Par to ko darīju pa dienu labāk nestāstīšu, jo absolūti pārtērēju savu nedēļas budžetu. Bet jā. Tā laikam vajadzēja. Nopirku Džūlijai dāvanas – Le petit livre de gros mots jeb „Apsaukāšanās franciksi”. Un vēl H.K.Andersena pasakas bērnie franciski --- bet šai grāmatai man jau tad uzradās „LIELĀKS”plāns.
Tad uzrodod Benedettas appartamnetos, kur man tiek sniegta privātsunda „Italiano pastas” pagatavošanā un tas viss speciāli priekš manis, jo viņas ar Giuliu jau pirm pusstundiņas paēdušas.
Melandzane! So tasty!!! Looooooove it
Dienas notikums (-i) mūsu iespējamo dzīvokļabiedru kastings. Jo vieta/miteklis/un mēs pašas tik labas, ka kandidātu pieteicies vesels desmits, bet istabiņas brīvas tikai divas .
Vakar satiku Odettu(spain) un Clairu(france). Šodien pa dienu- Annu di Marco(italy).
Tā kā to cilvēku daudz nolēmām labāk vakarā sarīkot nelielu „Possible Future Collocators APERO”. Tā nu ieradās Ivan (spain), Adrien(france, dzimis 21.novembrī) un Triin(estonia). Plus vēl Stephanie bija uzaicinājusi dažus savus draugus, un mēs ar Giuliu paņēmām līdzi Benedettu un vēlāk musm pievienojās vēl visādi ļautiņi, kas pazina Benedettu un tad vēl kādi no Vācijas, kas nepazina nevienu, bet apceļoja Franciju un nejauši satika mūs. Proves tā teikt sanāca labu labās. Katram vajadzēja par sevi izstāstīt 5 interesantas lietas, ko citi nezina.
Lāsma:
Number1 : Džūlija says:”She’s totaly crazy!” un tas tiek ieskaitīts kā pirmais.
Number2 : iesnas es ārstēju ēdot sīpolus ar medu.
Number3 : Once i colored my hair with onion water.
Number4 : I am a pagan. And like the way how ancient people treated this world.
Number5 : I am vegetarian. Why? Again this question. Because i don’t want sb to die because of me.
Kādos 23:00 visa mūsu kompānija pārvācas uz citu iestādījumu
...klačas sit augstu vilni, mūzika laba .... šķiet, ka pat pašai Džūlijai aizmirsies, kas tad tūliņ būs par dienu un pulsten precīzi, precīzi 00:00 abas ar Benadettu sākam dziedāt. Visi apkārtējie veikli pievienojas un džūlija izkstās ļoooti iepriecināta : )
Dāvana ar viņai patīk un tjā ... viss turpinās
Līdz ap 1:30 nolemju kājot mājās.
Pārrodos.
Kumāra vēl nav.
Pēdējās 3 naktis viņš nav bijis mājās, tā ka jūtos gandrīz kā savā dzīvoklī.
Un tad kaut kad pa nakti viņš pārrodas kopā ar vēl divām meitenēm, kam nav kur palikt pa nakti, tā ka tagad mēs esam 3 sērfotājas. Viņas gan tikai šonakt jo rīt braukšot uz jūrmalu. Abas mācās par pavārēm – Katarina par kuģa pavāri, bet Jokito (japāniete) franču nacionālo kulināriju.
Rāda ziņas ar etiķeti Apero. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Apero. Rādīt visas ziņas
pirmdiena, 2009. gada 28. septembris
14 Vendredi. Jour et nuit.
Piektdienas diena sākās ļoti priecīgi ar skaipa zvanu. Kuru es noteikti nemaz nebūtu pamanījusi, jo visapkārt visi zāģēja un nagloja, bet slava bogu, ka Raould pamanīja skaipa klausulīti tirināmies uz mana laptopa ekrāna.
