experimentēšana man vienmēr bijusi pie sirds... un lomografāfēšanās-fotogrāfēšanās . aj cik tas ir jauki. it īpaši ja debesis zilas un kompānija laba.
paldies Francii !
un vēl iepriekšējā krāmu tirgū iegādājos vel divus dīvainus foto-taparātus --- tad jau rezdēs, kas no tā visa sanāks, bet process patīkams. u n r e i z ē m d a ž i g u d r i c i l v ē k i m ē d z t e i k t k a p r o c e s s i r t a s s v a r i g a k a i s v i s ā p a d a r ī š a n ā :))
un tik skaists laiks ārā. istabā palikt negribās un mācīties ne tik. gribās satikt draugus iet uz parku, uzlādēt saules baterijas caur saviem "sejas saules paneļiem"
un patīk. patīk mana Francija. un jūtos labak kā vispār būtu gaidijusi, lai gan mans leves of expectations jau parasti nav no tiem zemākajiem neviena attieciba ne uz sevi citiem, ne ari uz apstakļiem, kas nekad nedrīkst būt spēcīgāki par mani :p :P
bēē
nu tajā pašā laikā jau jāatzīst, ka jūtos nedaudz vainīga, ja no rīta pieceļos 9 (tas jau būtu it kā normāli :D :D) ... bet pectam tā vietā lai zīmētu plānus kopā ar Francii un Vincentu dodos uz žarden de plants JEB botanisko darzu .... un ak cik skaists dārzs. pie tam izrādās pirmais bot.darzs visā francijā. un tur vel atrodās vesels bars varžu, kas mums par godu (bet laikam jau par godu viena otrai) dzied skanīgā varžu korī ... un vēl atrodas divas zelta zivtiņas, kas bailīgi paslēpušās zem zara iekš strūklakas, kas pilnīgi noteikti atgādina grāmatu "noslēpumu mežs" ... vai vismaz nārnijas latetnas vērta strūklakas skulptūra , kas noteikti paliek atmiņā.
vēl šajā rīt\a atklāju tādas vietas montepllier, k agraak nebiju ne zinaajusi ne kā .... piemēram divus super baltus vienradžus kas laistās saules staros, bet fantastiski zilām debesim, kurās nav ne miņas no tā, ka tās prastu būt arī citādākas .... (nu piemērma melnas nakti). šķiet, ka tās prot būt vien tik skaistas, zilas un iepriecināt ikvienu, kas no rīta pabāž galvu pa sava mājokļa logu .
paldies tev saule.
paldies, ka Visi MEXIKAS dievi tevi radija tādu, kā esi.
vislabāko priekš mums .
