdinandu, kurš stāvēja uz 6 stāva balkona kopā ar kvēlojošu punktiņu, kas nešaubīgi lika saprast, ka skursteņi francijā ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Tā nu es tur tēloju pūci un Benedetta par mani smējās tik ilgi līdz nolēmām tomēr doties prom un Giuliu nemaz negaidīt.
Tā kā izvēlējāmies shortcutu, tad tad kad nonācu līdz tramvajam un iekāpu tajā iekšā – TUR sēdēja Giulia (džūlija). Tjāā. ... smieklīgi sanāca atkal satikties. Un man vispār vajdzēja tikai 1 pieturu nobraukt un tad nu no visiem atvadīties. Gaisa skūpsti lidoja visos virzienos, jo pa īstam sabučot 5 cilvēkus un katru 3 reizes man nepietika laika.
 |
| No Mtp |
piektdiena, 2009. gada 25. septembris
13 dažādi novērojumi
Šodien ejot uz universitāti redzēju, kā sākumskolas skolēni pulcējas uz klases ekskursiju. Liels, liels skudrasgalvas autobuss. Tad ar moci piebrauc gados jauns tēvs un meita (tā ap gadiem 12-13). Viņa nokāpj no moča noņem ķiveri, izpurina matus un tad – tad piebrauc gados jauna māmiņa arī ar moci un arī ar meiteni aiz muguras. Arī otra meitene nokāpj no moča, pašapzinīgi noņem ķiveri paņem somu un abas ar dvīņu māsu aizdodas pie saviem skolas biedriem. ^_^
Oi ! un uz ielas redzēju puiku ar tik ugunīgi sarkan-rudiem matiem, kādus dzīvē vēl nebiju redzējusi! Fantastjika!
Dzīvoju kā *gipsy*. Ik pa laikam mainu dzīvesvietu. Bet tagad jau man ir gandrīz pastāvīga dzīvesvieta. Līdz 30.septembrim . Un pēc tam 7 dienas arī jau sarunātas :D
Bet tagad jau gadās tā, ka ieeju veikalā un tur nenovēršāmi satieku kādu pie kā esmu palikusi pa nakti vai pie kura draugiem esmu palikusi . un rezultātā vakarā tieku ielūgta uz „Ann-Philip” atvadu vakariņām :D . pasaule ir maza? NOT pasaule ir liela, bet īstie cilvēki vienmēr satiekas ;)
Oi ! un uz ielas redzēju puiku ar tik ugunīgi sarkan-rudiem matiem, kādus dzīvē vēl nebiju redzējusi! Fantastjika!
Dzīvoju kā *gipsy*. Ik pa laikam mainu dzīvesvietu. Bet tagad jau man ir gandrīz pastāvīga dzīvesvieta. Līdz 30.septembrim . Un pēc tam 7 dienas arī jau sarunātas :D
Bet tagad jau gadās tā, ka ieeju veikalā un tur nenovēršāmi satieku kādu pie kā esmu palikusi pa nakti vai pie kura draugiem esmu palikusi . un rezultātā vakarā tieku ielūgta uz „Ann-Philip” atvadu vakariņām :D . pasaule ir maza? NOT pasaule ir liela, bet īstie cilvēki vienmēr satiekas ;)
12 WORKSHOP jeb darbsveikalā :D
Labi, labi! Nestrādāju es nekādā veikalā (pagaidām :D :D), tas mums tāds „traveux pratique” pirms vēl oficiālo lekciju sākuma. Kas nenovēršami kā saules ausma sagaidāms nēkošajā pirmdienā.
Strādāju daudz un smagi :D
Zāģēju koku un metālu, urbju, skrūvēju, griežu, mēru, zīmēju, rēķinu, strā’daju ar celtniecības fēnu ! uhtī! Bet pagaidiet vien,kad redzēsi, ko esam uztaisījuši! Būs baiiiigi forši. Jau tagad ir baigi forši. Un darbi raiti iet uz priekšu.
ES šodien ar parastu zāģīti sazāģēju metāla stieni! Uh kas par darbiņu. Pierre teica, ka mans spēks kausē metālu, jo beigās tas stienis bij traki karsts :D
Iemācījos uztīt cigareti! :D pīpēt gan netaisos, bet pati padarīšana bija diezgan interesanta. Šeit esmu absolūtā mazākumā. 8,5 no 10 cilvēkiem pīpē. Un kad visi iet ārā uzvilk dūmu, tad Lāsma iet ārā un mizo apelsīnu :D un visi smejās, kāds gan man veselīgs dzīvesveids.
Skaitot mani esam 3 veģetārieši. Es, Raoul un Ursula Pusdienās visi man atdod savus salātus, tomātus, olīves un vēls visādus brīnumus ^_^
Strādāju daudz un smagi :D
Zāģēju koku un metālu, urbju, skrūvēju, griežu, mēru, zīmēju, rēķinu, strā’daju ar celtniecības fēnu ! uhtī! Bet pagaidiet vien,kad redzēsi, ko esam uztaisījuši! Būs baiiiigi forši. Jau tagad ir baigi forši. Un darbi raiti iet uz priekšu.
ES šodien ar parastu zāģīti sazāģēju metāla stieni! Uh kas par darbiņu. Pierre teica, ka mans spēks kausē metālu, jo beigās tas stienis bij traki karsts :D
Iemācījos uztīt cigareti! :D pīpēt gan netaisos, bet pati padarīšana bija diezgan interesanta. Šeit esmu absolūtā mazākumā. 8,5 no 10 cilvēkiem pīpē. Un kad visi iet ārā uzvilk dūmu, tad Lāsma iet ārā un mizo apelsīnu :D un visi smejās, kāds gan man veselīgs dzīvesveids.
Skaitot mani esam 3 veģetārieši. Es, Raoul un Ursula Pusdienās visi man atdod savus salātus, tomātus, olīves un vēls visādus brīnumus ^_^
sestdiena, 2009. gada 19. septembris
11 Ko Lāsma dara sestdienā
Visiem, kas mani nu kaut cik necik dusciņ pazīst lūdz šim tas jau daudzus gadus ir bijis ļoti viegli atbildams jautājums. Lāsma brauc mājās.Jo viņai mājās ļoti patīk.un viņa neiet sestdeinās tusēties, uz koncertiem, ballīšu pirtīm un visādām citādām padarīšanām.
Nu tad varētu teikt ka šī ir pēdējā laika netipiskākā 6diena (protams neskaitot vasaras, jo vasarās neviens neskaita kura nedēļas diena pienākusi, skaita tikai to, cik daudz vēl brīvu vasras dienu palicis).
No rīta, franču saulīte necik ilgi aiz apvāršņa nosēdēt nespēj, tapēc acis pašas no sevis atveras jau ap 7 (un tas jau ir vēlu. Tas nozīmē, ka es esmu noskatījusies jau pamatīgu sapņu sēriju, domājot ka varētu taču vēl necelties, bet smadzenēs laikam ir iebūvēti kaut kādi speciāli zobratiņi, kuri visu laiku čukst kaut kur galvā (vai arī tā ir Pauliņas balss), kas saka : kad ārā ir gaišs, tad jāceļas! ! un nekādu debašu! Kāpēc? Tāpēc,ka gailis no rīta sveic sauli ar „Kikerigū” un mums vajadzētu viņu apsveikt vismaz ar atmošanos
Atkāpe- Krista solījās man kādu rītu agri jo agri piezvanīt un šito faktu pārbaudīt. Jo viņai Milānā arī liela gulēšana nesanākot :D
Un devos uz superīgāko krāmu tirgu. Fantastjika! Tiešām. Tik daudz es teiktu anktīku lietu, bet franči saka, vienkārši „vecu” un pārdod 1789.gadā ražotu porcelāna šķīvi ar „Liberté Egalité Fraternité” un gaili kas modina frančus uz LIELO revolūciju par 8eiro. Un antīkus koka galdiņu par 5eiro un gludekļus, fēnus, televizorus, drēbes, vecmāmiņu rotaslietu lādītes, grāmatas, vecas filmas, plates, čemodānus, Mērijas Popinsas aksesuārus, lielas puķainas hipiju stila ceļojumu lādes, ko ar striķi piesiet pie mašīnas jumta, spilvenus, gultas, galdus, visdažādāk izgrebtos krēslus, tējas ceremonijas ekipējumu, mežģīnes.
Uh! un Ah!
Un cenas tik minimālas, ka šķiet, ka to visu tev grib par brīvu atdot. Tā hipiju lāde maksāja 5eiro un onkulis (tāds, ka var redzēt nav daudz lietu šajā pasaulē, ko viņš nebūtu darījis) vēl jautāja: „Est-que c’est trop cher pour vous, jeune fille? Je peux donner c'est moins cheraussi . :D” tulkojumā : ja jums par dārgu, meitenīt, varu arī lētāk atdot :D
Tirgū iepazinos ar Clewnant un Džuljeta.
Klausījos saksofonistu un draugus spēlējam grupā „Le coptoire des Fous” jeb „Muļķu skaitītājs”. Ka tik es tagad neesmu pie muļķiem pieskaitāma. Vai ari galīgi nepieskaitāma :D
Tad pie strūklakas sarunāju randevu ar Sibillu (skiasts vārds,ne?). Pa telefonu izklausījās tik skaista balss un kad abas ar Džuliju (GIULIA) satikām viņu. O-la-lā. Tagad es zinu kā skan balss kad viņa ir salda kā medus, bet runā par pilnīgi triviālām lietām. Un franču valoda. Well – ne vienmēr viņa skan skaisti, bet ja runā Sibill vai (Lai, atceries, kā runāja tie divi puiši vecrīgā!) . nu jā tad tur vairs nav vārdam vietas. MŪZIKA
Un tad abas ar Džūliju – drusku pagulējām parka uzkalniņa zālītē un tad izlēmām- kā tad citu, kā AIDĀ! Un jūrmaliņā!
