14 ratatuijs ( le ratatouille)

Uh! Lās šodien taisija ēst! :D Lielo katlu pilnu ar ratatuiju! un ak man dieniņ ..mm... Lai!, es domāju šis turpmāk varētu būt mans mīļākais ēdiens . Lai gan aimāmiņas kabači tomēr ir lieli konkurenti .. bet tā kā īstu kabaču te nav .. tad- lai dzīvo ratatuijs! ^__^

13 Jaon Baez. incroyablement beau!

ahhhhhhhh..... so beautiful.

Un tas viss notika tik nejauši, bez plānošanas un pat zināšanas, ka koncerts notiek. visu dienu mācījos .. (parunājos videočatā ar Tevi :) ) Un tad pēķšņi Ira - indonēziešu garcon, atrakstija, hei Lasmā! nāc šovakar uz kocertu. Bene kaut ko drusku pīkstēja par, mums taču daudz jāmācās un tā ... nu mēs gājām.

vakars un nakts un +20 grādi ārā. rīts bija auksts, bet vakars uh cik silts, pat jaku nevajdzēja. Un kā viņa dziedāja! viņai taču tagad jau ir ap 70gadu (tā šķiet).

..un tik daudz cilvēku gados ar asarām acīs ...





Un kā Woodstokā teica :mūzika ir priekš cilvēkiem un tai jābūt par brīvu: .. vai kā stipri līdzīgi. Tā nu vienkārši atbrauc un spēlē lielajā parkā - un rezultātā visi cilvēki kas ir pilsētā, ir tur! parkā ap parku, uz ielām (policija jau ar gudru ziņu mašīnas bij novirzijusi citur :D ) un mūziku varēja dzirdēt līdz pat pilsētas vidum (ņemot vērā, ka parks ir maliņā). Ahahaahhh .... beau! joli! j'aime .... ^__^

Happy, happy, happy hippie



ps.un dažās dziesmās piespēlēja kontrabass ;)

12 velo traģēdijas

uh! var būt , ka esmu laimīgs cilvēks, bet ar veiksmi velo jomā tam gan ir visai mazs sakars.
Nopirku dikti smuku velo "Aurora" (skaists vārds takš! :) un saka, ka vienmēr būs rītausma (aurora-in french and italian).
Bet laikam manai Aurorai kaut kas ir sajucis un viņāi vislaiku ir laiks, kad vēl nav nekas lābi ...

Tā nu uzreiz pēc nopirkšanas un kāda pusotra kilometra noripināšanās priecīgā prātā - pārsprāga "chambre-a-air" jeb kamera.
Kad nedēļas laikā saspringtā grafika dēļ universitātē beidzot atradu ūķīti,kur nopirkt kameru (jo caurums bij taisni pie ventiļa un salīmēt īsti neiespējami), tad izrādījas', ka viņiem nav tās drošības siksniņas, kas jāliek starp kameru un pašu metāla ratu. tjā ..
un kad ar divu ļoti izpalīdzīgu Benes kaimiņu palīdzību, kuri palīdzēja drusk, drusk ar padomu garāmskrienot. un pārsvarā pašu spēkiem nomainījām kameru - secinājām, ka vairs nevaram uzlikt ķēdi atpakaļ.
nedēļa pagāja kamēr atradu kādu izpalīdzīgu francūzi, kas man uzmontētu to ķēdi atpakaļ.
tad bija 3,5 lieliskas dienas, kad priecīga ripoju pa pilsētu un izbaudīju to ,ka izmainījies mans skatu punkts (uz dzīvi un pilsētu) un vidējais ātrums :D :D

Un tad tā pati riepa vēlreis un šoreiz ar lielu troksni paziņoja , ka nevēlas ar mani sadraboties! Tjā.
Un tā nu esmu tomēr bez uzticama velo drauga.
Un nevaru saprast pirkt citu (ne jau jaunu :p ) vai turpināt mocības ar šo pašu.
Saka taču, ka jādod otrā iespēja, bet par trešo ... nevar būt tik drošs.
Tā ka šķiet, ka Aurorai draud slīcināšana vietējā upē vai pārtapšana par mākslas instalāciju.

Bene teica, ka varot uztaisīt galdu no viņas :D

Tavas domas?

11 īpašās lietus ziņas

Kad Montpellier līst - tad visas kaut nedaudz slīpaš ieliņas pārvēršas par - ir 2 varianti -
1________krāčaianām kalnu upēm !!
2________niagārām!!!

es piedzīvoju viņas visā spožumā pie tam vairākas reizes.

