14 Vendredi. Jour et nuit.

Piektdienas diena sākās ļoti priecīgi ar skaipa zvanu. Kuru es noteikti nemaz nebūtu pamanījusi, jo visapkārt visi zāģēja un nagloja, bet slava bogu, ka Raould pamanīja skaipa klausulīti tirināmies uz mana laptopa ekrāna.
Tā nu ar dievu gādību es tiku pie nepilnas 3 minūtes garu skaipa sarunu ar Laimiņu (jā Tevi gan!!! ) un visi brīnījās lielām ausīm (un acīm arī), kādā valodā ta’mēs tur runājam.

Šodienas sūtība bija skrūves. Skrūvējām kopā visu jau vairāk vai mazāk gatavo struktūru. Koks uz skrūves ruLzz.

Ddienas beigās mums bija paredzēta tikšanās ar iespējamās pagaidu dzīvesvietas īpašnieku. Kurš izra’dījās ļoti jocīgs onkulis. Ar ļoti jocīgu plānu sava dzīvokļa izīrēšanai. Viņš mums dzīvokli esot ar mieru izīrēt uz mēnesī kā viesnīcā. Katru dienu laikā kad mēs būšot skolā viņš nākšot un visu uzkopšot, nomazgāšot traukus un nomainīšot palagus. Mēs jautājām vai nevar bez tādām ekstrām un drusku lētāk, bet onka ietiepīgs kā auns. Tā ka nekāds darījums mums nesanāca

Tad ar tram atgriezāmies pieturā „Universite Sciences et Lettres”, no kurienes parast vajag ar autobusu „Direction Navette” uzbraukt augšā kalnā .... vai arī kātot visu ceļu kājām. Bijām piekusušas un jau trešo reizi uzstopējām kalnā. [happy face]
Jo bija paredzēts, ka mums šodien tāds kā workšopa nobeiguma barbekjū. Bet nekā. Vārti bija aizslēgti un atslēdziņa nolauzta, jeb pareizāk sakot „tā īgnā tante, kas man vakar sabojāja omu, šodien bija visus aizdzinusi mājās un teikusi, ka nekāda svinēšna. Pat mūsu pasniedzējiem.Tā Yolanda gan ir īgņa.galīgākā. ” Ļoti cenšos savu nervu sistēmu nostiprināt pret viņas īgnumu.lai nepielīp. Tjāā ... iesprosto vienu sievišķi akvārijā (viņa sekretāre un jāstrādā stikla kastē)un tad var redzēt, kas no tā sanāk :D

Tīri nejaušības pēc nolēmām tomēr aizklīst pie mūsu skolotājiem Chloe un Guillaume uz viņu dzīvokli. Un tavu lielu pārsteigumu, kad ieradušās tur atklājām, ka visi mūsu komandas biedri ir tur un ballīte iet pilnā sparā!!!
Avokādo maizītes mm....... un sieri visādu dažādu veidu. Dzert negribējās, bet tie sieri gan bija garšīgi! Un tad sākās BUNGOŠANA. Divas meitenes, kam workšopā bij palicis garlaicīgi bija pa to laiku sameistarojušas bungas. Mēs ar Giuliu sākām ... un tad pieslēdzās pārējies ar trinkšķinšānu un spāņu nacionālajām dziesmām.

Pasākums bija stipri iesilis, bet tad vienā brīdī visi kā sarunājuši (tai skaitā arī es) nozuda :D. Tīri jocīgi. Bet pazaudēju Giuliu. Tad nu tēloju pūci un saucu Ferdinandu, kurš stāvēja uz 6 stāva balkona kopā ar kvēlojošu punktiņu, kas nešaubīgi lika saprast, ka skursteņi francijā ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Tā nu es tur tēloju pūci un Benedetta par mani smējās tik ilgi līdz nolēmām tomēr doties prom un Giuliu nemaz negaidīt.

Tā kā izvēlējāmies shortcutu, tad tad kad nonācu līdz tramvajam un iekāpu tajā iekšā – TUR sēdēja Giulia (džūlija). Tjāā. ... smieklīgi sanāca atkal satikties. Un man vispār vajdzēja tikai 1 pieturu nobraukt un tad nu no visiem atvadīties. Gaisa skūpsti lidoja visos virzienos, jo pa īstam sabučot 5 cilvēkus un katru 3 reizes man nepietika laika.

No Mtp