ceturtdiena, 2009. gada 17. septembris

01 Flying away

Vakar bija tā diena,kad abas ar Laimiņu devāmies tālajos pasaules ceļos. Somas lielas un līdzi visādas dīvainas lietas- sākot ar maizes dēlīti, segu,
Kopā ar mammu un lielo Paulu braucām no Bauskas. Man visu laiku bija sajūta, ka laika vēl atliku likām. Lidostā- vualā! Mega rinda pie Ryanair nododamajām somām...nu to visu grūti aprakstīt. Laimiņas 2 smukie vecātēva stila čemodāni, lielā a0 portfolio mape, mans čemodāns +2vēl divas kopājās backpackeru somas. Un tad no zila gaisa uzradās Mārtiņš atvadīties! Tas bija tik jauki. Tad vēl pirms passcontrola abas ar laimiņu uzvilkām mugurā visu iespējamo- teiksim es vienlaicīgi 5 kārtas svārku. Jutos nedaudz kā no Baroka laika filmām ar kārtīgi kupliem svārkiem :D
Iečekojāmies pēdējās 3minūtēs, pirms cheching ends un tad skriešus uz saviem geitiem, un tad pa ruporu atskanēja ziņojums: „Reiss uz Stanstedi kavē. Pacelšanās atlikta uz 40min”
Laimiņa man lasīja priekšā stāstus.
Sirreal feeling. Kā ārpus sava ķermeņa. [vēlāk, kad uzzinājām, ka mūs pa stikla logiem kkur varēja redzēt vispār sajutos tā jocīgi. Jo būtu taču jāvar sajust, ka kāds tevi vēro]
Lai: „Challenge- sarunā kādu, kas manu mapi ieness lidmašīnā.”
Accepted.
Feeling beautiful and selfconfident
Oļegs, kurš ir ar mieru palīdzēt.
Ne īpaši jaukais lidostas puisis.
Lidostas darbinieks, kuram uzmetos pus skatienu, jau šķita, ka varbūt tomēr būs labi.
Un portfolio mape laimīga ielīgojās iekšā kravas nodaījumā 
Iekāpjam lidmašīnā pašas pašas pēdējās.
Atvieglojuma nopūtas.
Lidostā mūs sagaida ar puķēm.
Edgara balss šķiet pavisam sveša.
Mašīna atrodas pašā pašā tālākājā stāvlaukuma malā.
Ejam.
Edgars ness Laimiņas koferus.
E:„Vai jums grūti?”
Lā:„Jauniem cilvēkiem vārdu grūti nemaz nebūtu jāzina” : )
Braucam.
Šoseja.
Atstarojošie elementi.
Satelītierīce rāda ceļu.
Saule silda/karsē.
Logs atvērts.
Sēžu Latvijas tradicionālajā šofera pusē un cenšos aprast ar dīvaino sajūtu.
Oxford.
Crescent road.
Visu atrodam pavisam viegli.
Istabiņa J2C mūs jau draudzīgi sagaida un piemiedz ar aci.
Nolemjam izkustināt kājas un pastaigāt apkārt.
Baiiiiiiiiiiiiiigi gribas kaut ko apēst.
Nopērkam jogurtu un tūliņ pat izdzeram.
Panna.katliņš.spilveni.
Chineese „vegeterian mix”. Mums ar Lai uz divām ar vienu porciju pietiek un gandrīz vai paliek pāri.
Edargs dzer piparmētru tēju un saka, ka ir tā Īstā garša.
Tagadnes pagātnes un nākotnes redzējumi novērojumi pārliecības.
Atvadamies uz iespējams nākamajiem 4gadiem.
Dzīve ir interesanta. Un šai manai pārliecībai laikam neviens neko nevar padarīt. Vienalga cik labas vai sliktas lietas notiktu. Interesanti jau nu točna ir.
Labāk jau lai notiek tās labās lietas 
Abas ar lai guļam viņas koju istabiņas gultā un lasam info par viņas universitāti.
Un pavisam nemanot jau ir pienākusi nakts.
Sweet dreams, mūsu mīļie  /
/ bet sapņi man šonakt rādījās pavisam dīvaini. Pamostoties pilnīgi vajadzēja nopurināt galvu, lai atjēgtos.

2 komentāri:

  1. Mēs ar lielo Paulu arī vērojām, kā paceļas un nolaižas lidmašīnas. Bija ilgi jāvēro.... Bija par ilgu jāvēro.......... Jo tad lielā Paula iedomājās ''negribu lai māsas aizlido, gribu lai māsas atlido''............. un tas bija tik bēdīgi, ka man nebija spēka viņu mierināt, jo es arī tā gribēju........... un tad mēs abas raudājām, vienīgā atšķirība, ka viņa skaļi, bet es klusi. (Varbūt labāk būtu bijis otrādi) Un tad mēs jūs vērojām- kā jūs gājāt, un lielā melnā mape bija ar jums, un tas bija signāls, ka mēs varam vairāk nevērot, bet doties tālāk meklēt mierinājumu........

    AtbildētDzēst
  2. :) ai ai ai mammu! mēs mīlam jūs ļoti, ļoti! pasaki to Pauliņai arī! un jums taču beigās bija ļoti jauka diena zoodārzā :)
    un vispār mēs taču jau decembra beigās jau atkal būsim mājās . tie taču ir tikai 3 mēneši. varētu uztvert kā tādu garāku ceļojumu :)
    J'aime toi beacoup! :)*

    AtbildētDzēst