Tā nu ar dievu gādību es tiku pie nepilnas 3 minūtes garu skaipa sarunu ar Laimiņu (jā Tevi gan!!! ) un visi brīnījās lielām ausīm (un acīm arī), kādā valodā ta’mēs tur runājam.
Šodienas sūtība bija skrūves. Skrūvējām kopā visu jau vairāk vai mazāk gatavo struktūru. Koks uz skrūves ruLzz.
Ddienas beigās mums bija paredzēta tikšanās ar iespējamās pagaidu dzīvesvietas īpašnieku. Kurš izra’dījās ļoti jocīgs onkulis. Ar ļoti jocīgu plānu sava dzīvokļa izīrēšanai. Viņš mums dzīvokli esot ar mieru izīrēt uz mēnesī kā viesnīcā. Katru dienu laikā kad mēs būšot skolā viņš nākšot un visu uzkopšot, nomazgāšot traukus un nomainīšot palagus. Mēs jautājām vai nevar bez tādām ekstrām un drusku lētāk, bet onka ietiepīgs kā auns. Tā ka nekāds darījums mums nesanāca
Tad ar tram atgriezāmies pieturā „Universite Sciences et Lettres”, no kurienes parast vajag ar autobusu „Direction Navette” uzbraukt augšā kalnā .... vai arī kātot visu ceļu kājām. Bijām piekusušas un jau trešo reizi uzstopējām kalnā. [happy face]
Jo bija paredzēts, ka mums šodien tāds kā workšopa nobeiguma barbekjū. Bet nekā. Vārti bija aizslēgti un atslēdziņa nolauzta, jeb pareizāk sakot „tā īgnā tante, kas man vakar sabojāja omu, šodien bija visus aizdzinusi mājās un teikusi, ka nekāda svinēšna. Pat mūsu pasniedzējiem.Tā Yolanda gan ir īgņa.galīgākā. ” Ļoti cenšos savu nervu sistēmu nostiprināt pret viņas īgnumu.lai nepielīp. Tjāā ... iesprosto vienu sievišķi akvārijā (viņa sekretāre un jāstrādā stikla kastē)un tad var redzēt, kas no tā sanāk :D
Tīri nejaušības pēc nolēmām tomēr aizklīst pie mūsu skolotājiem Chloe un Guillaume uz viņu dzīvokli. Un tavu lielu pārsteigumu, kad ieradušās tur atklājām, ka visi mūsu komandas biedri ir tur un ballīte iet pilnā sparā!!!
Avokādo maizītes mm....... un sieri visādu dažādu veidu. Dzert negribējās, bet tie sieri gan bija garšīgi! Un tad sākās BUNGOŠANA. Divas meitenes, kam workšopā bij palicis garlaicīgi bija pa to laiku sameistarojušas bungas. Mēs ar Giuliu sākām ... un tad pieslēdzās pārējies ar trinkšķinšānu un spāņu nacionālajām dziesmām.
Pasākums bija stipri iesilis, bet tad vienā brīdī visi kā sarunājuši (tai skaitā arī es) nozuda :D. Tīri jocīgi. Bet pazaudēju Giuliu. Tad nu tēloju pūci un saucu Ferdinandu, kurš stāvēja uz 6 stāva balkona kopā ar kvēlojošu punktiņu, kas nešaubīgi lika saprast, ka skursteņi francijā ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Tā nu es tur tēloju pūci un Benedetta par mani smējās tik ilgi līdz nolēmām tomēr doties prom un Giuliu nemaz negaidīt.
Tā kā izvēlējāmies shortcutu, tad tad kad nonācu līdz tramvajam un iekāpu tajā iekšā – TUR sēdēja Giulia (džūlija). Tjāā. ... smieklīgi sanāca atkal satikties. Un man vispār vajdzēja tikai 1 pieturu nobraukt un tad nu no visiem atvadīties. Gaisa skūpsti lidoja visos virzienos, jo pa īstam sabučot 5 cilvēkus un katru 3 reizes man nepietika laika.