Tā gulējām, tā gulējām smiltiņā, ka galīgi aizmigām. Labi ka daži mākoņi izglāba mūsu ādas :D .
Atpakaļčeļā un autobusa pieturā. Visur. Gājām un lasījām balsī franču stāstus „ROUGE”. Vispār interesanti. Varētu jau jums šeit izstāstīt, bet nav mans stāsts,ko stāstīt un vispār- noderēs kādam pasaciņai. Doma par to, cik ļoti austrumu sieviete dievina savu vīrieti, pat tad, ja precoties vēl nav nemaz viņu iepriekš redzējusi. Un cik ļoti alkst viņa atzinības. Beigas laimīgas. Laikam. Bet kritiskajam Rietumu prātam-tomēr diskutablas.
Kad šodien pludmalē noškaudījos Džūlija pilnīgi kājās uzlēca B)
Gribas kaut kādu aktivitāti, ar ko varētu nodarboties parkā!!! Idejas? Mētāt šķīvīti?Badmintonu?Staigāt pa virvi?Sākt spēlēt kādu instrumentu?Zīmēt? ?
Pusdienas / vakariņas Es gatavoju „les crêpes” . Un sanāca ideaļņikā. Kā Robina Huda bulta. Un vēl 3 dubulties salto pēc kārtas. Kā „utij Antonam” kas ar Medņa palīdzību mums 1.vidsuskolā (Bauskā) rādija salto. :D
Vakariņas/naksniņas Jūs esat kādreiz ēduši soju? Tas ir nopietns jautājusm, kas prasa atbildi! Tad nu es šodien 1x mūžā ēdu soju. Tāda kā diedzēti graudi vai mazās sviesta pupiņas. Ļoti ļoti garšīgi salātos ar šampinjoniem, ķiršutomātiņiem un speciālu franču stila pagatavošanu. Plus siers vesela kaudze un vis-visādas krāsās. Pūdēti, audzēti, 18mēnešus speciāli noturēti (gandrīz kā vīns, kas arī (starpcitu) te ir labs)
INFo par frančzemes dienvidiem:
- viņi paši saka, ka viņiem esot 4 gadalaiki. Piemēram ziema ir tad kad temperatūra ir ap +12 grādiem.
-Interesants franču izteiciens: C’est mange pas de pain – kas nozīmē “tas neko nemaksā” bet burtiskā nozīmē … “tas neēd necik maizes”
----------------------
un nākošajā dienā - tas ir Svētdienā abas ar Džūliju devāmies un Nimes vīna svētkiem. Buļļu cīņas skatīties negājām, bet Kolizeju pēdiņās gan redzējām : ) un vēl dažu labu baznīcu, par kurām mums universitātē grāmatās jālasa un plāni jāzīmē :D
Nu tad varētu teikt ka šī ir pēdējā laika netipiskākā 6diena (protams neskaitot vasaras, jo vasarās neviens neskaita kura nedēļas diena pienākusi, skaita tikai to, cik daudz vēl brīvu vasras dienu palicis).
No rīta, franču saulīte necik ilgi aiz apvāršņa nosēdēt nespēj, tapēc acis pašas no sevis atveras jau ap 7 (un tas jau ir vēlu. Tas nozīmē, ka es esmu noskatījusies jau pamatīgu sapņu sēriju, domājot ka varētu taču vēl necelties, bet smadzenēs laikam ir iebūvēti kaut kādi speciāli zobratiņi, kuri visu laiku čukst kaut kur galvā (vai arī tā ir Pauliņas balss), kas saka : kad ārā ir gaišs, tad jāceļas! ! un nekādu debašu! Kāpēc? Tāpēc,ka gailis no rīta sveic sauli ar „Kikerigū” un mums vajadzētu viņu apsveikt vismaz ar atmošanos
Atkāpe- Krista solījās man kādu rītu agri jo agri piezvanīt un šito faktu pārbaudīt. Jo viņai Milānā arī liela gulēšana nesanākot :D
Un devos uz superīgāko krāmu tirgu. Fantastjika! Tiešām. Tik daudz es teiktu anktīku lietu, bet franči saka, vienkārši „vecu” un pārdod 1789.gadā ražotu porcelāna šķīvi ar „Liberté Egalité Fraternité” un gaili kas modina frančus uz LIELO revolūciju par 8eiro. Un antīkus koka galdiņu par 5eiro un gludekļus, fēnus, televizorus, drēbes, vecmāmiņu rotaslietu lādītes, grāmatas, vecas filmas, plates, čemodānus, Mērijas Popinsas aksesuārus, lielas puķainas hipiju stila ceļojumu lādes, ko ar striķi piesiet pie mašīnas jumta, spilvenus, gultas, galdus, visdažādāk izgrebtos krēslus, tējas ceremonijas ekipējumu, mežģīnes.
Uh! un Ah!
Un cenas tik minimālas, ka šķiet, ka to visu tev grib par brīvu atdot. Tā hipiju lāde maksāja 5eiro un onkulis (tāds, ka var redzēt nav daudz lietu šajā pasaulē, ko viņš nebūtu darījis) vēl jautāja: „Est-que c’est trop cher pour vous, jeune fille? Je peux donner c'est moins cheraussi . :D” tulkojumā : ja jums par dārgu, meitenīt, varu arī lētāk atdot :D
Tirgū iepazinos ar Clewnant un Džuljeta.
Klausījos saksofonistu un draugus spēlējam grupā „Le coptoire des Fous” jeb „Muļķu skaitītājs”. Ka tik es tagad neesmu pie muļķiem pieskaitāma. Vai ari galīgi nepieskaitāma :D
Tad pie strūklakas sarunāju randevu ar Sibillu (skiasts vārds,ne?). Pa telefonu izklausījās tik skaista balss un kad abas ar Džuliju (GIULIA) satikām viņu. O-la-lā. Tagad es zinu kā skan balss kad viņa ir salda kā medus, bet runā par pilnīgi triviālām lietām. Un franču valoda. Well – ne vienmēr viņa skan skaisti, bet ja runā Sibill vai (Lai, atceries, kā runāja tie divi puiši vecrīgā!) . nu jā tad tur vairs nav vārdam vietas. MŪZIKA
Un tad abas ar Džūliju – drusku pagulējām parka uzkalniņa zālītē un tad izlēmām- kā tad citu, kā AIDĀ! Un jūrmaliņā!
Tā gulējām, tā gulējām smiltiņā, ka galīgi aizmigām. Labi ka daži mākoņi izglāba mūsu ādas :D .
Atpakaļčeļā un autobusa pieturā. Visur. Gājām un lasījām balsī franču stāstus „ROUGE”. Vispār interesanti. Varētu jau jums šeit izstāstīt, bet nav mans stāsts,ko stāstīt un vispār- noderēs kādam pasaciņai. Doma par to, cik ļoti austrumu sieviete dievina savu vīrieti, pat tad, ja precoties vēl nav nemaz viņu iepriekš redzējusi. Un cik ļoti alkst viņa atzinības. Beigas laimīgas. Laikam. Bet kritiskajam Rietumu prātam-tomēr diskutablas.
Kad šodien pludmalē noškaudījos Džūlija pilnīgi kājās uzlēca B)
Gribas kaut kādu aktivitāti, ar ko varētu nodarboties parkā!!! Idejas? Mētāt šķīvīti?Badmintonu?Staigāt pa virvi?Sākt spēlēt kādu instrumentu?Zīmēt? ?
Pusdienas / vakariņas Es gatavoju „les crêpes” . Un sanāca ideaļņikā. Kā Robina Huda bulta. Un vēl 3 dubulties salto pēc kārtas. Kā „utij Antonam” kas ar Medņa palīdzību mums 1.vidsuskolā (Bauskā) rādija salto. :D
Vakariņas/naksniņas Jūs esat kādreiz ēduši soju? Tas ir nopietns jautājusm, kas prasa atbildi! Tad nu es šodien 1x mūžā ēdu soju. Tāda kā diedzēti graudi vai mazās sviesta pupiņas. Ļoti ļoti garšīgi salātos ar šampinjoniem, ķiršutomātiņiem un speciālu franču stila pagatavošanu. Plus siers vesela kaudze un vis-visādas krāsās. Pūdēti, audzēti, 18mēnešus speciāli noturēti (gandrīz kā vīns, kas arī (starpcitu) te ir labs)
INFo par frančzemes dienvidiem:
- viņi paši saka, ka viņiem esot 4 gadalaiki. Piemēram ziema ir tad kad temperatūra ir ap +12 grādiem.
-Interesants franču izteiciens: C’est mange pas de pain – kas nozīmē “tas neko nemaksā” bet burtiskā nozīmē … “tas neēd necik maizes”
----------------------
un nākošajā dienā - tas ir Svētdienā abas ar Džūliju devāmies un Nimes vīna svētkiem. Buļļu cīņas skatīties negājām, bet Kolizeju pēdiņās gan redzējām : ) un vēl dažu labu baznīcu, par kurām mums universitātē grāmatās jālasa un plāni jāzīmē :D
 |
| No Mtp |
 |
| No Mtp |
 |
| No Mtp |
10 excepting and expecting
The reality, dreams and inbetween
Imagine that you are *la poupée de vax* (a doll, tāda maza auduma+vaska lellīte). Then you can except almost everything . . . except the thing that you are excepting. But if you are excepting – then there defintely is sb expecting you to except it!
Imagine that you are *la poupée de vax* (a doll, tāda maza auduma+vaska lellīte). Then you can except almost everything . . . except the thing that you are excepting. But if you are excepting – then there defintely is sb expecting you to except it!
