Rāda ziņas ar etiķeti Stephanie. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Stephanie. Rādīt visas ziņas

piektdiena, 2009. gada 18. septembris

08 viena ražīga dieniņa

1- agri no rīta tikšanās ar advokātu. Saņēmām sava IDEĀLĀ dzīvokļa līgumu, bet tā kā tas bija 10 lpp garš un franciski un duadz,j odaudz sarakstīts, tad sarunājām, ka aiziesim to izlasīt uz cafe. Pasūtšimi kafiju un kruasānu un visu mierīgi izlasīsim. Nākamais randevu ar īpašnieku Lundi (pirmdien)
2-atvēru kontu franču bankā. ĪZIJ-PĪZIJ! (kā Laimiņa mēdz teikt) 10minūtes un – GATAVS!
3-iegādājos sabiedriskā transporta ( UN SABIEDRISKO VELOSIPĒDU!!) mēnešbiļeti 31diena=31 eiro
4- un visu dienu nostrādāju kārtojot un tīrot pamatīgu noliktavu, lai palīdzētu saviem pašreizējiem *jumta saimniekiem* Chloe un Guillaume
5- had pamatīgs fun kopā ar Pierre un Hugo
6- had fun also in the car all 6 people all together
7- un tiešām gigantiskas (un ekonomiskas) vakariņas franču studentu restorānā. Tik daudz ēdamā. Sveista pupiņas, spageti, svaigi rīvēti burkāni, tomāts šķēlītēs, salāti, 2 saldie (jo dāmai, izskatījās, ka mums laikam vajadzīgi 2 saldie), franču maizīte un alus. Tādas normālas vakariņas par 3,5eiro. Ja tādā garā turpināsies, tad laikam vajadzēs ēst tikai 1x dienā (neskaitot kaut kādsu auglīšus kaut kad pa vidam :D )
BONUSĀ:
turpmākais mēnesis šķiet varēs tikt saukts par *skvotošanu*+*dīvānu sērfošanu*. Būs interesanti. Rīt no rīta eju uz krāmu tirgu :) 7:00sākas un tur laikam satikšos ar savu jauno „izmitinātāju” Clewent-Clewent! Cerams, ka viņš atļaus tā ilgāk pie sevis padzīvot :)

un jā: jā ar bučošanos sākumā sanāca visādi pārpratumi... bet nu tagad ir labi šodien it īpaši. Practice makes perfect. ^_^
ps. Zināšanai- Franči bučojas 3x un nekādas rokas nestiepj viens otram pretim