Tā nu ar dievu gādību es tiku pie nepilnas 3 minūtes garu skaipa sarunu ar Laimiņu (jā Tevi gan!!! ) un visi brīnījās lielām ausīm (un acīm arī), kādā valodā ta’mēs tur runājam.
Šodienas sūtība bija skrūves. Skrūvējām kopā visu jau vairāk vai mazāk gatavo struktūru. Koks uz skrūves ruLzz.
Ddienas beigās mums bija paredzēta tikšanās ar iespējamās pagaidu dzīvesvietas īpašnieku. Kurš izra’dījās ļoti jocīgs onkulis. Ar ļoti jocīgu plānu sava dzīvokļa izīrēšanai. Viņš mums dzīvokli esot ar mieru izīrēt uz mēnesī kā viesnīcā. Katru dienu laikā kad mēs būšot skolā viņš nākšot un visu uzkopšot, nomazgāšot traukus un nomainīšot palagus. Mēs jautājām vai nevar bez tādām ekstrām un drusku lētāk, bet onka ietiepīgs kā auns. Tā ka nekāds darījums mums nesanāca
Tad ar tram atgriezāmies pieturā „Universite Sciences et Lettres”, no kurienes parast vajag ar autobusu „Direction Navette” uzbraukt augšā kalnā .... vai arī kātot visu ceļu kājām. Bijām piekusušas un jau trešo reizi uzstopējām kalnā. [happy face]
Jo bija paredzēts, ka mums šodien tāds kā workšopa nobeiguma barbekjū. Bet nekā. Vārti bija aizslēgti un atslēdziņa nolauzta, jeb pareizāk sakot „tā īgnā tante, kas man vakar sabojāja omu, šodien bija visus aizdzinusi mājās un teikusi, ka nekāda svinēšna. Pat mūsu pasniedzējiem.Tā Yolanda gan ir īgņa.galīgākā. ” Ļoti cenšos savu nervu sistēmu nostiprināt pret viņas īgnumu.lai nepielīp. Tjāā ... iesprosto vienu sievišķi akvārijā (viņa sekretāre un jāstrādā stikla kastē)un tad var redzēt, kas no tā sanāk :D
Tīri nejaušības pēc nolēmām tomēr aizklīst pie mūsu skolotājiem Chloe un Guillaume uz viņu dzīvokli. Un tavu lielu pārsteigumu, kad ieradušās tur atklājām, ka visi mūsu komandas biedri ir tur un ballīte iet pilnā sparā!!!
Avokādo maizītes mm....... un sieri visādu dažādu veidu. Dzert negribējās, bet tie sieri gan bija garšīgi! Un tad sākās BUNGOŠANA. Divas meitenes, kam workšopā bij palicis garlaicīgi bija pa to laiku sameistarojušas bungas. Mēs ar Giuliu sākām ... un tad pieslēdzās pārējies ar trinkšķinšānu un spāņu nacionālajām dziesmām.
Pasākums bija stipri iesilis, bet tad vienā brīdī visi kā sarunājuši (tai skaitā arī es) nozuda :D. Tīri jocīgi. Bet pazaudēju Giuliu. Tad nu tēloju pūci un saucu Ferdinandu, kurš stāvēja uz 6 stāva balkona kopā ar kvēlojošu punktiņu, kas nešaubīgi lika saprast, ka skursteņi francijā ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Tā nu es tur tēloju pūci un Benedetta par mani smējās tik ilgi līdz nolēmām tomēr doties prom un Giuliu nemaz negaidīt.
Tā kā izvēlējāmies shortcutu, tad tad kad nonācu līdz tramvajam un iekāpu tajā iekšā – TUR sēdēja Giulia (džūlija). Tjāā. ... smieklīgi sanāca atkal satikties. Un man vispār vajdzēja tikai 1 pieturu nobraukt un tad nu no visiem atvadīties. Gaisa skūpsti lidoja visos virzienos, jo pa īstam sabučot 5 cilvēkus un katru 3 reizes man nepietika laika.
![]() |
| No Mtp |
Abonēt:
Ziņas (Atom)