09 fête à la maison. Chole et Guillaume
Ai 5dienas vakars. Ko tur vairāk teikt. Bijām paši. Uzradās vēl kādi cilvēki. Nevarēju saprast tie ir kaimiņi, draugi vai abi. Guillaume teica, lai dzīvokļa durvis atstājot atvērtas :) Visi runāja franciski. Sākumā vēl kaut ko sapratu, bet pēc dažu dzērienu degustācijas sarunas tēmu vairs nesapratu.
Varianti ir vairāki- vai nu franči, kad iedzēruši runā neskaidrāk. Vai ari viņi vk runā ātrāk. Vai arī runā galīgas muļķības, bet tā kā nesapratu nevaru pateikt.
Bet piemēram, kad runājām par dažādām „augošām lietām”: origami augiem, kas aplieti ar ūdeni izaug, krokodilu olām, kas ieliktas siltā ūdeni izšķiļās par mājas krokodilu vannā, un Guillaume stāstīja par dāvanu, ko dzelzceļa kompānija viņiem uzdāvināja uz Z-svētkiem. To bija 48 stundas speciāli jāaaudzē, un beigās no tās izsprāga zaļa pļura (kā vecas ūdenszāles) :D Labā dāvana Z-svētkos,ne! :D
Tad viņš mirklīti apjuka un sāka raukt pieri un domāt – „Klausies, Cloe un ko mēs ēdām tajos Z-svētkos... ” jo tā dieviete, kas sevi dēvē par sarunas „tēmu”, bija jau tālu noklīdusi no viņa prāta. Vispār smieklīgi.
Varianti ir vairāki- vai nu franči, kad iedzēruši runā neskaidrāk. Vai ari viņi vk runā ātrāk. Vai arī runā galīgas muļķības, bet tā kā nesapratu nevaru pateikt.
Bet piemēram, kad runājām par dažādām „augošām lietām”: origami augiem, kas aplieti ar ūdeni izaug, krokodilu olām, kas ieliktas siltā ūdeni izšķiļās par mājas krokodilu vannā, un Guillaume stāstīja par dāvanu, ko dzelzceļa kompānija viņiem uzdāvināja uz Z-svētkiem. To bija 48 stundas speciāli jāaaudzē, un beigās no tās izsprāga zaļa pļura (kā vecas ūdenszāles) :D Labā dāvana Z-svētkos,ne! :D
Tad viņš mirklīti apjuka un sāka raukt pieri un domāt – „Klausies, Cloe un ko mēs ēdām tajos Z-svētkos... ” jo tā dieviete, kas sevi dēvē par sarunas „tēmu”, bija jau tālu noklīdusi no viņa prāta. Vispār smieklīgi.
piektdiena, 2009. gada 18. septembris
08 viena ražīga dieniņa
1- agri no rīta tikšanās ar advokātu. Saņēmām sava IDEĀLĀ dzīvokļa līgumu, bet tā kā tas bija 10 lpp garš un franciski un duadz,j odaudz sarakstīts, tad sarunājām, ka aiziesim to izlasīt uz cafe. Pasūtšimi kafiju un kruasānu un visu mierīgi izlasīsim. Nākamais randevu ar īpašnieku Lundi (pirmdien)
2-atvēru kontu franču bankā. ĪZIJ-PĪZIJ! (kā Laimiņa mēdz teikt) 10minūtes un – GATAVS!
3-iegādājos sabiedriskā transporta ( UN SABIEDRISKO VELOSIPĒDU!!) mēnešbiļeti 31diena=31 eiro
4- un visu dienu nostrādāju kārtojot un tīrot pamatīgu noliktavu, lai palīdzētu saviem pašreizējiem *jumta saimniekiem* Chloe un Guillaume
5- had pamatīgs fun kopā ar Pierre un Hugo
6- had fun also in the car all 6 people all together
7- un tiešām gigantiskas (un ekonomiskas) vakariņas franču studentu restorānā. Tik daudz ēdamā. Sveista pupiņas, spageti, svaigi rīvēti burkāni, tomāts šķēlītēs, salāti, 2 saldie (jo dāmai, izskatījās, ka mums laikam vajadzīgi 2 saldie), franču maizīte un alus. Tādas normālas vakariņas par 3,5eiro. Ja tādā garā turpināsies, tad laikam vajadzēs ēst tikai 1x dienā (neskaitot kaut kādsu auglīšus kaut kad pa vidam :D )
BONUSĀ:
turpmākais mēnesis šķiet varēs tikt saukts par *skvotošanu*+*dīvānu sērfošanu*. Būs interesanti. Rīt no rīta eju uz krāmu tirgu :) 7:00sākas un tur laikam satikšos ar savu jauno „izmitinātāju” Clewent-Clewent! Cerams, ka viņš atļaus tā ilgāk pie sevis padzīvot :)
un jā: jā ar bučošanos sākumā sanāca visādi pārpratumi... bet nu tagad ir labi šodien it īpaši. Practice makes perfect. ^_^
ps. Zināšanai- Franči bučojas 3x un nekādas rokas nestiepj viens otram pretim
2-atvēru kontu franču bankā. ĪZIJ-PĪZIJ! (kā Laimiņa mēdz teikt) 10minūtes un – GATAVS!
3-iegādājos sabiedriskā transporta ( UN SABIEDRISKO VELOSIPĒDU!!) mēnešbiļeti 31diena=31 eiro
4- un visu dienu nostrādāju kārtojot un tīrot pamatīgu noliktavu, lai palīdzētu saviem pašreizējiem *jumta saimniekiem* Chloe un Guillaume
5- had pamatīgs fun kopā ar Pierre un Hugo
6- had fun also in the car all 6 people all together
7- un tiešām gigantiskas (un ekonomiskas) vakariņas franču studentu restorānā. Tik daudz ēdamā. Sveista pupiņas, spageti, svaigi rīvēti burkāni, tomāts šķēlītēs, salāti, 2 saldie (jo dāmai, izskatījās, ka mums laikam vajadzīgi 2 saldie), franču maizīte un alus. Tādas normālas vakariņas par 3,5eiro. Ja tādā garā turpināsies, tad laikam vajadzēs ēst tikai 1x dienā (neskaitot kaut kādsu auglīšus kaut kad pa vidam :D )
BONUSĀ:
turpmākais mēnesis šķiet varēs tikt saukts par *skvotošanu*+*dīvānu sērfošanu*. Būs interesanti. Rīt no rīta eju uz krāmu tirgu :) 7:00sākas un tur laikam satikšos ar savu jauno „izmitinātāju” Clewent-Clewent! Cerams, ka viņš atļaus tā ilgāk pie sevis padzīvot :)
un jā: jā ar bučošanos sākumā sanāca visādi pārpratumi... bet nu tagad ir labi šodien it īpaši. Practice makes perfect. ^_^
ps. Zināšanai- Franči bučojas 3x un nekādas rokas nestiepj viens otram pretim
ceturtdiena, 2009. gada 17. septembris
07otrā diena
Ar katru dienu viss kļūst arvien labāk.
Šodien apskatījām 3dzīvokļus.no kuriem viens ir ideāls.rīt no rīta 8:30 mums ir tikšanās ar īpašnieci. Ceram, ka izdosies sakārtot visus papīrus. Ja mēs dzīvosim tur.... O La Lā! C’est tres tres joli! Excellent! Magnifique! Merveilleux! Beau! Parfait pour nous!
Tik skaistu un saulainu dienu sen nebiju piedzīvojusi.
Tā. Vakar ēdu veģetāro kebabu. Sodien siera patine. Un rītdienai nopirku auglīšus : )
Sēdējām uz CORUMA jumta un šķirstijām avīzes un apvilkām sludinājumus un zvanījām un runājām. Jāā... Tas bija tik forši ! Jūs jau nezinat, kas tas CORUMS par vietu un cik forši tur tā vienkārši saulītē sēdēt uz jumta. Un cik tas apbrīnojami forši izskatās no attāluma, kad redzi tur kādu citu sēžam un šūpinam kājas !.\\ Cool !
Un vakarā tiku pie neta . pēc ilgiem ilgiem laikiem.
Un Guillaume izcepa picu – pusi ar tunci , bet pusi speciāli priekš manis ar artišokiem! Forši ! un dzērām ūdeni, ko no lielas stikla pudeles lēja skaistās glāzēs. Tjā.
«Ā un vēl šodien parkā ... ejot ar kājām veselu gaisa gabalu pēkšņi izdzirdēju mūziku ... kājas pašas sāka cilāties . tik dzirkstoša ! Kontrabass +2mandolīnas+vēl kādi instrumenti ko neatpazinu... mmm.... un baigi labi ar viņiem aprunājos.
Šodien apskatījām 3dzīvokļus.no kuriem viens ir ideāls.rīt no rīta 8:30 mums ir tikšanās ar īpašnieci. Ceram, ka izdosies sakārtot visus papīrus. Ja mēs dzīvosim tur.... O La Lā! C’est tres tres joli! Excellent! Magnifique! Merveilleux! Beau! Parfait pour nous!
Tik skaistu un saulainu dienu sen nebiju piedzīvojusi.
Tā. Vakar ēdu veģetāro kebabu. Sodien siera patine. Un rītdienai nopirku auglīšus : )
Sēdējām uz CORUMA jumta un šķirstijām avīzes un apvilkām sludinājumus un zvanījām un runājām. Jāā... Tas bija tik forši ! Jūs jau nezinat, kas tas CORUMS par vietu un cik forši tur tā vienkārši saulītē sēdēt uz jumta. Un cik tas apbrīnojami forši izskatās no attāluma, kad redzi tur kādu citu sēžam un šūpinam kājas !.\\ Cool !