ceturtdiena, 2009. gada 17. septembris

06 pirmais rīts Montpellier

Un no rīta sarunāju, ka varu savu *la baggage* atstāt pie Lenkes! Merci beaucoup, mademoissele! Visu laiku runājam čehiski, jo viņa māk tik čehiski un franciski, tā ka citādāk nesanāk :D. Švaki man ar to čehu valodu
Dodos savu skolu meklēt.
Adrese man ir kaur kāda. Bet karte stipri aptuvena. Un reljefu jau nu točna neparāda.
Izra’dās, ka visa pilsēta Montpellier (Mpl) ir gandrīz plakana, izņemot to vienīgo kalniņu, kurā augšā PROTAMS atrodas mūsu skola. Esmu jau tā nogājusi ne vienu vien jūras jūdzi.
1x apmaldījusies.
Atradusi kaut kādu garāžu.
Well- gāju iekšā un cerēju, ka atradīšu ka’du kam pajautāt uz kuru pusi jāiet. Sākumā nevienu neatradu ... tikai visādas virpas, ēveles, metālgriezējus, metinātājus , līdz beidzot divus vīrus. Kuri uzreiz nāca pretī un tik teica no-no-no „un kaut ko, kas bija skaidri saprotams- ejiet projām”
Bet nu es tač biju ar karti un beigu galā viņi pat iznāca ārā un tā kārtīgi man izstāstīja pareizo ceļu. Zināma pierunāšana gan bija vajadzīga :D
Kāpu kalnā. Kāpu,kāpu. Uzkāpu arī.
Tur tāds liels tornis (ūdens tornis?!) un skola otrā pusē kalnam . ha-ha-ha. Tjam
Tur neviens no oficiālajiem darbiniekiem *ne vella’ * nezināja. Bet atkal iepazinos ar vienu jauku meiteni vārdā Nil (no Turcijas bet jau 4 gadus kā dzīvo un studē Arch Mpl)
Un Oi! Cik daudz viņa man todien palīdzēja. Bez viņas es laikam būtu pazudusi.
Izvadāja ekskursijā pa skolu./
Palīdzēja atrast manas koordinatores kabinetu un tad sastādīja kompāniju , jai Sandrinei (koordinatorei) bija tāds garāks kafijas pārtraukums gadījies . tie franči gan kārtīgi atpūšas. Atpūsties viņiem nekas un neviens nedrīkst traucēt.
Atrada man visizdevīgāko dienas biļeti transportam.
Tad izbraukājām 3 dažādas agencies, kur palīdz cilvēkiem atrast vietu,kur dzīvot. Kaudzēm un vēl kaudzēm visādu sludinājumu. Tā kaudze, kuri meklē, kur dzīvot, gan bija manāmi lielāka. Bet laipnie darbinieki mūs uzmundrināja un teica, lai pasteidzoties, jo septembra beigās – tad gan sākšoties īstas *dzīvokļu medības* burtiskā nozīmē!
Oi! Visādas anketas un anketiņas.
Un tam visam pa vidu vēl satikām Stephanie (no Mexikas, bet jau 5gadus dzīvo Mpl, studē Arch-master). Tā nu in CORUM (super vietiņa!) meklējām appartement tout ensemble.
Vakarā, kad birojus slēdza, atvadijāmies.
Un burtiski uzreiz satiku GUILIU no Italia ar ko iepazinos šovasar in EASA2009 . Viņas hostelis bija pārpildīts un viņai nebij’ kur palikt.
Tā nu palīdzēju viņai stiept viņas somas, jo no savējām biju laimīgi uz kādu laiciņu tikusi vaļā : ) un kaut ko taču cilvēkam vienmēr vajag nest!
>>ps. Ko tu saproti ar teikumu: „Katrs cilvēks var panest pats savu svaru!” Vai tas nozīmē, ka viņš var panest pats sevi, vai arī sevi+vēl vienu tik pat smagu?

Un tā nu Giuliu pasūtīju sev dārgāko dzērienu (proporcionāli tilpumam) šovasar. Bet nu- laikam tas vienīgi nozīmē, ka vajadzēs pamēgināt kādus krutākus vīnus, jo nevar taču atļaut apelsīnu-ķīmijas dzērienam būt ekskluzīvākajam dzērienam!!!

Ar Giuliu kopā mums ari gadijās vesels PIEDZIVOJUMS! Tā kā viņai galigi nebija kur palikt, viņa sazvaniju savu vienīgo pazinu šajā pilsētā, kurš (kā izrādās) iz ļoti interesants tipiņš, kuram pieder bāru tīkls šeitan. Bet pats viņš bija ārpus pilsētas, bet sava dzīvokļa atslēgas atstājis vienā bārā. Tā nu mēs tur uzradāmies, dabūjām kruta dzīvokļa atslēgas un tā prosta tur atnācām.
Pa trepēm mums somas palīdzēja uznest tāds jauks puisis, tikai beigās vēl pajautāja, vai mēs negibot kādus tur „vitamīniņus”. Mēs teicām: „Non, merci.”
Tā nu bijām krutā stūra dzīvoklī. Augšējā stāvā ar 2 balkoniem. Mega lielu globusu un īpašnieka atstātu Ļooooti lielu NEKĀRTĪBU :D
Nevarējām saprast, vai būtu jauki piekārtot te visu, nu vismaz izmest alus pudeles... vai tas tiktu uzskatīts par nepieklājīgu tā teikt „uzbraucienu” ...
Nu alus pudeles rezultātā izmetām.

ĀĀĀ
Un šovakar es pārvācu savas mantas uz Chloe un Guillaume dzīvokli : )
Um man tika vakariņu zupa no tetrapakas (un kā par pārsteigumu ļooti garšīga! Bet tas nenozīmē, kas es turpmāk no tādām vien pārtikšu! Le baguette) un saldajā - liela, liela gulta! Niiice

No Mtp