1x--------------------------------
lielā lietusgāze

2x-----------------------------------
trešdien, kad devos uz savu RENDU . nebij jau citu variantu.mums taču bija - nodošana! un mēs komandā 5 cilvēki! nevar tacu taa..neatnaakt

Un tā nu mājās esot es apsvēru variantus - iet ar kājām 10 minūtes, braukt ar tram 10min un tad ar autobusu 5min, vai arī braukt cauri visai jezgai ar velo ...

un uzminiet nu! (likmes, likmes?:D)izvēlējos pēdējo :D :D

bet kad nokļuvu skolā no manis nebija palicis neviens sauss gabaliņš. jutos drusku kruta, ka esmu tomēr atkūlusies uz šejieni, jo citi sūtīja sms, paliku autobusa pieturā gaidu kad beigsies lietus.

un tad cilvēki sāka man ziedot drēbes. :D dabūju 3 jaciņas un lakatu un beigās šā tā bet apģerbos. nebij visoficiālākais apģērbs manā mūžā uz darba prezentāciju , pie tam basas kājas jo šūzu asaru plūdi bija neapturami. bet nu . forši :D

3-------------J'VAI--------------
INTERNATIONAL SELEBRATION

oi par to jau veselu grāmatu var uzrakstīt. jau no rīta gribēju doties uz skolu, bet tā līst ... domāju, ka sagaidīšu kamēr pārstēj, bet tā arī līdz 8 vakarā nepārstāja, tā nu galu galā devos uz ballīti pa lietu ar velo. vēlreiz. šoreiz biju gudra un paņēmu līdzi pārvelkamaās drēpes + KURPES!!! :) [mammas zināšanai-šodien lekcijas nenotika par godu vakara svinībām, tā ka mācības nekavēju ;) ]

un ballīte bija forša.
tiešām.
Sangria neierobežotā daudzumā!
rums!
biju iedzērusi. galva drusku dulla.
bet bija cilvēki kam gāja trakāk. un jā kad ap 00 skolā pateica, ka slēgs ciet un izdzina visus ārā. tad jā -izrādījas, ka Bene laikam bija iedzērusi par daudz. daudz detaļās neielaidīšos, bet izdevās man atrast visas viņas mantas, atpazīt dator somu, atrast jaku, šalli, sameklēt kādu franču meiteni ar mašīnu un pietiekami skaidrā prātā un kādu franču puisi, kas vienkārši pārmeta viņu pār plecu un aiznesa uz mašīnu (apbrīnojams spēks. kā pelavu maišeli)) Viņa bija pie samaņas un runāja ar mums, bet iešana vai stāvēšana kājās gan bij par grūtu.
un nākošajā rītā viņa tik teica, ka ir melna bilde.atceras tikai, ka bija skolas kafetērijā, dejoja un tād //////// end of the memories. un nez kā es tiku mājās? hei, Lās! kā es tiku mājās?

vispār interesanti. liekas man mazliet intriģējoši kā tas ir, ka tu pavisam neko neatceries. noteikti interesanti.mjā..

un mēs ar Honzu pēc tam vēl aizgājām uz Macadam pub. jā.

10 RENDU jeb nodošana

Jupī! kārtējā trešdiena ir garām. trešdienas ir nedēļas grūtākās diiiiiiiiienas! bet tagad tā ir pagājusi. lielu lielu maketu dabūjam abas ar Emilie kopā pa šo nedēļu. lielu lielu darbu >> studentu kafejnīca+dārza labiekārtojums.

Šitādos tempos tik cilvēks saprot, cik patiesībā viņam ir jaudas :D :D . beeeeeet......es tagad sāku domāt, ka sapratusi jau esmu, varbūt tagad tomēr varētu atpūsties :D :D. bet laikam nespīd. lai gan nākošnedēļ laikam paņemšu brīvdienas un laidīšos uz ziemeļiem ciemos pie kādas jaukas meitenes MČ :)) :)) jupī! bet lai to izpelnītos sākumā sestdien svētdien vajdzēs kārtīgi parukāt ;D šoreiz esmu pārī ar Mathiew (viņš dikti gudrs)! vajag man ar kaut ko prātīgu izdomāt :D


Ps. Williams šodien teica, ka es esot pirmais erasmus, kas jebkad izvēlējies viņa studio! tjā! un tad mēs visi 21 par to tā garšīgi nosmējāmies! labi tomēr

09 Gaudojošie vēji un Dante

Šī svētdien izvērtās kā liels un skaists piedzīvojums. tikai no siltuma gan šoreis šajā dienvidrfrancijas nostūrī nebija ne miņas :D
kopā ar ivanu, janinu, dianu un alehandro ar mašīnu devāmies nelielā piedzīvojumā. 5 eiro no galviņas un var kārtīgās avanūrās iekulties.

Atkalredzēšnās ar daiļo - veco pilsētu"Arlu" bija stipri savāda. iepriekšējā reizē dzīvojot pie pilsētas zīmes un upes teltī tā arī nebiju šo pilsētu sapratusi un tagad tik viegli noorientējos, ka nokošajā "Rencontre Arles" festivālā droši varēšu būt par gidu ;)

Vēja māt gan mūs nežēloja. senā kalnu cietoksnī, kur tagad no tā visa cietokšņa galvenokārt ir saglabājies kalns :D :D un tur varēja dabūt dzirdēta tādas vēja stabules. un ne tikai drīzāk jau mežragu un tubu! nezinu kādi vēl pūšmie instrumenti varētu būt gana raksturojoši .