Un vakarā tiku pie neta . pēc ilgiem ilgiem laikiem.
Un Guillaume izcepa picu – pusi ar tunci , bet pusi speciāli priekš manis ar artišokiem! Forši ! un dzērām ūdeni, ko no lielas stikla pudeles lēja skaistās glāzēs. Tjā.
«Ā un vēl šodien parkā ... ejot ar kājām veselu gaisa gabalu pēkšņi izdzirdēju mūziku ... kājas pašas sāka cilāties . tik dzirkstoša ! Kontrabass +2mandolīnas+vēl kādi instrumenti ko neatpazinu... mmm.... un baigi labi ar viņiem aprunājos.
06 pirmais rīts Montpellier
Un no rīta sarunāju, ka varu savu *la baggage* atstāt pie Lenkes! Merci beaucoup, mademoissele! Visu laiku runājam čehiski, jo viņa māk tik čehiski un franciski, tā ka citādāk nesanāk :D. Švaki man ar to čehu valodu
Dodos savu skolu meklēt.
Adrese man ir kaur kāda. Bet karte stipri aptuvena. Un reljefu jau nu točna neparāda.
Izra’dās, ka visa pilsēta Montpellier (Mpl) ir gandrīz plakana, izņemot to vienīgo kalniņu, kurā augšā PROTAMS atrodas mūsu skola. Esmu jau tā nogājusi ne vienu vien jūras jūdzi.
1x apmaldījusies.
Atradusi kaut kādu garāžu.
Well- gāju iekšā un cerēju, ka atradīšu ka’du kam pajautāt uz kuru pusi jāiet. Sākumā nevienu neatradu ... tikai visādas virpas, ēveles, metālgriezējus, metinātājus , līdz beidzot divus vīrus. Kuri uzreiz nāca pretī un tik teica no-no-no „un kaut ko, kas bija skaidri saprotams- ejiet projām”
Bet nu es tač biju ar karti un beigu galā viņi pat iznāca ārā un tā kārtīgi man izstāstīja pareizo ceļu. Zināma pierunāšana gan bija vajadzīga :D
Kāpu kalnā. Kāpu,kāpu. Uzkāpu arī.
Tur tāds liels tornis (ūdens tornis?!) un skola otrā pusē kalnam . ha-ha-ha. Tjam
Tur neviens no oficiālajiem darbiniekiem *ne vella’ * nezināja. Bet atkal iepazinos ar vienu jauku meiteni vārdā Nil (no Turcijas bet jau 4 gadus kā dzīvo un studē Arch Mpl)
Un Oi! Cik daudz viņa man todien palīdzēja. Bez viņas es laikam būtu pazudusi.
Izvadāja ekskursijā pa skolu./
Palīdzēja atrast manas koordinatores kabinetu un tad sastādīja kompāniju , jai Sandrinei (koordinatorei) bija tāds garāks kafijas pārtraukums gadījies . tie franči gan kārtīgi atpūšas. Atpūsties viņiem nekas un neviens nedrīkst traucēt.
Atrada man visizdevīgāko dienas biļeti transportam.
Tad izbraukājām 3 dažādas agencies, kur palīdz cilvēkiem atrast vietu,kur dzīvot. Kaudzēm un vēl kaudzēm visādu sludinājumu. Tā kaudze, kuri meklē, kur dzīvot, gan bija manāmi lielāka. Bet laipnie darbinieki mūs uzmundrināja un teica, lai pasteidzoties, jo septembra beigās – tad gan sākšoties īstas *dzīvokļu medības* burtiskā nozīmē!
Oi! Visādas anketas un anketiņas.
Un tam visam pa vidu vēl satikām Stephanie (no Mexikas, bet jau 5gadus dzīvo Mpl, studē Arch-master). Tā nu in CORUM (super vietiņa!) meklējām appartement tout ensemble.
Vakarā, kad birojus slēdza, atvadijāmies.
Un burtiski uzreiz satiku GUILIU no Italia ar ko iepazinos šovasar in EASA2009 . Viņas hostelis bija pārpildīts un viņai nebij’ kur palikt.
Tā nu palīdzēju viņai stiept viņas somas, jo no savējām biju laimīgi uz kādu laiciņu tikusi vaļā : ) un kaut ko taču cilvēkam vienmēr vajag nest!
>>ps. Ko tu saproti ar teikumu: „Katrs cilvēks var panest pats savu svaru!” Vai tas nozīmē, ka viņš var panest pats sevi, vai arī sevi+vēl vienu tik pat smagu?
Un tā nu Giuliu pasūtīju sev dārgāko dzērienu (proporcionāli tilpumam) šovasar. Bet nu- laikam tas vienīgi nozīmē, ka vajadzēs pamēgināt kādus krutākus vīnus, jo nevar taču atļaut apelsīnu-ķīmijas dzērienam būt ekskluzīvākajam dzērienam!!!
Ar Giuliu kopā mums ari gadijās vesels PIEDZIVOJUMS! Tā kā viņai galigi nebija kur palikt, viņa sazvaniju savu vienīgo pazinu šajā pilsētā, kurš (kā izrādās) iz ļoti interesants tipiņš, kuram pieder bāru tīkls šeitan. Bet pats viņš bija ārpus pilsētas, bet sava dzīvokļa atslēgas atstājis vienā bārā. Tā nu mēs tur uzradāmies, dabūjām kruta dzīvokļa atslēgas un tā prosta tur atnācām.
Pa trepēm mums somas palīdzēja uznest tāds jauks puisis, tikai beigās vēl pajautāja, vai mēs negibot kādus tur „vitamīniņus”. Mēs teicām: „Non, merci.”
Tā nu bijām krutā stūra dzīvoklī. Augšējā stāvā ar 2 balkoniem. Mega lielu globusu un īpašnieka atstātu Ļooooti lielu NEKĀRTĪBU :D
Nevarējām saprast, vai būtu jauki piekārtot te visu, nu vismaz izmest alus pudeles... vai tas tiktu uzskatīts par nepieklājīgu tā teikt „uzbraucienu” ...
Nu alus pudeles rezultātā izmetām.
ĀĀĀ
Un šovakar es pārvācu savas mantas uz Chloe un Guillaume dzīvokli : )
Um man tika vakariņu zupa no tetrapakas (un kā par pārsteigumu ļooti garšīga! Bet tas nenozīmē, kas es turpmāk no tādām vien pārtikšu! Le baguette) un saldajā - liela, liela gulta! Niiice
Dodos savu skolu meklēt.
Adrese man ir kaur kāda. Bet karte stipri aptuvena. Un reljefu jau nu točna neparāda.
Izra’dās, ka visa pilsēta Montpellier (Mpl) ir gandrīz plakana, izņemot to vienīgo kalniņu, kurā augšā PROTAMS atrodas mūsu skola. Esmu jau tā nogājusi ne vienu vien jūras jūdzi.
1x apmaldījusies.
Atradusi kaut kādu garāžu.
Well- gāju iekšā un cerēju, ka atradīšu ka’du kam pajautāt uz kuru pusi jāiet. Sākumā nevienu neatradu ... tikai visādas virpas, ēveles, metālgriezējus, metinātājus , līdz beidzot divus vīrus. Kuri uzreiz nāca pretī un tik teica no-no-no „un kaut ko, kas bija skaidri saprotams- ejiet projām”
Bet nu es tač biju ar karti un beigu galā viņi pat iznāca ārā un tā kārtīgi man izstāstīja pareizo ceļu. Zināma pierunāšana gan bija vajadzīga :D
Kāpu kalnā. Kāpu,kāpu. Uzkāpu arī.
Tur tāds liels tornis (ūdens tornis?!) un skola otrā pusē kalnam . ha-ha-ha. Tjam
Tur neviens no oficiālajiem darbiniekiem *ne vella’ * nezināja. Bet atkal iepazinos ar vienu jauku meiteni vārdā Nil (no Turcijas bet jau 4 gadus kā dzīvo un studē Arch Mpl)
Un Oi! Cik daudz viņa man todien palīdzēja. Bez viņas es laikam būtu pazudusi.
Izvadāja ekskursijā pa skolu./
Palīdzēja atrast manas koordinatores kabinetu un tad sastādīja kompāniju , jai Sandrinei (koordinatorei) bija tāds garāks kafijas pārtraukums gadījies . tie franči gan kārtīgi atpūšas. Atpūsties viņiem nekas un neviens nedrīkst traucēt.
Atrada man visizdevīgāko dienas biļeti transportam.
Tad izbraukājām 3 dažādas agencies, kur palīdz cilvēkiem atrast vietu,kur dzīvot. Kaudzēm un vēl kaudzēm visādu sludinājumu. Tā kaudze, kuri meklē, kur dzīvot, gan bija manāmi lielāka. Bet laipnie darbinieki mūs uzmundrināja un teica, lai pasteidzoties, jo septembra beigās – tad gan sākšoties īstas *dzīvokļu medības* burtiskā nozīmē!
Oi! Visādas anketas un anketiņas.
Un tam visam pa vidu vēl satikām Stephanie (no Mexikas, bet jau 5gadus dzīvo Mpl, studē Arch-master). Tā nu in CORUM (super vietiņa!) meklējām appartement tout ensemble.
Vakarā, kad birojus slēdza, atvadijāmies.
Un burtiski uzreiz satiku GUILIU no Italia ar ko iepazinos šovasar in EASA2009 . Viņas hostelis bija pārpildīts un viņai nebij’ kur palikt.
Tā nu palīdzēju viņai stiept viņas somas, jo no savējām biju laimīgi uz kādu laiciņu tikusi vaļā : ) un kaut ko taču cilvēkam vienmēr vajag nest!
