ceturtdiena, 2009. gada 17. septembris

04 ilgais ceļš kāpās

Ja viss rīta cēliens pagāja neticami ātri.
Tad viss turpmākais laiks vilkās neticami lēnām.
TĀ NU REIZ NOTIEK, JA CILVĒKAM IR ĻOTI DAUDZ LAIKA IZBAUDĪT PAŠAM SAVU SABIEDRĪBU. : )
Visiem informācijai 11:49 kursē NationalExress no Oxfordas uz Stanstedi.
Es (PROTAMS) drošības pēc ierados 20min agrāk.
Redzēju kā tāda cacīga, bet jauka paskata meitene skrien uz savu autobusu us Gatwick airport un šoferīts vienkārši paņem uz aizbrauc tālāk.
Gaidu.
Viņa ari gaida.
Es sāku drusk worry , jo jau 12:00 ... njā
Viņa saka-ai tas nekas. Man tēvs armijā dienē Kuveitā.
Es jau tā esmu pieradusi pie lidostām.tik daudz manu un mammas čemodānu pa ceļam ir pazaudēti un tā arī nekad vairs nav atrasti. Bet ko lai dara. Ģimene ir Ģimene. Nevar jau tētim tur tik vien kā strādāt. Tjā.
Tā nu autobuss tomeŗ ieradās kādos 12:15 (angļu standarti ?:Dpunktu-alitāte laikam uz autobusiem neattiecas)
Biļete (ak man dieniņ kā es nobrīnījos!nobijos!un nopriecājos, ka Laimiņai nebija mazākas naudas, ko man iedot) maksā 19,30 paundi. Un bez biļetes braukt nevar :D :D vienalga kādām dziesmām piedzied šoferīša ausis. Bet nu naudiņa man bija tā ka līdz lidostai arī tiku. Ilgākais sabiedriskā autubusa brauciens in my life. Gandrīz 4stundas caur dažādiem anglijas ciematiem.
Tjā. Garš, garš, garš brauciens.
Blakus sēdēja marokānis, kurš angliski nerunāja un vislaiku klausījās kaut ko repīgu savās austiņās.
Lidotā iečekoju somu.
Soreiz tikai 15.4kg (special for Lai)
Vēl 3 stundas līdz reisam.
Imagine. Seko līdzi domai.
Izgāju ārā uz komandtiltiņa (nu labi,labi, tultiņa pa kuru nokļūst darbinieku sfērā) un uz kura rakstīties „This is not a panorama platform” . bet nu tas bija maziem burtiņiem un vispār varbūt es nesaprotu angliski : ) Tā nu vēroju, kā paceļās un nolaižās lidmašīnas cita pēc citas. Baudīju anglijas pilinošo lietutiņu jeb **smidzekli-spridzekli** un domāju par dzīvi un civēkiem, kas man mīļi...........

Security pārbaude. Viss kā pa miglu, la la la kā pa miglu mana dzīve iet. (melodija)
Sēžu uz grīdas lidostā atspiedusi muguru pret grāmatu plauktu un lasu jauno Denu Braunu (jo neko labāku tur točna nevarēju atrast). Un vismaz teorētiski izpildu prasību, ka neiznesu grāmatu no veikala, tā ka jāmaksā nav, lai gan manas kājas gan jau atrodas ārpusē BD
Lidmašīnā man blakus apsēdās tāds mīlīgs īru pāris : )un deva man avīzes palasīt. Tur 3/4angliski un vienmēr viena sleja īru valodā. Nezināju nemaz,ka viņiem tik atšķirīga valoda. Apēdu savu pusdienu paziņas maizīti un vienu vārītu kartupeli. Paldies Lai, mīļumiņ!:)*
ĀĀ un tur lasīju par Coldplay koncertu Dublinā un atcerējos, kā Emily no Laimiņas J2 appartement teica: „Un nevaru izlemt,ko lai sestdien daru. Eju lai uz to Coldplay vai nē. Varbūt labāk palikt te un ar jaunajiem kursabiedriem patusēties.” Staaange
Un tad lasīju par Global problems and one 16year old guy who is speakin on television, that”Grown up’s must stop it, otherwise my children won’t have a place to live!!!” Taisnība jau ir
Un tā nu lidoju
Un skatos,gaismiņas parādās.Jau mājas un ielas var atšķirt. Melna,melna nakts un daudz skaistas ielas un gaismiņas , tikai nevaru saprast, kur tad mēs īsti esam. Nu jā – lidosta gandrīz blakus jūrai.tie laikam bija kuģi jūrā. Biju domājusi, ka būs vēl gaišs,kad ielidoju, bet nekā. Jau pašā sākumā varu sākt baudīt naksnīgo Montpellier.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru