Rāda ziņas ar etiķeti Giulia. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Giulia. Rādīt visas ziņas

svētdiena, 2010. gada 25. aprīlis

014 Charlie and his angels

Hello my dears!
I believe you gave already heard something about our crazy-crazu-crazy road trip Spain-Morocco-......continuing :D :D Laimina, Giulia and me leaving continent of Europe ! it should have been on national news :)
Uncountable km by car/walking/hitch-hiking/swimming/walking ... uhhh
So it all started with GIULIA! ☺ So the day oh her birth- is day to CELEBRATE for ever and always!




So once upon a time in evening of a nice French day- Giulia called: “Lasmina! Can you came over to my room!” Lasmina came, and Giulia said – hey,girl, we should go on voyage during school break! We could do Spain+Portugal trip, youknow! I have friends in Lisbon.. and so it STARTED.



You know the plans can grow in speed of bamboo trees! But we decides this time to let destiny to guide us! How many people, how many times, have planned they trips, imagined destinations, read the tourisme guides, known what to expect and what to see, actually already seen on photos before really arriving there. We consciously decided to be crazy, be differnet, and follow our path, where ever it takes us.




>>of course it was a bit scary. Mostly in the same beginning leaving home, and now knowing where we gonna sleep tonight.
>>as well as next day , being in Carcassone just together with my sister airily spanding all day, just walking around, seing the castle. Sitting on the bridge and putting our feet in clean+cold river water :D. Green grass , blue sky and a dear person beside is everything human beeing needs to feel happy. So i can say for sure i was happy.
But as it happens in the trips which are not very strictly organized, everything changes really fast and unpredictible. So we were waiting Bene and Virginie joing us the same afternoo ... after we were waiting them to join us in the evening.... and finally at 7 in the evening they called to say, that they will not arrive. Actually they didnt even call. That was me calling. Yeah. Doesnt sound like very nice beginning.
So we were on the road.
Grigonu sister are fast in deciding (maybe not one by one , but together definitely!) so we just took our belonging on the back, and went to look for the nearest road to Barcelona. On the way found one salesmen, who had bunch of cardpaper boxes, so we took one, he said we could yake more, but wasnt necessary you know. Just to write the name of the autostop citys on our way .
Laimina said she has a good feeling about this. And as you sould always trust in your intuition (!!!) good feeling about something means it’s gonna turn out just fine.
And really. So it goes! Nice people, nice cars, nice drivers, nice stories...
:D :D i can’t tell you everything you know :p
and when night comes we were 30km from Barcelona ... but it was already 2in the night and we decided to stay there.



Spanish people.
Spanish language.
Spanish everything :D
And Moroccain driver from “basque Morocco”! He was so helpful, and gave us necklet in their traditional colors. Just suggested better not to wear it in Morocco ;D




And then Giulia was arriving!
And then 3 girls were taking their challenge and going into Africa first time in our lives. Hahaha Arriving was funny. It’s true that as you eneter the doors of the port the same moment god knows from where arrive people – everyone just saying to help you/what are you looking for/ i’m taxi driver, but can help you with anything :D
Finally taxi drivers was the one we chose to be our first guide of Tangier. And that turned out to be a good choice. But of course we didnt know about it in the beginning. Hah
All our bags in baggage and he said he knows a good moroccain place to rent a car. Not big international companies, where it is more expensive.
So moroccan it is cause we are arrived here to get to know Morocco till the core.
Arived in strange place. Too europen to be ! but found a car. That’s a good thing. And for 10eur that he didnt want to reduce price (you know negotiating the price, dont you), finally he added us 3 cd. What was very lucky for us, because when being in the mountins radio doesnt catch anything, and being in dessert. Haha ... yeah
Traditional music, and special mountain song selection.
Three girls in the car, sheeps and donkeys and people... everything so differnet from that the eyes are used to.



Khalil who joined us .... and became our Charlie! Good morning, Charlie ... :D*






Hammam! Do you know what is it! It is the best way to wash yourself ever!!!! When being in Rome you get to see ruins of ancient roman thermes ...... but when being in Morocco – you go to them! Le Hammam..... created some time in Ottoman empire / Maghreb countries! And it is SOOOOOOOOO GOOOOOOOD ! Well i wont tell you all the procedures :D :D, but after you feel like born again!


Atlas mountains. Breathtaking.
You know, what they say abou traveling with car- you can stop wherever you want! It’s definitely true , espectially if you have so A M A Z I N G drivers as Giulia and Khalil! Thank you ! You are our heros! Deserve many hugs and kisses for all those kilometres which were gone supervized by you! :*





Valleys

Rock seller with blue-grey eyes.
Waterfall guard for 28 years! Knowing how to say cheers in 18 languages! ... and of course berber viskey. Haš
And of course girls want to swim!
Arriving in Zagora. One strange moment of waiting our host, and not knowing how is it gonna be, and turns out to be ..perfect.
Mohameds home. Small deser. Million-stars hotel = dessert! Other 6travelers from Slovakia! Tagin in the dinner .... everyone together eating by hands. Eat one time like this from one plate, and it gives you insuperable sense of familly.
How can it be. You didnt know anyone like half an hour ago, and then there are so kind people all around you. (sunny smile) (feeling like Sunny)
3 BIG D’s :
Dessert Dramadans Dunes























***
there are actually so many things that happened, so many experiences and so many feelings. So much emotions that i try to express it , but i dont know am i able to really tell it all.
Maybe because we were experiencing in reality our DreamofMorocco. And some moment you could just feel fullfilled. And i dont know how to describe the things for you to imagine. It was fantastic.
And even writing this... it is first time when writing something so happy in the same time i can phisically feel my heart aching.
i didnt know it is so hard to say goodbye… goodbye to country and Khalil
I remember that after summer camp, which longed 1month there were people crying to say goodbye, then I didn’t get it! Now I got it.my heart was quietly aching all the way back to Tangier. ..
I think Amuch was the one who saved us, from real depression without Khalil. Otherwise car would have been too empty.
***
Oh, guys ... it was all so great! I am so happy we were into this all together.
Peace Love and Kisses



sestdiena, 2010. gada 3. aprīlis

013 domas+fakti+notikumi

yesterday - first time in my life - went to the bar , taking word atlas with me.

Odette forced me into singing .... oh lala. and gave me guitar. oha la la. Lasma and thoses things doesnt go together. haha. improvisation. funny. changing the roles and then recording :D

ideāls sautējusm spāņu gaumē,

pavārgrāmata + uzzināju, kura ir visgaršīgākā no cilvēka daļām (kanibālisms...) tjā.
Džūija teica, ka jāzina tač, kura daļa tā labākā ja nu kādreiz nonāk nezināmā pasaules malā, kur nav nekā cita

avantūra priekšā, aizrautiba liela.

trying to learn new logiciel - Vestor Works.. bizzare, bet kaut cermas, ka ar laiku paliks labāk. ... ĻĻOOOTI cerams!

sestdiena, 2010. gada 6. marts

005 Krēma svētki


Visam būtu biji jāsākas pavisam vienkārši. Pēc francu tradīcijām , ievācoties jaunā mājvietā mum sbūtu bijis jāsarīko "kremajēr" jeb sālsmaizes ballīte ar karnevāla un pārģerbšanāš elemntiem. :) Bet tas laiks nu jau sen garām, jo ievāčāmies jau novembra sākumā, bet ballītes kā nav tā nav.

Un tā tika nolemts, ka semestrim beidzoties (jo visi, tai skaitā Lāšma pirms tam bij makten aizņemta un gatavot uzkodas ballītei toč nevarētu atlicināt laiku. kā jau Laimiņa saka - visu izšķir prioritātes!! "kāda" atrod laiku nagu lakošanai, "kāda" ne.

Un piektdienas vakarā pēc pēdējajiem 3 eksāmeniem (iedomājies vienas dienas laikā 3 eksāmenus!!!!! vispār jau bija 4, bet to ceturto es nolēmu labāk neņemt - atbildēt par elektreības vadiņu krāsām laikam nebūtu manos spēkos, vienlaicīgi cenšoties paturē prāta visu laiku dižos māksliniekus - romantistus, impresionistus, neoimpresionistus, ekspresionistus, kubistus, pūristus, futūristus, art deco, bauhaus, de stilj, kinētiskās mākslas, pop art, opārt, un vel bonusā "Land art" un photography :D :D



nu pirms pievēŗšamies lielajai ballītes daļai

vēl gribas tev pastāstīt par to "mākslas una rhitektūras vēstures" eksāmenu, kas izvēŗtāš par vienu no dīvainākajiem eksāmeniem manā mūžā. zināju jau, ka pasniedzēja tāāāāāa ...... stingra un tāā.
ja bet pirmo reizi tā, ka uzrakstīju eksāmenu ta arī nesapartusi jautajumu (jautajums vel aktuals, cik es tur būšū dabujusi :D )

TāTAD- tikai viens jautajums 2,5h stundas laika. 2 a3 līniju lapas - un aiziet - raksti visu ko zini/ atceries/ saproti.

Jautājums par ainavas gleznošanu. bet vienā teikumā apkopota kaudze nepazīstamu vardu. ķeros pie tulkošanas (uzticamā vardnīca līdzās) , bet katrs vārds atsevišķi šoreiz laikam nedarbojas - ko lai saprot ar jautajumu , kur ietverti tāi vardi kā "maltīte" "spināti" "uzkodas" "galvenais ēdiens" un "depaysement - jeb /kad nav ainavas.....?/"

pēc 10min pardomām nolemju tomēr lūgt uzraugu komisjai kādu palidzibu, varbut viņi var palidzēt saprast to jautajumu.
:) viņi jau butu ar mieru, bet izradas, ka tas nav viņu spekos.
:) viņi jauta, vai kās no 250 eksāmenu rakstošajiem topošajiem arhitektiem varetu paskaidrot. hahaha. izradas, ka neviens no vinjiem ari isti nav saprasti, kas tas taads par zveeru :D





-Ššššššššš!
-Lasma guļ!



un tad sākās
fete des animaux ... pirms/peec milicijas

un pat vairākkārtēja milicas iejaukšanās nespēja izsist mūs no svētku (džungļu) gara! :D :D

svētdiena, 2009. gada 13. decembris

25 Lyon - fete de lumiere


kārtīgs ceļojums ar autobus, kas deva laiku izgulēties un saprast, ka no 80 cilvēkiem braucienā - 1/3 ir spāņi, 1/3 itāļi un 1/3 vācieši ... nu tad vēl grupas vaditāji francūži un es :D

kopā ar mūsu jaunatrastajiem draugiem Lioniešiem :D :D dikti patikt

gaismu bija daudz un dikti, bet diemžēl īsti ne fotoaparātam pa ķērienam. Nu bet. Tāda puķes izaugušas , tādi šovi uz sienām, mājas kas sabrūk / tad sadeg/ tad sasalst/ tad nokļūst kā tajā multenē "Jungle", kur jāmet kauliņi un viss ietinas efejās! / u ntad traki cilvēciņi, kas skraida und ejo pa fasādēm :D :D tāākšss

ak kā Džūlija gribēja kaķīti un tur bia veseli 10 bez mājām .... tikai neviens nedevās rokās

trešdiena, 2009. gada 2. decembris

21 maison indivisable BALTA ZIRGA IELĀ

No Mtp


Miiljaa esmu maajaas! ^__^

No Mtp


un tādiem, kas māk satasīt visādas grimases, un var man arī šo to iemācīt :D :D
No Mtp




No Mtp


lai cik tālu no mājām-mājām cilvēks būtu, viņš vienmēr meklē vietu, ko saukt par savu, par savām mājām. un vēl saka, ka katrs ,ko meklē, to atrod (prtams ja pietiekami cītīgi meklē) .. un tā nu ir sanācis, ka no savas francijas sagadu taisni to,ko biju gaidijusi (protams ar dažiem izņēmumiem - traki daudz mājasdarbu veidā). Un dzīvoju kopā ar fantastiskiem cilvēkiem. :) (Vai ne, Laim! ^__^)

No Mtp


No Mtp
Un vīns arī par sliktu nenāk :D :D

20 cremaillere pie Janin





No Mtp



KRĀSU KOSMOSSS ! tā saucās pasākums! :)) :))
Uzminiet nu kādas krāsas es izmantoju! :D :D ah, ah.. kā man patika. Krāsa vienkārši perfecta! :))

trešdiena, 2009. gada 7. oktobris

04 chavette jeb vērsis, kas velk vezumu ar baļķiem no meža

le chavette! frančiem ir tāds izteiciens, kas raksturo, ka tu esi "totaly out of time" un tev vēl ir "daudz, daudz" ko darīt.

kādam ir idejas līdzīgam izteicienam latviski? kad man jautāja nevarēju īsti atbildēt.

tā nu neesmu nekādās brīvdienās laikam te atbraukusi.

pagāšnedēļ- arhitektūras galerija, 160m2
šonbedēļ - baznīca (la chappelle) 200-300m2

...un tās jau tikai tādas vadlīnijas vēl nāk bonusā visādi izpētes darbi, konferenču kopsavilkumi ...... u njāā franču valodas nodarbības !

YĒY!!!

Misjē William HAYET! viņš šo semestri diktēs manu dzīvi! ^_^ būs jācenšas apvienot patīkamo ar visu pārējo (no kā arī daļa ir patīkama. patiesībā jau viss darbs būtu patīkams, ja tas netiktu paģērēts uz miega rēķina)

Tā nu vakar pa nakti pie Benedetas mājās centāmies izpildīt manu mājasdrabu, jot ā nu reizēm gadās, ka franciski izlasot darba uzdevumus tos drsuku pārproti un visu iepriekšējo nedēļu strādā pie pavisam citādāka projekta nekā vajadzētu  Tā jā.
Tā nu ktrā’damājm uz 3 laptopiem. Man-Archicad, SketchUp, Giulia- Photoshop, Autocad, BENE- Rginoceros, Photoshop.

Deam! Kā lai iemācās strādāt ar Photoshopu tā pamatīgi. Kādu grāmatu vajag izlasīt vai kā!? LIAMIŅ PALĪDZI!!

Un vēl pilnam komplektam pietrūkst Indesign, V Ray, in Artlantis un mākas ar viņiem strādāt. Bet mans mīļais “kompīts Čārlijs” arī esošo komplekti brīžam nevar pavilkt, tā ka …

Āboli šeit TIEŠĀM ir modē (jeb Apple style rulz).

Rīta man būs vieglā diena (toereticaly)
10-13 Pratiques plastiques (jeb zīmē, glezno, līmē, fotogrāfē, filmē) dari visu ko sirds kāro, lai izteiktu savu viedokli vai paustu kādu vēstijumu, kas noteikti vēlāk tiks konkretizēts kādā uzdevumā.
17-19 Filiere humide et maconerie (maconerie tulkojas kā celtnieku darbs). Tātad celtneicība plus hidroizolācija. No šitā varbūt vajadzētu atteikties, jo citādi baigais «kosmiskais caurums pa vidu » !

Tjā. Un oto man šodien apsolīja 2 kūkas uzcept, ja es aizbraukšot ciemos. Tā ka tagad atklāts laikam ir jautājums vienīgi- kad ! :D :D

... un vēl protams jāņem vērā Mistera Viljama teiktais..... Trrrrr




MIEGS IR KATRA ARH.STUDENTA LIELĀKĀ BALVA. agree/disagree?

svētdiena, 2009. gada 4. oktobris

02 vakars

pilna filma lomo. rīts rādīs, kas būs iekšās :D :D

mamma un paula `šodien krāsoja ar guašām un spēlēja domino. swiiit! :) :)

man bene un džūlija atkal gatavoja itāļu pusdienvakariņas !!!! :D ...griķi man nespīd tuvākajā laikā

rīt eju uz banku.

pirmdiena, 2009. gada 28. septembris

15 Kastings.

Par to ko darīju pa dienu labāk nestāstīšu, jo absolūti pārtērēju savu nedēļas budžetu. Bet jā. Tā laikam vajadzēja. Nopirku Džūlijai dāvanas – Le petit livre de gros mots jeb „Apsaukāšanās franciksi”. Un vēl H.K.Andersena pasakas bērnie franciski --- bet šai grāmatai man jau tad uzradās „LIELĀKS”plāns.

Tad uzrodod Benedettas appartamnetos, kur man tiek sniegta privātsunda „Italiano pastas” pagatavošanā un tas viss speciāli priekš manis, jo viņas ar Giuliu jau pirm pusstundiņas paēdušas.
Melandzane! So tasty!!! Looooooove it

Dienas notikums (-i) mūsu iespējamo dzīvokļabiedru kastings. Jo vieta/miteklis/un mēs pašas tik labas, ka kandidātu pieteicies vesels desmits, bet istabiņas brīvas tikai divas .
Vakar satiku Odettu(spain) un Clairu(france). Šodien pa dienu- Annu di Marco(italy).

Tā kā to cilvēku daudz nolēmām labāk vakarā sarīkot nelielu „Possible Future Collocators APERO”. Tā nu ieradās Ivan (spain), Adrien(france, dzimis 21.novembrī) un Triin(estonia). Plus vēl Stephanie bija uzaicinājusi dažus savus draugus, un mēs ar Giuliu paņēmām līdzi Benedettu un vēlāk musm pievienojās vēl visādi ļautiņi, kas pazina Benedettu un tad vēl kādi no Vācijas, kas nepazina nevienu, bet apceļoja Franciju un nejauši satika mūs. Proves tā teikt sanāca labu labās. Katram vajadzēja par sevi izstāstīt 5 interesantas lietas, ko citi nezina.
Lāsma:
Number1 : Džūlija says:”She’s totaly crazy!” un tas tiek ieskaitīts kā pirmais.
Number2 : iesnas es ārstēju ēdot sīpolus ar medu.
Number3 : Once i colored my hair with onion water.
Number4 : I am a pagan. And like the way how ancient people treated this world.
Number5 : I am vegetarian. Why? Again this question. Because i don’t want sb to die because of me.

Kādos 23:00 visa mūsu kompānija pārvācas uz citu iestādījumu
...klačas sit augstu vilni, mūzika laba .... šķiet, ka pat pašai Džūlijai aizmirsies, kas tad tūliņ būs par dienu un pulsten precīzi, precīzi 00:00 abas ar Benadettu sākam dziedāt. Visi apkārtējie veikli pievienojas un džūlija izkstās ļoooti iepriecināta : )
Dāvana ar viņai patīk un tjā ... viss turpinās
Līdz ap 1:30 nolemju kājot mājās.
Pārrodos.
Kumāra vēl nav.
Pēdējās 3 naktis viņš nav bijis mājās, tā ka jūtos gandrīz kā savā dzīvoklī.
Un tad kaut kad pa nakti viņš pārrodas kopā ar vēl divām meitenēm, kam nav kur palikt pa nakti, tā ka tagad mēs esam 3 sērfotājas. Viņas gan tikai šonakt jo rīt braukšot uz jūrmalu. Abas mācās par pavārēm – Katarina par kuģa pavāri, bet Jokito (japāniete) franču nacionālo kulināriju.

14 Vendredi. Jour et nuit.

Piektdienas diena sākās ļoti priecīgi ar skaipa zvanu. Kuru es noteikti nemaz nebūtu pamanījusi, jo visapkārt visi zāģēja un nagloja, bet slava bogu, ka Raould pamanīja skaipa klausulīti tirināmies uz mana laptopa ekrāna.
Tā nu ar dievu gādību es tiku pie nepilnas 3 minūtes garu skaipa sarunu ar Laimiņu (jā Tevi gan!!! ) un visi brīnījās lielām ausīm (un acīm arī), kādā valodā ta’mēs tur runājam.

Šodienas sūtība bija skrūves. Skrūvējām kopā visu jau vairāk vai mazāk gatavo struktūru. Koks uz skrūves ruLzz.

Ddienas beigās mums bija paredzēta tikšanās ar iespējamās pagaidu dzīvesvietas īpašnieku. Kurš izra’dījās ļoti jocīgs onkulis. Ar ļoti jocīgu plānu sava dzīvokļa izīrēšanai. Viņš mums dzīvokli esot ar mieru izīrēt uz mēnesī kā viesnīcā. Katru dienu laikā kad mēs būšot skolā viņš nākšot un visu uzkopšot, nomazgāšot traukus un nomainīšot palagus. Mēs jautājām vai nevar bez tādām ekstrām un drusku lētāk, bet onka ietiepīgs kā auns. Tā ka nekāds darījums mums nesanāca

Tad ar tram atgriezāmies pieturā „Universite Sciences et Lettres”, no kurienes parast vajag ar autobusu „Direction Navette” uzbraukt augšā kalnā .... vai arī kātot visu ceļu kājām. Bijām piekusušas un jau trešo reizi uzstopējām kalnā. [happy face]
Jo bija paredzēts, ka mums šodien tāds kā workšopa nobeiguma barbekjū. Bet nekā. Vārti bija aizslēgti un atslēdziņa nolauzta, jeb pareizāk sakot „tā īgnā tante, kas man vakar sabojāja omu, šodien bija visus aizdzinusi mājās un teikusi, ka nekāda svinēšna. Pat mūsu pasniedzējiem.Tā Yolanda gan ir īgņa.galīgākā. ” Ļoti cenšos savu nervu sistēmu nostiprināt pret viņas īgnumu.lai nepielīp. Tjāā ... iesprosto vienu sievišķi akvārijā (viņa sekretāre un jāstrādā stikla kastē)un tad var redzēt, kas no tā sanāk :D

Tīri nejaušības pēc nolēmām tomēr aizklīst pie mūsu skolotājiem Chloe un Guillaume uz viņu dzīvokli. Un tavu lielu pārsteigumu, kad ieradušās tur atklājām, ka visi mūsu komandas biedri ir tur un ballīte iet pilnā sparā!!!
Avokādo maizītes mm....... un sieri visādu dažādu veidu. Dzert negribējās, bet tie sieri gan bija garšīgi! Un tad sākās BUNGOŠANA. Divas meitenes, kam workšopā bij palicis garlaicīgi bija pa to laiku sameistarojušas bungas. Mēs ar Giuliu sākām ... un tad pieslēdzās pārējies ar trinkšķinšānu un spāņu nacionālajām dziesmām.

Pasākums bija stipri iesilis, bet tad vienā brīdī visi kā sarunājuši (tai skaitā arī es) nozuda :D. Tīri jocīgi. Bet pazaudēju Giuliu. Tad nu tēloju pūci un saucu Ferdinandu, kurš stāvēja uz 6 stāva balkona kopā ar kvēlojošu punktiņu, kas nešaubīgi lika saprast, ka skursteņi francijā ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Tā nu es tur tēloju pūci un Benedetta par mani smējās tik ilgi līdz nolēmām tomēr doties prom un Giuliu nemaz negaidīt.

Tā kā izvēlējāmies shortcutu, tad tad kad nonācu līdz tramvajam un iekāpu tajā iekšā – TUR sēdēja Giulia (džūlija). Tjāā. ... smieklīgi sanāca atkal satikties. Un man vispār vajdzēja tikai 1 pieturu nobraukt un tad nu no visiem atvadīties. Gaisa skūpsti lidoja visos virzienos, jo pa īstam sabučot 5 cilvēkus un katru 3 reizes man nepietika laika.

No Mtp

piektdiena, 2009. gada 25. septembris

12 WORKSHOP jeb darbsveikalā :D

Labi, labi! Nestrādāju es nekādā veikalā (pagaidām :D :D), tas mums tāds „traveux pratique” pirms vēl oficiālo lekciju sākuma. Kas nenovēršami kā saules ausma sagaidāms nēkošajā pirmdienā.
Strādāju daudz un smagi :D
Zāģēju koku un metālu, urbju, skrūvēju, griežu, mēru, zīmēju, rēķinu, strā’daju ar celtniecības fēnu ! uhtī! Bet pagaidiet vien,kad redzēsi, ko esam uztaisījuši! Būs baiiiigi forši. Jau tagad ir baigi forši. Un darbi raiti iet uz priekšu.

ES šodien ar parastu zāģīti sazāģēju metāla stieni! Uh kas par darbiņu. Pierre teica, ka mans spēks kausē metālu, jo beigās tas stienis bij traki karsts :D

Iemācījos uztīt cigareti! :D pīpēt gan netaisos, bet pati padarīšana bija diezgan interesanta. Šeit esmu absolūtā mazākumā. 8,5 no 10 cilvēkiem pīpē. Un kad visi iet ārā uzvilk dūmu, tad Lāsma iet ārā un mizo apelsīnu :D un visi smejās, kāds gan man veselīgs dzīvesveids.

Skaitot mani esam 3 veģetārieši. Es, Raoul un Ursula  Pusdienās visi man atdod savus salātus, tomātus, olīves un vēls visādus brīnumus ^_^

sestdiena, 2009. gada 19. septembris

11 Ko Lāsma dara sestdienā

Visiem, kas mani nu kaut cik necik dusciņ pazīst lūdz šim tas jau daudzus gadus ir bijis ļoti viegli atbildams jautājums. Lāsma brauc mājās.Jo viņai mājās ļoti patīk.un viņa neiet sestdeinās tusēties, uz koncertiem, ballīšu pirtīm un visādām citādām padarīšanām.

Nu tad varētu teikt ka šī ir pēdējā laika netipiskākā 6diena (protams neskaitot vasaras, jo vasarās neviens neskaita kura nedēļas diena pienākusi, skaita tikai to, cik daudz vēl brīvu vasras dienu palicis).

No rīta, franču saulīte necik ilgi aiz apvāršņa nosēdēt nespēj, tapēc acis pašas no sevis atveras jau ap 7 (un tas jau ir vēlu. Tas nozīmē, ka es esmu noskatījusies jau pamatīgu sapņu sēriju, domājot ka varētu taču vēl necelties, bet smadzenēs laikam ir iebūvēti kaut kādi speciāli zobratiņi, kuri visu laiku čukst kaut kur galvā (vai arī tā ir Pauliņas balss), kas saka : kad ārā ir gaišs, tad jāceļas! ! un nekādu debašu! Kāpēc? Tāpēc,ka gailis no rīta sveic sauli ar „Kikerigū” un mums vajadzētu viņu apsveikt vismaz ar atmošanos 
Atkāpe- Krista solījās man kādu rītu agri jo agri piezvanīt un šito faktu pārbaudīt. Jo viņai Milānā arī liela gulēšana nesanākot :D

Un devos uz superīgāko krāmu tirgu. Fantastjika! Tiešām. Tik daudz es teiktu anktīku lietu, bet franči saka, vienkārši „vecu” un pārdod 1789.gadā ražotu porcelāna šķīvi ar „Liberté Egalité Fraternité” un gaili kas modina frančus uz LIELO revolūciju par 8eiro. Un antīkus koka galdiņu par 5eiro un gludekļus, fēnus, televizorus, drēbes, vecmāmiņu rotaslietu lādītes, grāmatas, vecas filmas, plates, čemodānus, Mērijas Popinsas aksesuārus, lielas puķainas hipiju stila ceļojumu lādes, ko ar striķi piesiet pie mašīnas jumta, spilvenus, gultas, galdus, visdažādāk izgrebtos krēslus, tējas ceremonijas ekipējumu, mežģīnes.
Uh! un Ah!
Un cenas tik minimālas, ka šķiet, ka to visu tev grib par brīvu atdot. Tā hipiju lāde maksāja 5eiro un onkulis (tāds, ka var redzēt nav daudz lietu šajā pasaulē, ko viņš nebūtu darījis) vēl jautāja: „Est-que c’est trop cher pour vous, jeune fille? Je peux donner c'est moins cheraussi . :D” tulkojumā : ja jums par dārgu, meitenīt, varu arī lētāk atdot :D
Tirgū iepazinos ar Clewnant un Džuljeta.
Klausījos saksofonistu un draugus spēlējam grupā „Le coptoire des Fous” jeb „Muļķu skaitītājs”. Ka tik es tagad neesmu pie muļķiem pieskaitāma. Vai ari galīgi nepieskaitāma :D
Tad pie strūklakas sarunāju randevu ar Sibillu (skiasts vārds,ne?). Pa telefonu izklausījās tik skaista balss un kad abas ar Džuliju (GIULIA) satikām viņu. O-la-lā. Tagad es zinu kā skan balss kad viņa ir salda kā medus, bet runā par pilnīgi triviālām lietām. Un franču valoda. Well – ne vienmēr viņa skan skaisti, bet ja runā Sibill vai (Lai, atceries, kā runāja tie divi puiši vecrīgā!) . nu jā tad tur vairs nav vārdam vietas. MŪZIKA
Un tad abas ar Džūliju – drusku pagulējām parka uzkalniņa zālītē un tad izlēmām- kā tad citu, kā AIDĀ! Un jūrmaliņā!
Tā gulējām, tā gulējām smiltiņā, ka galīgi aizmigām. Labi ka daži mākoņi izglāba mūsu ādas :D .
Atpakaļčeļā un autobusa pieturā. Visur. Gājām un lasījām balsī franču stāstus „ROUGE”. Vispār interesanti. Varētu jau jums šeit izstāstīt, bet nav mans stāsts,ko stāstīt un vispār- noderēs kādam pasaciņai. Doma par to, cik ļoti austrumu sieviete dievina savu vīrieti, pat tad, ja precoties vēl nav nemaz viņu iepriekš redzējusi. Un cik ļoti alkst viņa atzinības. Beigas laimīgas. Laikam. Bet kritiskajam Rietumu prātam-tomēr diskutablas.