>>ps. Ko tu saproti ar teikumu: „Katrs cilvēks var panest pats savu svaru!” Vai tas nozīmē, ka viņš var panest pats sevi, vai arī sevi+vēl vienu tik pat smagu?
Un tā nu Giuliu pasūtīju sev dārgāko dzērienu (proporcionāli tilpumam) šovasar. Bet nu- laikam tas vienīgi nozīmē, ka vajadzēs pamēgināt kādus krutākus vīnus, jo nevar taču atļaut apelsīnu-ķīmijas dzērienam būt ekskluzīvākajam dzērienam!!!
Ar Giuliu kopā mums ari gadijās vesels PIEDZIVOJUMS! Tā kā viņai galigi nebija kur palikt, viņa sazvaniju savu vienīgo pazinu šajā pilsētā, kurš (kā izrādās) iz ļoti interesants tipiņš, kuram pieder bāru tīkls šeitan. Bet pats viņš bija ārpus pilsētas, bet sava dzīvokļa atslēgas atstājis vienā bārā. Tā nu mēs tur uzradāmies, dabūjām kruta dzīvokļa atslēgas un tā prosta tur atnācām.
Pa trepēm mums somas palīdzēja uznest tāds jauks puisis, tikai beigās vēl pajautāja, vai mēs negibot kādus tur „vitamīniņus”. Mēs teicām: „Non, merci.”
Tā nu bijām krutā stūra dzīvoklī. Augšējā stāvā ar 2 balkoniem. Mega lielu globusu un īpašnieka atstātu Ļooooti lielu NEKĀRTĪBU :D
Nevarējām saprast, vai būtu jauki piekārtot te visu, nu vismaz izmest alus pudeles... vai tas tiktu uzskatīts par nepieklājīgu tā teikt „uzbraucienu” ...
Nu alus pudeles rezultātā izmetām.
ĀĀĀ
Un šovakar es pārvācu savas mantas uz Chloe un Guillaume dzīvokli : )
Um man tika vakariņu zupa no tetrapakas (un kā par pārsteigumu ļooti garšīga! Bet tas nenozīmē, kas es turpmāk no tādām vien pārtikšu! Le baguette) un saldajā - liela, liela gulta! Niiice
 |
| No Mtp |
05 piedzivojums.funny or not
Tā nu es vairāk vai mazāk priecīga un vairāk vairāk nekā mazāk piekususi ierados Montpallier. Ar domu, ka veru palikt pie Arnaud Jacquemoud-Collet et GuiGui no couchsurfing.
Zvanu viņa, bet nekā. Vienīgais ko sazvaniju bija viņa *voice meil* kurš teica, ka varu ierunāt ziņu. Ierunāju ziņu. Patiesībā veselas 3, bet pirmā laikam neskaitās, jo tad vēl neko daudz vairāk par dažādīem emmm...hemm..njaa... pateikt nevarēju. Bet nākošās gan bija ļoti organizēti ziņojumi.
Bet tā nu nekā.
Sēžu autobusā uz Montpellier centru (vismaz tā teica marokāņu vadītājs). Un autobuss neapturami tuvojas pilsētai, kurā man nebūs kur palikt.
Un neko nevar padarīt.
Iešaujas prātā doma, ka varētu visu nakti braukt uz riņķi ar autobusiem, kā ir dzirdēts, ka dažs labs darījis rīgā ar trolejbusiem 5dienas naktī. Bet te vajadzētu pirkt biļetes pie katra apļa (bet tā tikai tāda zibenīga doma, kas izskrien cauri manam prātiņam)
Tad pārcilēju prātā iespējas.
Atceros, ka Chloe un Guillaume (Arhitektūras vasaras skolas tutori) man iedeva savus telefona numurus, tā teikt **katram gadijuma**.
Nu tad šeko reku man ir viens **gadijums**
Zvanu.Laikam pamodinu Guillaume.
Viņš saka, lai zvanot Chole (bet viņi taču dzīvo kopā! (?) )
Nu neko zvanu Chloe.
Čerkstoņa. Raustās sakari un vēl frnaču valoda.
Ok.neko
Pārtrūkst.
Autobuss apstājas.
Visi izkāpj.
Es izveļos pēdējā.
Žēl.bij tāds jauks silts, ērts autobuss.tjāā.. hem
Visi, kas zina,kurp dodās, nadzīgi izklīst.
Tumšs.
Un vispār izrādās, ka autobuss nemaz nebrauca uz pašu pilsētas centru, bet šoferīts tik samuldēja.
Nu tā.
Labi kā tā patiesība- jo tagad ir iemesls uzjautāt vienam pusim, kurš runā gan franciski, gan angliski, kā tad lai aizkļūst līdz centram. Viņš jau skaidro vienam pensionāru pārītim, kā lai nokļūst līdz viņu viesnīcai.
Un tad pamanu vienu meiteni īsiem, blondiem matiem.
Hm. Saņemu dūšu un nolemju iepazīties. Vismaz līdz centram varēsim čāpot kopā. Un viņai tač arī ir liels koferis ;) .
Vispār ar meitenēm ir tik viegli iepazīties! Laimīgie puiši! B)
Izrādās, ka viņu sauc Sussana un viņa ir no čehijas. Un viņu centrā gaidīšot draudzene. Laiku velti nezaudēju un jautāju- vai es arī varētu palikt pie viņas drauzdenes pa nakti :D
Viņa tā kā šaubās, bet pilnībā šādu iespēju nenoliedz. Saka tikai, ka istabiņa maza. Nu maza, maza. Liela muiža! :D
Aizkuļamies līdz La Gare SNCF. Satiekam Veronique. Izrādās, ka viņai šī doma neliekas īpaši *forša* tā teikt. Nu jā .. bet Susanna par mani cīnās. Stāsta viņai (čehiski protams:D), ka es esot erasmus.
Ā! Nu izdzirdot, ka erasmus Veronique ari uzreiz paliek dikti draudzīga un saka, ka gan jau kaut ko izdomāšot. Vajagot tikai kaut kā tikt garāk facekontrol tantei, kas sēž pie iekšā laišanas. Bet tas mums izdodas, jo kāds bariņš koju jauniešu sataisijuši kaut kādu jandāliņu (slava viņiem! Slava tiem, kas vienmēr taisa jandāliņus taisni īstajos brīžos!)
Un tiekam iekšā.
Izrādās,ka istabiņas ir tiešām tik mini-mini, ka tur ir tikai gulta un galds. Reāla maziņa gultiņa un ja kāds guļ uz grīdas, tad viņš guļ daļēji jau zem galda. Tjā.
Tā nu es tieku iepazīstināta ar vēl vienu meiteni Lenki, kas dzīvo citā ēkā. Un ir ar mieru man atļaut palikt pie sevis.
Viņa izrādās vispār superīga.
Un tā nu es teiku pie deķīša,ko noklāt uz grīdas. Un jumts virs galvas arī ir. Un zopbus ari var iztīrīt.
No ko tad vairāk vienam cilvēkam vajag
Zvanu viņa, bet nekā. Vienīgais ko sazvaniju bija viņa *voice meil* kurš teica, ka varu ierunāt ziņu. Ierunāju ziņu. Patiesībā veselas 3, bet pirmā laikam neskaitās, jo tad vēl neko daudz vairāk par dažādīem emmm...hemm..njaa... pateikt nevarēju. Bet nākošās gan bija ļoti organizēti ziņojumi.
Bet tā nu nekā.
Sēžu autobusā uz Montpellier centru (vismaz tā teica marokāņu vadītājs). Un autobuss neapturami tuvojas pilsētai, kurā man nebūs kur palikt.
Un neko nevar padarīt.
Iešaujas prātā doma, ka varētu visu nakti braukt uz riņķi ar autobusiem, kā ir dzirdēts, ka dažs labs darījis rīgā ar trolejbusiem 5dienas naktī. Bet te vajadzētu pirkt biļetes pie katra apļa (bet tā tikai tāda zibenīga doma, kas izskrien cauri manam prātiņam)
Tad pārcilēju prātā iespējas.
Atceros, ka Chloe un Guillaume (Arhitektūras vasaras skolas tutori) man iedeva savus telefona numurus, tā teikt **katram gadijuma**.
Nu tad šeko reku man ir viens **gadijums**
Zvanu.Laikam pamodinu Guillaume.
Viņš saka, lai zvanot Chole (bet viņi taču dzīvo kopā! (?) )
Nu neko zvanu Chloe.
Čerkstoņa. Raustās sakari un vēl frnaču valoda.
Ok.neko
Pārtrūkst.
Autobuss apstājas.
Visi izkāpj.
Es izveļos pēdējā.
Žēl.bij tāds jauks silts, ērts autobuss.tjāā.. hem
Visi, kas zina,kurp dodās, nadzīgi izklīst.
Tumšs.
Un vispār izrādās, ka autobuss nemaz nebrauca uz pašu pilsētas centru, bet šoferīts tik samuldēja.
Nu tā.
Labi kā tā patiesība- jo tagad ir iemesls uzjautāt vienam pusim, kurš runā gan franciski, gan angliski, kā tad lai aizkļūst līdz centram. Viņš jau skaidro vienam pensionāru pārītim, kā lai nokļūst līdz viņu viesnīcai.
Un tad pamanu vienu meiteni īsiem, blondiem matiem.
Hm. Saņemu dūšu un nolemju iepazīties. Vismaz līdz centram varēsim čāpot kopā. Un viņai tač arī ir liels koferis ;) .