Un par grandiozu vakara noslēgumu kalpoja pēdējie četri eiropā palikušie flamingi ar maigi rozā "ādas krāsu" :D. tā

un fantastiskas vakariņas. kas šķiet bija dubultā fantastiskas d''el lielā noguruma, lielā nosaluma un tā ka beidot varējām sēdēt siltumā un omulībā, kas piesātināta ar ūķīša saimnieku dažādiem pašrocīgi darinātiem mākslas priekšmetiem. gleznas no dakšinām un mešģīnēm un veciem lampu abazūriem.
Un tad Ivans sāka attēlot guļošu falmingo :D :D :D un tas bija patiešām trakoti smieklīgi.
šodien sanāca patīkami daudz smieties . samērojot ar šņaukāšanos, smiešanās noteikti bija kādas 5reizes vairāk ^__^ (les flamants rouges)

un braucot pa nakti mājās un skatoties zvaigznēs:
"We live on one amazingly beautiful planet"

(..)"and that already means that we all are exceptionally lucky "

No Les Baux Provence

No Les Baux Provence

No Les Baux Provence

ps. pirmo reizi biju banzīcā, aks man tiešām patika. pareizāk būtu teikt nelielā kalnu baznīciņā. nebija tur nekāda krustā sistā jēzus. tikai Marija ar bērniņu un nekādas liekas greznības. tapēc arī ieliku bildes,lai vari redzēt :)

Bonusā Vincents van Gogs un viņa gleznotā dzeltenā kafejnica ar zilajām nakts debesīm

08 cepums un šapella

No Mtp

šodien norīta cēlos 5:40, lai ar pirmo kursējošo autobusu nonāktu skolā, cik agri vien iespējams un ķertos pie darba. ierados pirms 7iem (kad daži devās mājās pēc smagas darba nakts) tjā un sāku strādāt.

12sākās mana SPāāāāāāņu valodas lekcija! (vai es jau stāstīju, ka tagad franču valodā mācos spēņu valodu. ļoti interesanti censties saprast, ko pasniedzēja māca. bet viņa ir tiešām tiešām laba skolotāja :)

un pēc tam turpinu maketēt

nācās pieņemt vienu no tiem smagajiem lēmumiem, kādi katram studentam laikam reizēm jāpieņem. attiecīgi -cik nozīmīgs ir lekciju apmeklējums. pēc sekundes simdaļā izsvērtiem argumentiem, nolēmu, ka labāk uz rītdienu dabūt gatavu "projektu"! un lekcijas var ari pagaidīt!nav taču zaķis neaizbēgs :D

bet "projekts" gan ir baigais zaķis. viņiem te tāds inovatīvs (nezinu gan, cik labs, bet ļoti efektīvs noteikums ) >> ja nenodod darbu uzdotajā dienā, tad nenodod vispār! tā, ka nepaspēj dabūt gatavu, tad iesākumu drīskti mierīgi lingot laukā miskastē .... un mierinot sevi, vismaz domāt, ka esi no tā kaut ko iemācījies :)

bet tā nu es šonakt pabeidzu. pēc vairāk kā 16stundu ilga maketēšanās maratona ... kurš vispār iesākās jau svētdien, tā ka tagad bija tikai nobeiguma daļa :)

No Mtp

un kad ar kājām pārnācu mājās pie Chloes ... varat iedomāties ! viņa bija priekš manīm pagatavojusi ķirbju zubu (jo es tač neēd gaļ' :) ) un atstājusi lielo katlu uz plīts. zupa vēl bij drusk' remdena, bet kad uzsildīju! tad nu gan - uh! pa pirmo! (un tā kā pa dienu laiku ēšanai veltīgi netērēju .. tad garšoja vēl dubult labi salkušā vēderā :) )

ak ak. jāgaida rītdiena, kad varēšu aizstāvēties ^_^
(turi par mani īkšķi! ( aizliec kāju aiz auss un tad kreisās kājas kreiso īkšķi ar labo roku par mani! vismaz 1 stundiņu! :D )

No Mtp

________________________
ps. un stāsts par cepumu bija tāds. ka pēc tam kad beidzu darbu un ar lielu labpatiku šķūrēju visus atgriezumus konteinerī atradu cepumu :) tik garšīgi apdrupis šokolādes cepums, ko kāds bezrūpīgi atstājis paciņā, laikam nospriežot ka tā tukša, jo arī es sākumā tā nospriedu. vēk nekad šoko-cepums nebij tik ļoti mani ielīksmojis, vai varbūt tas bija padarītais darbs, kas mani ielīksmoja :D
__________

No Mtp