otrdiena, 2009. gada 3. novembris

15 Mari, Vairis



Uhtii! Pirmajaa mirklii radaas ideja šo grāmatu sākt ar teikumu – šoreiz daudz detaļās neiedziļinaōss, jo tik daudz noticis...bet laikam tā nesanāks.
Gribas jums pastāstīt! Jums,kas lasa un pēc tam arī atraksta,ko domā. Jums jau rakstu, jo tieši jums gribētu to visu arī izstāstīt, bet uzrakstīts triviāli- bet vienkārši sanāk lētāk :D

Tātad viss sākās ar to, ko gribēju 1 nedēļu paciemoties pie Mari-noLV un izbaudīt lielo laimi- runāt latviski! Marija-noFrance, kurai ir kāda vietējā stopēšanās pieredze par un ap Montpellier, mani informēja, ka pirmdienas rīts izraudzītajam ceļam ir vispiemērotākais un vajadzētu uz ceļa būt reizē ar saules lēktu.

Tā nu abas ar Annu di Marco-noItalijas saplānojām mūsu ceļu, es samkelēju, kas mums aizdod mazo teltiņu (kas sver mazāk kā mans vecais guļammaiss :D)un domāju, ka brauksim. Bet svētdienāvisādas lietas izmainijās! Pirmkārt jau Annas saimniece (viņa strādā par auklīti-mājkalpotāju) pateica, ka nekur viņa nevar braukt. Lai gan viņai visa nedēļa bija iedota brīva, tagad izrādījās, ka 3dien būs jāstrādā! Un viss! Tik autoritāra saimniece! .. tjā un man pašai izrādījās, ka vajag pirmdien precīzi dienvidū 12:00 būt Montpellier centrā, jo mēs ar savu draba grupu tieši tad taisīsim „flašmobu” jeb „artistic intervention”! tā nu viss tas notika –
Mūsu banda 20 cilvēki – 3 filmēšanas aperatori, 2 fotogrāfi, un mēs- 4 mašīnas, kas uz maģistrālā pilsētas ceļa apturēja satiksmi, izvilka plakātus ar aicinājumu paskatīties apkārt un mirklīti padomāt par to ko var ieraudzīt. ! Viss notika tik ātri. 4 minūtes, un visi organizēti salecam atpakaļ mašīnās, durvis aizcērtas, un mēs jau traucamies uz priekšu, pa pilnīgi tukšu ceļu, jo visi pārējie taču gaidīja aiz mums un ceļš atkal kā pavisam no jauna pamostas un ielec atpakaļ ikdienas sliedēs – atsākaš parastā šosejas dziesma.
Tā kā acīmredzot saullēktu jau esmu nokavējusi- visu dienu pavadu atkārtojot franču valodas vārdiņu tagdnes locīšanu, jo vakarā 18-20 ir KD. Šķiet, ka uzrakstīju ļoti labi (bet šī apziņa reizēm mēdz būt dikti maldinoša .. cerēsim, ka šī reize būs izņēmums, (tā kā ar to zibeni, kas 2x nesper).

Un tā nu vakarā dodos gulēt ar „fingers crossed” ar cerību līdz nākoš
TĀs dienas krēslai veikt 670km (ieskaitot līkumus, laikam drusku vairāk). Tā.