Vispār ar meitenēm ir tik viegli iepazīties! Laimīgie puiši! B)
Izrādās, ka viņu sauc Sussana un viņa ir no čehijas. Un viņu centrā gaidīšot draudzene. Laiku velti nezaudēju un jautāju- vai es arī varētu palikt pie viņas drauzdenes pa nakti :D
Viņa tā kā šaubās, bet pilnībā šādu iespēju nenoliedz. Saka tikai, ka istabiņa maza. Nu maza, maza. Liela muiža! :D
Aizkuļamies līdz La Gare SNCF. Satiekam Veronique. Izrādās, ka viņai šī doma neliekas īpaši *forša* tā teikt. Nu jā .. bet Susanna par mani cīnās. Stāsta viņai (čehiski protams:D), ka es esot erasmus.
Ā! Nu izdzirdot, ka erasmus Veronique ari uzreiz paliek dikti draudzīga un saka, ka gan jau kaut ko izdomāšot. Vajagot tikai kaut kā tikt garāk facekontrol tantei, kas sēž pie iekšā laišanas. Bet tas mums izdodas, jo kāds bariņš koju jauniešu sataisijuši kaut kādu jandāliņu (slava viņiem! Slava tiem, kas vienmēr taisa jandāliņus taisni īstajos brīžos!)
Un tiekam iekšā.
Izrādās,ka istabiņas ir tiešām tik mini-mini, ka tur ir tikai gulta un galds. Reāla maziņa gultiņa un ja kāds guļ uz grīdas, tad viņš guļ daļēji jau zem galda. Tjā.
Tā nu es tieku iepazīstināta ar vēl vienu meiteni Lenki, kas dzīvo citā ēkā. Un ir ar mieru man atļaut palikt pie sevis.
Viņa izrādās vispār superīga.
Un tā nu es teiku pie deķīša,ko noklāt uz grīdas. Un jumts virs galvas arī ir. Un zopbus ari var iztīrīt.
No ko tad vairāk vienam cilvēkam vajag
04 ilgais ceļš kāpās
Ja viss rīta cēliens pagāja neticami ātri.
Tad viss turpmākais laiks vilkās neticami lēnām.
TĀ NU REIZ NOTIEK, JA CILVĒKAM IR ĻOTI DAUDZ LAIKA IZBAUDĪT PAŠAM SAVU SABIEDRĪBU. : )
Visiem informācijai 11:49 kursē NationalExress no Oxfordas uz Stanstedi.
Es (PROTAMS) drošības pēc ierados 20min agrāk.
Redzēju kā tāda cacīga, bet jauka paskata meitene skrien uz savu autobusu us Gatwick airport un šoferīts vienkārši paņem uz aizbrauc tālāk.
Gaidu.
Viņa ari gaida.
Es sāku drusk worry , jo jau 12:00 ... njā
Viņa saka-ai tas nekas. Man tēvs armijā dienē Kuveitā.
Es jau tā esmu pieradusi pie lidostām.tik daudz manu un mammas čemodānu pa ceļam ir pazaudēti un tā arī nekad vairs nav atrasti. Bet ko lai dara. Ģimene ir Ģimene. Nevar jau tētim tur tik vien kā strādāt. Tjā.
Tā nu autobuss tomeŗ ieradās kādos 12:15 (angļu standarti ?:Dpunktu-alitāte laikam uz autobusiem neattiecas)
Biļete (ak man dieniņ kā es nobrīnījos!nobijos!un nopriecājos, ka Laimiņai nebija mazākas naudas, ko man iedot) maksā 19,30 paundi. Un bez biļetes braukt nevar :D :D vienalga kādām dziesmām piedzied šoferīša ausis. Bet nu naudiņa man bija tā ka līdz lidostai arī tiku. Ilgākais sabiedriskā autubusa brauciens in my life. Gandrīz 4stundas caur dažādiem anglijas ciematiem.
Tjā. Garš, garš, garš brauciens.
Blakus sēdēja marokānis, kurš angliski nerunāja un vislaiku klausījās kaut ko repīgu savās austiņās.
Lidotā iečekoju somu.
Soreiz tikai 15.4kg (special for Lai)
Vēl 3 stundas līdz reisam.
Imagine. Seko līdzi domai.
Izgāju ārā uz komandtiltiņa (nu labi,labi, tultiņa pa kuru nokļūst darbinieku sfērā) un uz kura rakstīties „This is not a panorama platform” . bet nu tas bija maziem burtiņiem un vispār varbūt es nesaprotu angliski : ) Tā nu vēroju, kā paceļās un nolaižās lidmašīnas cita pēc citas. Baudīju anglijas pilinošo lietutiņu jeb **smidzekli-spridzekli** un domāju par dzīvi un civēkiem, kas man mīļi...........
Security pārbaude. Viss kā pa miglu, la la la kā pa miglu mana dzīve iet. (melodija)
Sēžu uz grīdas lidostā atspiedusi muguru pret grāmatu plauktu un lasu jauno Denu Braunu (jo neko labāku tur točna nevarēju atrast). Un vismaz teorētiski izpildu prasību, ka neiznesu grāmatu no veikala, tā ka jāmaksā nav, lai gan manas kājas gan jau atrodas ārpusē BD
Lidmašīnā man blakus apsēdās tāds mīlīgs īru pāris : )un deva man avīzes palasīt. Tur 3/4angliski un vienmēr viena sleja īru valodā. Nezināju nemaz,ka viņiem tik atšķirīga valoda. Apēdu savu pusdienu paziņas maizīti un vienu vārītu kartupeli. Paldies Lai, mīļumiņ!:)*
ĀĀ un tur lasīju par Coldplay koncertu Dublinā un atcerējos, kā Emily no Laimiņas J2 appartement teica: „Un nevaru izlemt,ko lai sestdien daru. Eju lai uz to Coldplay vai nē. Varbūt labāk palikt te un ar jaunajiem kursabiedriem patusēties.” Staaange
Un tad lasīju par Global problems and one 16year old guy who is speakin on television, that”Grown up’s must stop it, otherwise my children won’t have a place to live!!!” Taisnība jau ir
Un tā nu lidoju
Un skatos,gaismiņas parādās.Jau mājas un ielas var atšķirt. Melna,melna nakts un daudz skaistas ielas un gaismiņas , tikai nevaru saprast, kur tad mēs īsti esam. Nu jā – lidosta gandrīz blakus jūrai.tie laikam bija kuģi jūrā. Biju domājusi, ka būs vēl gaišs,kad ielidoju, bet nekā. Jau pašā sākumā varu sākt baudīt naksnīgo Montpellier.
Tad viss turpmākais laiks vilkās neticami lēnām.
TĀ NU REIZ NOTIEK, JA CILVĒKAM IR ĻOTI DAUDZ LAIKA IZBAUDĪT PAŠAM SAVU SABIEDRĪBU. : )
Visiem informācijai 11:49 kursē NationalExress no Oxfordas uz Stanstedi.
Es (PROTAMS) drošības pēc ierados 20min agrāk.
Redzēju kā tāda cacīga, bet jauka paskata meitene skrien uz savu autobusu us Gatwick airport un šoferīts vienkārši paņem uz aizbrauc tālāk.
Gaidu.
Viņa ari gaida.
Es sāku drusk worry , jo jau 12:00 ... njā
Viņa saka-ai tas nekas. Man tēvs armijā dienē Kuveitā.
Es jau tā esmu pieradusi pie lidostām.tik daudz manu un mammas čemodānu pa ceļam ir pazaudēti un tā arī nekad vairs nav atrasti. Bet ko lai dara. Ģimene ir Ģimene. Nevar jau tētim tur tik vien kā strādāt. Tjā.
Tā nu autobuss tomeŗ ieradās kādos 12:15 (angļu standarti ?:Dpunktu-alitāte laikam uz autobusiem neattiecas)
Biļete (ak man dieniņ kā es nobrīnījos!nobijos!un nopriecājos, ka Laimiņai nebija mazākas naudas, ko man iedot) maksā 19,30 paundi. Un bez biļetes braukt nevar :D :D vienalga kādām dziesmām piedzied šoferīša ausis. Bet nu naudiņa man bija tā ka līdz lidostai arī tiku. Ilgākais sabiedriskā autubusa brauciens in my life. Gandrīz 4stundas caur dažādiem anglijas ciematiem.
Tjā. Garš, garš, garš brauciens.
Blakus sēdēja marokānis, kurš angliski nerunāja un vislaiku klausījās kaut ko repīgu savās austiņās.
Lidotā iečekoju somu.
Soreiz tikai 15.4kg (special for Lai)
Vēl 3 stundas līdz reisam.
Imagine. Seko līdzi domai.
Izgāju ārā uz komandtiltiņa (nu labi,labi, tultiņa pa kuru nokļūst darbinieku sfērā) un uz kura rakstīties „This is not a panorama platform” . bet nu tas bija maziem burtiņiem un vispār varbūt es nesaprotu angliski : ) Tā nu vēroju, kā paceļās un nolaižās lidmašīnas cita pēc citas. Baudīju anglijas pilinošo lietutiņu jeb **smidzekli-spridzekli** un domāju par dzīvi un civēkiem, kas man mīļi...........
Security pārbaude. Viss kā pa miglu, la la la kā pa miglu mana dzīve iet. (melodija)
Sēžu uz grīdas lidostā atspiedusi muguru pret grāmatu plauktu un lasu jauno Denu Braunu (jo neko labāku tur točna nevarēju atrast). Un vismaz teorētiski izpildu prasību, ka neiznesu grāmatu no veikala, tā ka jāmaksā nav, lai gan manas kājas gan jau atrodas ārpusē BD
Lidmašīnā man blakus apsēdās tāds mīlīgs īru pāris : )un deva man avīzes palasīt. Tur 3/4angliski un vienmēr viena sleja īru valodā. Nezināju nemaz,ka viņiem tik atšķirīga valoda. Apēdu savu pusdienu paziņas maizīti un vienu vārītu kartupeli. Paldies Lai, mīļumiņ!:)*
ĀĀ un tur lasīju par Coldplay koncertu Dublinā un atcerējos, kā Emily no Laimiņas J2 appartement teica: „Un nevaru izlemt,ko lai sestdien daru. Eju lai uz to Coldplay vai nē. Varbūt labāk palikt te un ar jaunajiem kursabiedriem patusēties.” Staaange
Un tad lasīju par Global problems and one 16year old guy who is speakin on television, that”Grown up’s must stop it, otherwise my children won’t have a place to live!!!” Taisnība jau ir
Un tā nu lidoju
Un skatos,gaismiņas parādās.Jau mājas un ielas var atšķirt. Melna,melna nakts un daudz skaistas ielas un gaismiņas , tikai nevaru saprast, kur tad mēs īsti esam. Nu jā – lidosta gandrīz blakus jūrai.tie laikam bija kuģi jūrā. Biju domājusi, ka būs vēl gaišs,kad ielidoju, bet nekā. Jau pašā sākumā varu sākt baudīt naksnīgo Montpellier.
03 atstāju Lai :(
Cēlāmies no rīta.
Viss daļēji šķita jau kā daļa ikdienas. Tāda pārliecība un skiadrība par to, kur kas atrodas, kur un kā var nokļūt.
Ikdienu ar vienu rokas mājienu (nu lai gan patiesībā tas noteikti prasīja daudz vairāk laika, lai agrāk pieceltos un pagatavotu auksto zupu) izkliedēja Laimiņa.
AUKSTĀ ZUPA
Just perfect
Merci beaucoup, ma petite soeur!
Un tad visas Laimiņas dzīvoklīša biedrenes – Hanna, Emilie, (citas :D piedošan par manu atmiņu) un Camille un visas citas ... un daži puiši arī :D* paņēma savus toolbox (mazus, vidējus un pavisam ļoti lielus), porfolio, LIELOS dēļus
.... un tad ... es paņēmu līdzi savu čemōdāniņu un savu mugursomiņu .... un devāmies uz busstop 1minūtes gājiena attālumā. Atnāca taisni 1min pirms pienāca bus U5 un aidā!
Nemaz nejutos atšķirīga no visiem citiem. Man vienkārši bija vislielākais toolbox :D :D
Tā.
Arrivojāmies ar busu.
Un tad es sarunāju, ka varu savu „la baggage” atstāt pie foršajiem angļu apsargiem.
Laimiņa teica, ka es esmot „trakoti attapīga” o:- ) [vai kā man patīk, kad viņa mani drusciņ uzslavē]
Un tā nu es varēju mierīgi un pavisam nemanāmi starp 110 (-2)studentiem ielavīties (jeb vienkārši iefiltrēties) auditorijā, kur noskatījos un noklausījos lielisku lekciju par zīmēšanas pamtiem ar daudziem piemēriem uz projektora, absolventu darbiem un cilvēkiem, kas (MŪSDIENĀS) ir labi zīmētāji un cilvēki , kas to dara ar *ideju*. Piemērma *ideju* par ietīšanu. Ēku ietīšanu, Parīzes La Ponte Nouveau ietīšanu. Vispār interesanti. Par mākslinieku rokrasta (zīmēšanas stila:) attīstību laika gaitā, kas nereti nomainās uz kaut ko krasi citādāku, nekā skolas-studiju gados.
Nu jā un atd tas viss notika tik ātri
Tik ātri sākās Coffee break
Tik ātri mēs ar laimiņu aizgājām uz JobSell agencie
Un tik ātri pagāja tās 15minūtes, kuras es vēl varēju pavadīt kopā ar lai sēžot pie tā jocīgā onkuļa kabinetā, kur viņš stāsta kā noformēt cv, tā it kā to darīt katru mīļu dienu 100reizes dienā (kā iespējams arī ir patiesībā)
Un tad man bija jāskrien, lai paspētu uz autobusus, kas aizvedīs mani neskaitāmas jūdzes līdz tāltālai lidostai un vēlāk līdz tāltālai pilsētai
Un tā nu es cēlos .... atvadījāmies vien ar vieglu buču uz vaiga
Un viss
Tik bēdīgi.
Pilnīgi sirsniņa mm.. tjā
Onkulis, gan nosmējās:”ko ta jūs tik grūtsirdīgi atvadaties, viņa takš gan jau tikai pēc kafijas aizies!” nu jā šī nu vienreiz nebijā tāda reize.
Viss daļēji šķita jau kā daļa ikdienas. Tāda pārliecība un skiadrība par to, kur kas atrodas, kur un kā var nokļūt.
Ikdienu ar vienu rokas mājienu (nu lai gan patiesībā tas noteikti prasīja daudz vairāk laika, lai agrāk pieceltos un pagatavotu auksto zupu) izkliedēja Laimiņa.
AUKSTĀ ZUPA
Just perfect
Merci beaucoup, ma petite soeur!
Un tad visas Laimiņas dzīvoklīša biedrenes – Hanna, Emilie, (citas :D piedošan par manu atmiņu) un Camille un visas citas ... un daži puiši arī :D* paņēma savus toolbox (mazus, vidējus un pavisam ļoti lielus), porfolio, LIELOS dēļus
.... un tad ... es paņēmu līdzi savu čemōdāniņu un savu mugursomiņu .... un devāmies uz busstop 1minūtes gājiena attālumā. Atnāca taisni 1min pirms pienāca bus U5 un aidā!
Nemaz nejutos atšķirīga no visiem citiem. Man vienkārši bija vislielākais toolbox :D :D
Tā.
Arrivojāmies ar busu.
Un tad es sarunāju, ka varu savu „la baggage” atstāt pie foršajiem angļu apsargiem.
Laimiņa teica, ka es esmot „trakoti attapīga” o:- ) [vai kā man patīk, kad viņa mani drusciņ uzslavē]
Un tā nu es varēju mierīgi un pavisam nemanāmi starp 110 (-2)studentiem ielavīties (jeb vienkārši iefiltrēties) auditorijā, kur noskatījos un noklausījos lielisku lekciju par zīmēšanas pamtiem ar daudziem piemēriem uz projektora, absolventu darbiem un cilvēkiem, kas (MŪSDIENĀS) ir labi zīmētāji un cilvēki , kas to dara ar *ideju*. Piemērma *ideju* par ietīšanu. Ēku ietīšanu, Parīzes La Ponte Nouveau ietīšanu. Vispār interesanti. Par mākslinieku rokrasta (zīmēšanas stila:) attīstību laika gaitā, kas nereti nomainās uz kaut ko krasi citādāku, nekā skolas-studiju gados.
Nu jā un atd tas viss notika tik ātri
Tik ātri sākās Coffee break
Tik ātri mēs ar laimiņu aizgājām uz JobSell agencie
Un tik ātri pagāja tās 15minūtes, kuras es vēl varēju pavadīt kopā ar lai sēžot pie tā jocīgā onkuļa kabinetā, kur viņš stāsta kā noformēt cv, tā it kā to darīt katru mīļu dienu 100reizes dienā (kā iespējams arī ir patiesībā)
Un tad man bija jāskrien, lai paspētu uz autobusus, kas aizvedīs mani neskaitāmas jūdzes līdz tāltālai lidostai un vēlāk līdz tāltālai pilsētai
Un tā nu es cēlos .... atvadījāmies vien ar vieglu buču uz vaiga
Un viss
Tik bēdīgi.
Pilnīgi sirsniņa mm.. tjā
Onkulis, gan nosmējās:”ko ta jūs tik grūtsirdīgi atvadaties, viņa takš gan jau tikai pēc kafijas aizies!” nu jā šī nu vienreiz nebijā tāda reize.
02 Oxford city otrie iespaidi
Šodien no rīta pamodāmies netipiski agri. Bet tas droši būtu izskaidrojams ar to, ka Latvijā nemaz tik vēls nebija. Kā nekā 2 stundu atšīrība. Un vēl svētdienas rīts. Angļi guļ ciešā miegā, bet mēs ar laimiņu dodamies iekarot Oxford city. Vienīgie cilvēki, kas vēl bez mums ir nomodā ir tie angļu ļaudis jau stipri gados, kas dodas uz mazām mazām miniatūrām baznīciņām, kur mācītājs stāv pie baznīcas ieejas durvīm un viņu apgaismo rīta saules stari. Tāda īsa angļu lauku sajūta. Bet nu dodamies. Kartes mums nav un arī domas par pareizo virzienu dalās. Bet šodien nolemju uzticēties Laimiņas nojautām. Pajautājam ceļu. Mums norāda virzienu, bet saka, lai ņemot autobusu! Tur taču vairāk kā 2jūdzes. Nevienu citu neredzējām ejot turp kājām. Bet kas tad tas ir tikai 2*1,6=3,2km Visas mājiņas tik maziņas. Durtiņas tik maziņas, lodziņi tik maziņi. Dažas durvis atslēgas cauruma formā. Šķiet kā mazas hobitu mājiņas.
Un tad mēs nonākam Oxfordas vecpilsētā.
Te nu gan vairs it nemaz neizskatās pēc mazpilsētas. Visas ēkas ir tik gradiozi greznas un iespaidīgas, ka nevar pat saprast, kuras skaitās svarīgākas par citām. Izrādās, ka te ir veselas 48 koledžas un universitātes. Un ka nav nevienas tādas galvenās Oksfordas universitātes, jo tās visas veido pilsētu. Centrā atrodas viena pie otras kā siļķes bundžā. Tikai tās siļķes ir ļoti lielas, greznas un ar plašiem pagalmiem, strūklakām, zālēm kā senās viduslaiku filmās, kur pāži uzjautrina valdniekus un vispār ... stipri vien amazing.
Lai tur ir ļoti daudz dažādu noteikumu un aizliegumu, tai skaitā Citāts no Peter (Peet) : Indecent exposure is criminal offence! So better don’t try to run around naked! :D
Un citāts no Laimiņas, kad pēc lunch break, jautāju, kapēc viņa tik nadzīgi kājo atpakaļ uz auditoriju, nemaz nepievēršot uzmanību zummoņai visapkārt. : „Es steidzos pēc savas karjeras!” :D :D funny you
Un tad mēs nonākam Oxfordas vecpilsētā.
Te nu gan vairs it nemaz neizskatās pēc mazpilsētas. Visas ēkas ir tik gradiozi greznas un iespaidīgas, ka nevar pat saprast, kuras skaitās svarīgākas par citām. Izrādās, ka te ir veselas 48 koledžas un universitātes. Un ka nav nevienas tādas galvenās Oksfordas universitātes, jo tās visas veido pilsētu. Centrā atrodas viena pie otras kā siļķes bundžā. Tikai tās siļķes ir ļoti lielas, greznas un ar plašiem pagalmiem, strūklakām, zālēm kā senās viduslaiku filmās, kur pāži uzjautrina valdniekus un vispār ... stipri vien amazing.
Lai tur ir ļoti daudz dažādu noteikumu un aizliegumu, tai skaitā Citāts no Peter (Peet) : Indecent exposure is criminal offence! So better don’t try to run around naked! :D
Un citāts no Laimiņas, kad pēc lunch break, jautāju, kapēc viņa tik nadzīgi kājo atpakaļ uz auditoriju, nemaz nepievēršot uzmanību zummoņai visapkārt. : „Es steidzos pēc savas karjeras!” :D :D funny you
01 Flying away
Vakar bija tā diena,kad abas ar Laimiņu devāmies tālajos pasaules ceļos. Somas lielas un līdzi visādas dīvainas lietas- sākot ar maizes dēlīti, segu,
Kopā ar mammu un lielo Paulu braucām no Bauskas. Man visu laiku bija sajūta, ka laika vēl atliku likām. Lidostā- vualā! Mega rinda pie Ryanair nododamajām somām...nu to visu grūti aprakstīt. Laimiņas 2 smukie vecātēva stila čemodāni, lielā a0 portfolio mape, mans čemodāns +2vēl divas kopājās backpackeru somas. Un tad no zila gaisa uzradās Mārtiņš atvadīties! Tas bija tik jauki. Tad vēl pirms passcontrola abas ar laimiņu uzvilkām mugurā visu iespējamo- teiksim es vienlaicīgi 5 kārtas svārku. Jutos nedaudz kā no Baroka laika filmām ar kārtīgi kupliem svārkiem :D
Iečekojāmies pēdējās 3minūtēs, pirms cheching ends un tad skriešus uz saviem geitiem, un tad pa ruporu atskanēja ziņojums: „Reiss uz Stanstedi kavē. Pacelšanās atlikta uz 40min”
Laimiņa man lasīja priekšā stāstus.
Sirreal feeling. Kā ārpus sava ķermeņa. [vēlāk, kad uzzinājām, ka mūs pa stikla logiem kkur varēja redzēt vispār sajutos tā jocīgi. Jo būtu taču jāvar sajust, ka kāds tevi vēro]
Lai: „Challenge- sarunā kādu, kas manu mapi ieness lidmašīnā.”
Accepted.
Feeling beautiful and selfconfident
Oļegs, kurš ir ar mieru palīdzēt.
Ne īpaši jaukais lidostas puisis.
Lidostas darbinieks, kuram uzmetos pus skatienu, jau šķita, ka varbūt tomēr būs labi.
Un portfolio mape laimīga ielīgojās iekšā kravas nodaījumā
Iekāpjam lidmašīnā pašas pašas pēdējās.
Atvieglojuma nopūtas.
Lidostā mūs sagaida ar puķēm.
Edgara balss šķiet pavisam sveša.
Mašīna atrodas pašā pašā tālākājā stāvlaukuma malā.
Ejam.
Edgars ness Laimiņas koferus.
E:„Vai jums grūti?”
Lā:„Jauniem cilvēkiem vārdu grūti nemaz nebūtu jāzina” : )
Braucam.
Šoseja.
Atstarojošie elementi.
Satelītierīce rāda ceļu.
Saule silda/karsē.
Logs atvērts.
Sēžu Latvijas tradicionālajā šofera pusē un cenšos aprast ar dīvaino sajūtu.
Oxford.
Crescent road.
Visu atrodam pavisam viegli.
Istabiņa J2C mūs jau draudzīgi sagaida un piemiedz ar aci.
Nolemjam izkustināt kājas un pastaigāt apkārt.
Baiiiiiiiiiiiiiigi gribas kaut ko apēst.
Nopērkam jogurtu un tūliņ pat izdzeram.
Panna.katliņš.spilveni.
Chineese „vegeterian mix”. Mums ar Lai uz divām ar vienu porciju pietiek un gandrīz vai paliek pāri.
Edargs dzer piparmētru tēju un saka, ka ir tā Īstā garša.
Tagadnes pagātnes un nākotnes redzējumi novērojumi pārliecības.
Atvadamies uz iespējams nākamajiem 4gadiem.
Dzīve ir interesanta. Un šai manai pārliecībai laikam neviens neko nevar padarīt. Vienalga cik labas vai sliktas lietas notiktu. Interesanti jau nu točna ir.
Labāk jau lai notiek tās labās lietas
Abas ar lai guļam viņas koju istabiņas gultā un lasam info par viņas universitāti.
Un pavisam nemanot jau ir pienākusi nakts.
Sweet dreams, mūsu mīļie /
/ bet sapņi man šonakt rādījās pavisam dīvaini. Pamostoties pilnīgi vajadzēja nopurināt galvu, lai atjēgtos.
Kopā ar mammu un lielo Paulu braucām no Bauskas. Man visu laiku bija sajūta, ka laika vēl atliku likām. Lidostā- vualā! Mega rinda pie Ryanair nododamajām somām...nu to visu grūti aprakstīt. Laimiņas 2 smukie vecātēva stila čemodāni, lielā a0 portfolio mape, mans čemodāns +2vēl divas kopājās backpackeru somas. Un tad no zila gaisa uzradās Mārtiņš atvadīties! Tas bija tik jauki. Tad vēl pirms passcontrola abas ar laimiņu uzvilkām mugurā visu iespējamo- teiksim es vienlaicīgi 5 kārtas svārku. Jutos nedaudz kā no Baroka laika filmām ar kārtīgi kupliem svārkiem :D
Iečekojāmies pēdējās 3minūtēs, pirms cheching ends un tad skriešus uz saviem geitiem, un tad pa ruporu atskanēja ziņojums: „Reiss uz Stanstedi kavē. Pacelšanās atlikta uz 40min”
Laimiņa man lasīja priekšā stāstus.
Sirreal feeling. Kā ārpus sava ķermeņa. [vēlāk, kad uzzinājām, ka mūs pa stikla logiem kkur varēja redzēt vispār sajutos tā jocīgi. Jo būtu taču jāvar sajust, ka kāds tevi vēro]
Lai: „Challenge- sarunā kādu, kas manu mapi ieness lidmašīnā.”
Accepted.
Feeling beautiful and selfconfident
Oļegs, kurš ir ar mieru palīdzēt.
Ne īpaši jaukais lidostas puisis.
Lidostas darbinieks, kuram uzmetos pus skatienu, jau šķita, ka varbūt tomēr būs labi.
Un portfolio mape laimīga ielīgojās iekšā kravas nodaījumā
Iekāpjam lidmašīnā pašas pašas pēdējās.
Atvieglojuma nopūtas.
Lidostā mūs sagaida ar puķēm.
Edgara balss šķiet pavisam sveša.
Mašīna atrodas pašā pašā tālākājā stāvlaukuma malā.
Ejam.
Edgars ness Laimiņas koferus.
E:„Vai jums grūti?”
Lā:„Jauniem cilvēkiem vārdu grūti nemaz nebūtu jāzina” : )
Braucam.
Šoseja.
Atstarojošie elementi.
Satelītierīce rāda ceļu.
Saule silda/karsē.
Logs atvērts.
Sēžu Latvijas tradicionālajā šofera pusē un cenšos aprast ar dīvaino sajūtu.
Oxford.
Crescent road.
Visu atrodam pavisam viegli.
Istabiņa J2C mūs jau draudzīgi sagaida un piemiedz ar aci.
Nolemjam izkustināt kājas un pastaigāt apkārt.
Baiiiiiiiiiiiiiigi gribas kaut ko apēst.
Nopērkam jogurtu un tūliņ pat izdzeram.
Panna.katliņš.spilveni.
Chineese „vegeterian mix”. Mums ar Lai uz divām ar vienu porciju pietiek un gandrīz vai paliek pāri.
Edargs dzer piparmētru tēju un saka, ka ir tā Īstā garša.
Tagadnes pagātnes un nākotnes redzējumi novērojumi pārliecības.
Atvadamies uz iespējams nākamajiem 4gadiem.
Dzīve ir interesanta. Un šai manai pārliecībai laikam neviens neko nevar padarīt. Vienalga cik labas vai sliktas lietas notiktu. Interesanti jau nu točna ir.
Labāk jau lai notiek tās labās lietas
Abas ar lai guļam viņas koju istabiņas gultā un lasam info par viņas universitāti.
Un pavisam nemanot jau ir pienākusi nakts.
Sweet dreams, mūsu mīļie /
/ bet sapņi man šonakt rādījās pavisam dīvaini. Pamostoties pilnīgi vajadzēja nopurināt galvu, lai atjēgtos.
Abonēt:
Ziņas (Atom)