Kad šodien pludmalē noškaudījos Džūlija pilnīgi kājās uzlēca B)

Gribas kaut kādu aktivitāti, ar ko varētu nodarboties parkā!!! Idejas? Mētāt šķīvīti?Badmintonu?Staigāt pa virvi?Sākt spēlēt kādu instrumentu?Zīmēt? ?

Pusdienas / vakariņas Es gatavoju „les crêpes” . Un sanāca ideaļņikā. Kā Robina Huda bulta. Un vēl 3 dubulties salto pēc kārtas. Kā „utij Antonam” kas ar Medņa palīdzību mums 1.vidsuskolā (Bauskā) rādija salto. :D
Vakariņas/naksniņas Jūs esat kādreiz ēduši soju? Tas ir nopietns jautājusm, kas prasa atbildi! Tad nu es šodien 1x mūžā ēdu soju. Tāda kā diedzēti graudi vai mazās sviesta pupiņas. Ļoti ļoti garšīgi salātos ar šampinjoniem, ķiršutomātiņiem un speciālu franču stila pagatavošanu. Plus siers vesela kaudze un vis-visādas krāsās. Pūdēti, audzēti, 18mēnešus speciāli noturēti (gandrīz kā vīns, kas arī (starpcitu) te ir labs)


INFo par frančzemes dienvidiem:
- viņi paši saka, ka viņiem esot 4 gadalaiki. Piemēram ziema ir tad kad temperatūra ir ap +12 grādiem.

-Interesants franču izteiciens: C’est mange pas de pain – kas nozīmē “tas neko nemaksā” bet burtiskā nozīmē … “tas neēd necik maizes”


----------------------
un nākošajā dienā - tas ir Svētdienā abas ar Džūliju devāmies un Nimes vīna svētkiem. Buļļu cīņas skatīties negājām, bet Kolizeju pēdiņās gan redzējām : ) un vēl dažu labu baznīcu, par kurām mums universitātē grāmatās jālasa un plāni jāzīmē :D

No Mtp


No Mtp


No Mtp

piektdiena, 2009. gada 18. septembris

08 viena ražīga dieniņa

1- agri no rīta tikšanās ar advokātu. Saņēmām sava IDEĀLĀ dzīvokļa līgumu, bet tā kā tas bija 10 lpp garš un franciski un duadz,j odaudz sarakstīts, tad sarunājām, ka aiziesim to izlasīt uz cafe. Pasūtšimi kafiju un kruasānu un visu mierīgi izlasīsim. Nākamais randevu ar īpašnieku Lundi (pirmdien)
2-atvēru kontu franču bankā. ĪZIJ-PĪZIJ! (kā Laimiņa mēdz teikt) 10minūtes un – GATAVS!
3-iegādājos sabiedriskā transporta ( UN SABIEDRISKO VELOSIPĒDU!!) mēnešbiļeti 31diena=31 eiro
4- un visu dienu nostrādāju kārtojot un tīrot pamatīgu noliktavu, lai palīdzētu saviem pašreizējiem *jumta saimniekiem* Chloe un Guillaume
5- had pamatīgs fun kopā ar Pierre un Hugo
6- had fun also in the car all 6 people all together
7- un tiešām gigantiskas (un ekonomiskas) vakariņas franču studentu restorānā. Tik daudz ēdamā. Sveista pupiņas, spageti, svaigi rīvēti burkāni, tomāts šķēlītēs, salāti, 2 saldie (jo dāmai, izskatījās, ka mums laikam vajadzīgi 2 saldie), franču maizīte un alus. Tādas normālas vakariņas par 3,5eiro. Ja tādā garā turpināsies, tad laikam vajadzēs ēst tikai 1x dienā (neskaitot kaut kādsu auglīšus kaut kad pa vidam :D )
BONUSĀ:
turpmākais mēnesis šķiet varēs tikt saukts par *skvotošanu*+*dīvānu sērfošanu*. Būs interesanti. Rīt no rīta eju uz krāmu tirgu :) 7:00sākas un tur laikam satikšos ar savu jauno „izmitinātāju” Clewent-Clewent! Cerams, ka viņš atļaus tā ilgāk pie sevis padzīvot :)

un jā: jā ar bučošanos sākumā sanāca visādi pārpratumi... bet nu tagad ir labi šodien it īpaši. Practice makes perfect. ^_^
ps. Zināšanai- Franči bučojas 3x un nekādas rokas nestiepj viens otram pretim

ceturtdiena, 2009. gada 17. septembris

06 pirmais rīts Montpellier

Un no rīta sarunāju, ka varu savu *la baggage* atstāt pie Lenkes! Merci beaucoup, mademoissele! Visu laiku runājam čehiski, jo viņa māk tik čehiski un franciski, tā ka citādāk nesanāk :D. Švaki man ar to čehu valodu
Dodos savu skolu meklēt.
Adrese man ir kaur kāda. Bet karte stipri aptuvena. Un reljefu jau nu točna neparāda.
Izra’dās, ka visa pilsēta Montpellier (Mpl) ir gandrīz plakana, izņemot to vienīgo kalniņu, kurā augšā PROTAMS atrodas mūsu skola. Esmu jau tā nogājusi ne vienu vien jūras jūdzi.
1x apmaldījusies.
Atradusi kaut kādu garāžu.
Well- gāju iekšā un cerēju, ka atradīšu ka’du kam pajautāt uz kuru pusi jāiet. Sākumā nevienu neatradu ... tikai visādas virpas, ēveles, metālgriezējus, metinātājus , līdz beidzot divus vīrus. Kuri uzreiz nāca pretī un tik teica no-no-no „un kaut ko, kas bija skaidri saprotams- ejiet projām”
Bet nu es tač biju ar karti un beigu galā viņi pat iznāca ārā un tā kārtīgi man izstāstīja pareizo ceļu. Zināma pierunāšana gan bija vajadzīga :D
Kāpu kalnā. Kāpu,kāpu. Uzkāpu arī.
Tur tāds liels tornis (ūdens tornis?!) un skola otrā pusē kalnam . ha-ha-ha. Tjam
Tur neviens no oficiālajiem darbiniekiem *ne vella’ * nezināja. Bet atkal iepazinos ar vienu jauku meiteni vārdā Nil (no Turcijas bet jau 4 gadus kā dzīvo un studē Arch Mpl)
Un Oi! Cik daudz viņa man todien palīdzēja. Bez viņas es laikam būtu pazudusi.
Izvadāja ekskursijā pa skolu./
Palīdzēja atrast manas koordinatores kabinetu un tad sastādīja kompāniju , jai Sandrinei (koordinatorei) bija tāds garāks kafijas pārtraukums gadījies . tie franči gan kārtīgi atpūšas. Atpūsties viņiem nekas un neviens nedrīkst traucēt.
Atrada man visizdevīgāko dienas biļeti transportam.
Tad izbraukājām 3 dažādas agencies, kur palīdz cilvēkiem atrast vietu,kur dzīvot. Kaudzēm un vēl kaudzēm visādu sludinājumu. Tā kaudze, kuri meklē, kur dzīvot, gan bija manāmi lielāka. Bet laipnie darbinieki mūs uzmundrināja un teica, lai pasteidzoties, jo septembra beigās – tad gan sākšoties īstas *dzīvokļu medības* burtiskā nozīmē!
Oi! Visādas anketas un anketiņas.
Un tam visam pa vidu vēl satikām Stephanie (no Mexikas, bet jau 5gadus dzīvo Mpl, studē Arch-master). Tā nu in CORUM (super vietiņa!) meklējām appartement tout ensemble.
Vakarā, kad birojus slēdza, atvadijāmies.
Un burtiski uzreiz satiku GUILIU no Italia ar ko iepazinos šovasar in EASA2009 . Viņas hostelis bija pārpildīts un viņai nebij’ kur palikt.
Tā nu palīdzēju viņai stiept viņas somas, jo no savējām biju laimīgi uz kādu laiciņu tikusi vaļā : ) un kaut ko taču cilvēkam vienmēr vajag nest!
>>ps. Ko tu saproti ar teikumu: „Katrs cilvēks var panest pats savu svaru!” Vai tas nozīmē, ka viņš var panest pats sevi, vai arī sevi+vēl vienu tik pat smagu?

Un tā nu Giuliu pasūtīju sev dārgāko dzērienu (proporcionāli tilpumam) šovasar. Bet nu- laikam tas vienīgi nozīmē, ka vajadzēs pamēgināt kādus krutākus vīnus, jo nevar taču atļaut apelsīnu-ķīmijas dzērienam būt ekskluzīvākajam dzērienam!!!

Ar Giuliu kopā mums ari gadijās vesels PIEDZIVOJUMS! Tā kā viņai galigi nebija kur palikt, viņa sazvaniju savu vienīgo pazinu šajā pilsētā, kurš (kā izrādās) iz ļoti interesants tipiņš, kuram pieder bāru tīkls šeitan. Bet pats viņš bija ārpus pilsētas, bet sava dzīvokļa atslēgas atstājis vienā bārā. Tā nu mēs tur uzradāmies, dabūjām kruta dzīvokļa atslēgas un tā prosta tur atnācām.
Pa trepēm mums somas palīdzēja uznest tāds jauks puisis, tikai beigās vēl pajautāja, vai mēs negibot kādus tur „vitamīniņus”. Mēs teicām: „Non, merci.”
Tā nu bijām krutā stūra dzīvoklī. Augšējā stāvā ar 2 balkoniem. Mega lielu globusu un īpašnieka atstātu Ļooooti lielu NEKĀRTĪBU :D
Nevarējām saprast, vai būtu jauki piekārtot te visu, nu vismaz izmest alus pudeles... vai tas tiktu uzskatīts par nepieklājīgu tā teikt „uzbraucienu” ...
Nu alus pudeles rezultātā izmetām.

ĀĀĀ
Un šovakar es pārvācu savas mantas uz Chloe un Guillaume dzīvokli : )
Um man tika vakariņu zupa no tetrapakas (un kā par pārsteigumu ļooti garšīga! Bet tas nenozīmē, kas es turpmāk no tādām vien pārtikšu! Le baguette) un saldajā - liela, liela gulta! Niiice

No Mtp