007 nešķiramās+iekarot Amēriku

šodien - satiku (braucot ar "dušmaņiem" norīgas uz bausku). pareizāk jau būtu teikt redzēju /vai varbūt satiku.
nu bet tātad fakts tāds - atpazinu Laimiņas māsiņas bijušo klasesbiedreni un pēc nepilnas minūtes ilgas smadzeņu piepūlēšanas, pat atcerējos māsas klasesbiedrenes vārdu (Lielais bravo manai galvai. pati par viņu ļoti nopriecājos).
Tātad viņu sauc Zane! (no b1vsk).

Un zini, ko viņa teica - (protams izrauts no konteksta, bet - "Jā jūs ar Laimiņu jau nešķiramās!" Un tas man likās tik IDEĀLI TRĀPĪGI TEIKTS! pilnīgi izteic manas pašreizējās sajūtas.
bet nobrīnījos, ka viņa tā teica, jo nez vai, kad Laim - tu biji 9.klasē mēs jau bijām tādas!!! ?
mēs taču vienmēr par kko plūcāmies ! ne? un ari tagad jau tāpat iet :D :D hahah nu labi - varbūt drusku labāk. bet jā.

_____________________________________________
saruna ar Paulu
____________________________________________
(ņemot vērā, ka mums bija lielais plāns šovasar uz 1,5 mēnesī iekarot Amēēēriku. kuru mēs ... tomēr nolēmām atlikt uz kādu laiku

Paula:(koķeti) Māsa?
Lāsma(es): Jā?
P.: Māsa, kāpēc jūs nolēmāt nebraukt lielajā ceļojumā?
L.: ...nu mīļā, bija visādi iemesli.
P.: (kautrīgi smiedamās) man liekas es zinu.... ^__^
L.: Ja? kāpēc tad?
P.: smejas
L.: (nu jau ziņkārīgi) nu,nu, saki!
P.: (čukstus) dod ausi! >>> (kautrīgi /vai laimīgi ?!?) tāpēc, ka jūs gribat pavadīt vasaru kopā ar mani :)
L. (smejas :D :D) tiešām.
L.: tu to pati izdomāji mīļā?
P.: (lepni) jā! (plus smaids)
L.: kā tad tu to izdomāji?
P.: tā, ka jūs mani abas ļoti mīlat ! (smaids, kas sadod pa sirdi!)


L.: mīlam gan, saulīt! dikti mīlam.

tā... jā... pēc tam vairs nav ko teikt.

vienīgi
pieņēmām parezu lēmumu, Laimiņ :*
Bučas, Mana Nešķiramā!