Un nākošajā dienā. Aizbraucu līdz`tramvaja galapunktam, lai atrastu Marijas-noFrance ieteikto stopēšanas vietu. Ring-road jeb apļveida krustojumu. Atrodu vienu apli.... hemm.. tas laikam nav īstais! ... atrodu otro – jautāju onkulītim – viņš saka, ka nav īstais!
Atrodu trešo- kādu pusstundu tur nostāvu un sākt likties, ka īstā diena tiešām būs bijusi vakardiena : ( Mašīnu nav daudz un taš kas ir neizrāda nekādu interesi doties tādā pagarākā braucienā uz valsts ziemeļiem, drīzāk līdz tuvākajam supermārketam..... nolemju paieties drusku tālāk. Atrodu iemeslu, kapēc ma’’sinu tik maz – kādu gabalu tālāk tas ceļš no kura man būtu jāķer mašīnas ir bloķēts ceļa remondarbu dēļ. O la lā! Un ko tad nu! Dūša gandrīz papēžos, iešaujas jau prātā domā tomēr iet braukt atpakaļ uz centru un braukt ar vilcienu par 75eiro ....uh. vai vai vai ...
Un tad ieraugu vēl vienu ring-road! Eju ! ieraugu zīmi „Nimes”!! prieks un laime! Vismaz virziens pareizais! Gaidu gaidu ...mašīnu maz, bet vismaz šis aplis tāds pamatīgs- liels, tas nekas , ka tukšš! (šitādu izteicienu labāk ja var nezimantot attiecībā uz galvu! :D ) un tad viens onkulīts ap 70 un galīgi sirms, skrien garām (trennējoties kaut kādam tur vietējajam krosam) un saka- meitenīt, tu labāk ej uz lielā ceļa, tur vairāk mašīnu! Meitenīte (es): bet tā taču ir autostrāde!tur bīstami. Ma’’sinās pārāk ātri brauc un aizliegts arī! Onkulīts: parausta plecus un saka, nu tu skaties pati, te tev viegli nebūs! (es galvā miljons reižu pateicos viņa, ka viņš teica- viegli nebūs, nevis būs grūti) un nav viņš vēl izzudis manam skatienām, kad apstājas mašīna! Pirmā mašīna šodien! Bet tas arī ir labi! Noteikti negribu atgriezties vakarā mājās pie Benedetes un teikt, skāde, bet nesanāca! Kaut kā vajag aizkulties līdz tai Troyes!
Un sanāca nevis kaut kā, bet super raiti! Viena mašīna, pēc tam nākošā. Tur kur mani izlaida, vēl pat nepaspēju uzrakstīt nākošās pilsētas nosaukumu, kad jau apstājās un teica – ja īstais virziens, tad varu aizvest.
Un nākošais šoferīts Ēriks vispār bija fantastjika! Tāds pavisam jauks. Kopā nobraucām kādus 400 km un visulaiku bija par ko runāt, pat nepamanīju, kā paiet laiks. Tā un beigās viņš vēl teica, ka tad ja izdomājam ar Mariju braukt uz Parizi varam palikt vinja dziivoklii, jo viņš paš šajā nedēļā brauc uz Itāliju uz kalniem. Dzīvo viņš netālu no Monmartras. Tjā
Un tā nu vakarā pirms pieciem jau biju pie Troyes galvenās katedrāles un gaidu ierodamies Mari-noLV :D :D
Tiku svinīgi iepazīstināta ar Danielu- Marijas draugu (un ļooti simpātisku ^__^ ) un tad visi kopā aizgājām uz „Eliksīru” ļoti mājīgu vietiņu, kas man mazliet atgādināja Goiju, bet marija teica, ka parasti te esot kā „Franču bārā”, bet speciāli priekš manis viņi visu pārtaisījuši :D :D

Un nākošā dienā atbrauca Vairis!!es kaut kā biju pārrēķinājusies un domāju, ka esmu atbraukusi krietni ātrāk par viņu, bet nekā :D :D

Ekskursijas pa pilsētu. Rozā līnija un zilā līnija. UTT_universite tecnologie de troyes, geocashing, parks ar vienu vienīgu saulainu soliņu

Un agrs agrs rīts, kad vairis brauc projām. Un ir forši, jo mēs ēdam cepumus un runājam par neko : )

Parīze. Nav daudz ko teikt. Vilcienā ļoti saškrobojos, jo izrādās, tas, ka es sīpolus pāris reizes apmaisīju ar karoti ir pasaules negals un sabojājis visu pannu un Vera prasa kompensaaciju 20eiro ...tjā beediigs praats un liels zaudeejums, jo visu laiku domaaju, kaa lai ietaupa nedaudz naudinjas .tjā. Un bāc pannu taču var nopirkt par 3,5eiro! Var jau ari par 50! Bet es domaaju, ka panna pusgadam der ari par 3,5 eiro. Un ir ar visu teflonu un ko tad tur veel vajag. Ikea pannas vispaar ir visplašākajā izvēlē sākot ar 2,5eiro. Ekonomiski vajag iepirkties. Par pannam es tagad vareetu daudz izstāstīt, bet laikam nav ko vārīties par šito negalu

Pie otrās baznīcas, kur fotogrāfēju mariju, panna jau bija galīgi ārā no prāta! Un paldies dievam! : ) bet garšīgi sanāca ..mjā! sīpoli ar cukini tagad būs mana topa augšgalā ! ^_^

Eifelis. Daniels. Lāsma un Brīvības statuja.



2 komentāri: